ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Tumšais tornis Skorpiona zvaigznājā

Tumšais tornis Skorpiona zvaigznājā


Publicēts: 24.06.2010
Skorpiona zvaigznājā uz neskaitāmo zvaigžņu fona izceļas tumšs siluets, kas atgādina torni. Tas ir putekļu un gāzu mākonis, kurā veidojas jaunas zvaigznes. Šis 40 gaismas gadu garais objekts pazīstams kā kometārā globula. Tā formas veidošanā piedalās spēcīgs ultravioletais starojums, kuru ražo ļoti karstās NGC 6231 zvaigznes, kas redzamas attēla kreisajā…
Sveika, vasara!

Sveika, vasara!


Publicēts: 21.06.2010
Šodien Saule sasniedza vistālāko punktu ziemeļu puslodes debesīs. Saulgrieži iezīmē gadalaiku maiņu, kad pavasaris pāriet vasarā ziemeļu puslodē un rudens ziemā dienvidu puslodē. Šis attēls fotografēts 2008. gada saulgriežos Stounhendžā Lielbritānijā. Milzīgie akmeņu krāvumi veidoti pirms aptuveni 4500 gadiem. Tālumā, virs miglas un meža redzama aptuveni…
Kosmiskā lēca Abell 2218

Kosmiskā lēca Abell 2218


Publicēts: 20.06.2010
Kas ir šie neparastie pavedieni? Tās ir galaktikas. Gravitācija var izliekt gaismu. Tādēļ lielas galaktiku kopas var darboties kā milzīgi kosmiskie teleskopi, kas pārveido un pietuvina tālāk esošo galaktiku attēlus. Gandrīz vai visi spožie objekti, kas redzami šajā Habla teleskopa fotogrāfijā, ir galaktikas, kuras ietilpst kopā Abell 2218, kura ir tik…
Stereo Itokava

Stereo Itokava


Publicēts: 19.06.2010
Sameklējiet savas zili sarkanās brilles un aplūkojiet asteroīdu Itokava, kura šķērsizmērs ir tikai 500 metri. Tā virsmu klāj dažāda izmēra klintsbluķi, bet nav redzami krāteri, kas liecina par to, ka šis asteroīds ir "akmeņu kaudze", kas izveidojies mazākiem gabaliem apvienojoties gravitācijas ietekmē. Itokavas stereo attēls veidots no fotogrāfijām,…
Zvaigžņu ceļi un tajinastes

Zvaigžņu ceļi un tajinastes


Publicēts: 18.06.2010
Kuru planētu apdzīvo šīs neparastās būtnes? Protams, tā ir Zeme. Šajā fotogrāfijā redzami neskaitāmi zvaigžņu ceļi, kas griežas ap debesu ziemeļpolu. Šādus ceļus var iegūt ikviens fotogrāfs, kurš nofiksē savu kameru un izmanto ilgāku ekspozīciju. Toties augi, kas redzami priekšplānā, izskatās dīvaini. Tie atrodami Kanāriju salās, Tenerifē. Spāņi tās…
Maknota komēta palido garām NGC 1245

Maknota komēta palido garām NGC 1245


Publicēts: 17.06.2010
Viena no daudzajām Roberta Maknota atklātajām komētām ir C/2009 R1. Tā šobrīd saskatāma ziemeļu puslodes debesīs pēc pusnakts. Attēlā redzama Ņūmeksikas štatā 13. jūnijā fotografētā komēta. Tās jonu aste stiepjas visa attēla garumā līdz pat zvaigžņu kopai NGC 1245, kas atrodas Perseja zvaigznājā. Komētai raksturīga zaļa koma un pavisam īsa putekļu aste.…
Astronomijas dienas bildei 15 gadu jubileja!

Astronomijas dienas bildei 15 gadu jubileja!


Publicēts: 16.06.2010
Šodien astronomijas dienas bildes projekts jeb APOD svin 15 gadu jubileju. Attēls, kurā jūs redzat pārveidotu Vermēra gleznu "Astronoms un ģeogrāfs", skatāmi divi nenogurdināmie APOD veidotāji - Roberts Nemirovs pa kreisi un Džerijs Bonnels pa labi. Darba "gleznošanai" izmantotas vairāk kā 5000 APOD bildes. Novēlam APOD veidotājiem nepagurt, bet turpināt…
Izvairīgais Medūzas miglājs

Izvairīgais Medūzas miglājs


Publicēts: 15.05.2010
Medūzas miglājs, kas parasti ir blāvs un nespodrs, ir labi redzams šajā fotogrāfijā. Tas atrodas starp Dvīņu zvaigznāja Mu un Eta zvaigznēm. Šī kosmiskā medūza ir daļa no burbulim līdzīgām pārnovas atliekām IC 443, kas izveidojās, uzsprāgstot masīvai zvaigznei. Šī sprādziena gaisma Zemi sasniedza pirms aptuveni 30 000 gadiem. Līdzīgi kā otrs kosmiskā…
Zirga galvas miglājs

Zirga galvas miglājs


Publicēts: 13.05.2010
Spēcīgie zvaigžņu vēji ir izveidojuši no starpzvaigžņu putekļu mākoņa gāzes un putekļiem atpazīstamu formu. Objekts, kas tiek dēvēts par Zirga galvu, atrodas aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā Oriona mākoņa kompleksā. Tumšais objekts, kura augstums ir aptuveni 5 gaismas gadi, ir pazīstams arī kā Barnard 33. To var labi saskatīt, jo tumšais mākonis…
Lodveida zvaigžņu kopa M72

Lodveida zvaigžņu kopa M72


Publicēts: 12.05.2010
Piena Ceļa galaktikā kādreiz valdīja lodveida zvaigžņu kopas. Agrāk, kad mūsu galaktika sāka veidoties, tajā klīda tūkstošiem lodveida zvaigžņu kopu. Mūsdienās ir palikušas mazāk nekā 200. Laika gaitā daudzas lodveidu zvaigžņu kopas tika iznīcinātas, mijiedarbojoties viena ar otru un ar galaktikas centru. Izdzīvojušās ir vecākas par visvecākajām fosīlijām…