ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

NASA dienas attēls

Gaisma, tumsa un putekļi

Gaisma, tumsa un putekļi (80/0)


Publicēts: 11.06.2015
Attēlā redzamais apgabals atrodams ziemeļu puslodes zvaigznājā Cefejs. Masīva molekulārā mākoņa nomalē, aptuveni 2400 gaismas gadu attālumā no Zemes atrodas emisijas miglājs Sharpless (Sh) 155, kas tiek dēvēts par Alas miglāju (attēla kreisais augšējais stūris). Ūdeņraža gāzi jonizējušas karstās jaunās zvaigznes, radot raksturīgo sarkanīgo spīdumu.…
Starpgalaktiskais ceļotājs NGC 2419

Starpgalaktiskais ceļotājs NGC 2419 (44/0)


Publicēts: 4.06.2015
Attēlā, kurā redzams apgabals Lūša zvaigznājā, izceļas trīs objekti. Divas spožas Piena Ceļa galaktikas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopa NGC 2419, kas atrodas aptuveni 300 000 gaismas gadu attālumā, tālu aiz mūsu galaktikas robežām. Tā atrodas daudz tālāk nekā Lielais Magelāna Mākonis - pundurgalaktika, kuru no Piena Ceļa šķir tikai 160 000 gaismas…
Spirālveida galaktika NGC 4945

Spirālveida galaktika NGC 4945 (54/0)


Publicēts: 28.05.2015
Spirālveida galaktika NGC 4945 pret Zemi ir pavērsta ar diska malu. Izmēros tā līdzinās mūsu Piena Ceļa galaktikai. Attēlā labi pamanāmi tās putekļu un gāzu mākoņi, jauno zilgano zvaigžņu kopas un zvaigžņu veidošanās reģioni, kas redzami rozā toņos. Galaktika atrodas dienvidu puslodē redzamajā Centaura zvaigznājā 13 miljonu gaismas gadu attālumā jeb…
Galaktiskais koks

Galaktiskais koks (80/0)


Publicēts: 25.05.2015
Vispirms bija koki. Fotogrāfs Salamankas pilsētā (Spānija) pamanīja, cik interesanti izskatās ozoli pēc tam, kad tie bija apgriezti. Pēc tam sekoja galaktika. Fotogrāfs gaidīja līdz plkst. 2 naktī, kad Piena Ceļš pacēlās virs majestātiskā ozola zariem. No izvēlātā skatu punkta šķiet, ka galaktikas putekļu mākoņi ir dabisks ozola zaru turpinājums. Visbeidzot…
NGC 7822 Cefeja zvaigznājā

NGC 7822 Cefeja zvaigznājā (47/0)


Publicēts: 23.05.2015
Karstas, jaunas zvaigznes un milzīgi putekļu un gāzu pīlāri veido NGC 7822, kas atrodas aptuveni 3000 gaismas gadu attālumā milzīga molekulārā mākoņa nomalē Cefeja zvaigznāja teritorijā. Attēls veidots no fotogrāfijām, kas iegūtas, izmantojot šaurjoslas filtrus, notverot atomārā skābekļa, ūdeņraža un sēra emisijas, kas iekrāsotas attiecīgi zilā, zaļā…
Tumšās un putekļainās debesis

Tumšās un putekļainās debesis (95/0)


Publicēts: 22.05.2015
Attēlā redzamais debesu apgabals atrodas Piena Ceļa galaktikas Oriona zarā, kurš meklējams Vērša zvaigznāja virzienā. Pa kreisi stiepjas garais tumšais miglājs LDN 1495, kas sākas attēla kreisajā apakšējā stūrī. Savukārt attēla apakšējā labajā stūrī pamanīsiet putnam līdzīgu veidojumu, kas tiek dēvēts par Ērglēna miglāju (LBN 777). Nelieli atstarojošie…
Saplūstošās galaktikas NGC 6240

Saplūstošās galaktikas NGC 6240 (0/0)


Publicēts: 21.05.2015
NGC 6240 ļauj palūkoties uz kosmiska mēroga katastrofas pēdējiem mirkļiem. Grandiozā divu galaktiku sadursme notiek aptuveni 400 miljonu gaismas gadu attālumā Čūskneša zvaigznājā. Attēlā ir redzami daudzi notikumi, kas liecina par galaktiku saplūšanu - deformētas gāzu un zvaigžņu plūsmas un strauja jaunu zvaigžņu veidošanās. Abu galaktiku supermasīvie…
NGC 2440: Baltā pērle

NGC 2440: Baltā pērle (73/0)


Publicēts: 17.05.2015
Gluži kā pērle baltā pudura skaistums atklājas, kad tas atbrīvojies no savas čaulas. Attēlā redzams planetārais miglājs NGC 2440, kura centrā ir viens no karstākajiem zināmajiem baltajiem punduriem. NGC 2440 šķērsizmērs ir aptuveni viens gaismas gads. Mūsu Sauli pēc aptuveni pieciem miljardiem gadu sagaida līdzīgs liktenis. Ārējie zvaigznes atmosfēras…
Jupiters, Ganimēds un Lielais Sarkanais

Jupiters, Ganimēds un Lielais Sarkanais (133/0)


Publicēts: 15.05.2015
Šajā attēlā Saules sistēmas lielākais pavadonis redzams blakus lielākajai Saules sistēmas planētai - Jupiteram. Ganimēda diametrs ir 5260 km. Zemes dabīgā pavadoņa Mēness diametrs ir tikai 3480 km. Ar nelielu teleskopu fotografētajā attēlā labi redzams arī Lielais Sarkanais Plankums, kas ir Saules sistēmas lielākā zināmā vētra. Lai arī pēdējā laikā…
Majestātiskais Zirga Galvas miglājs

Majestātiskais Zirga Galvas miglājs (120/0)


Publicēts: 13.05.2015
Tā ir tīra nejaušība, ka zvaigžņu vējš un starojums šo starpzvaigžņu putekļu mākoni ir pārveidujuši tik atpazīstamā formā. Ne velti to dēvē par Zirga Galvas miglāju. No Zemes to šķir aptuveni 1500 gaismas gadi. Šis miglājs ir daļa no plašā Oriona molekulāro mākoņu kompleksa. Tumšais miglājs katalogos atrodams kā Barnard 33. Tas izceļas uz sarkanīgos…
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!