Nepareizais vējš

Publicēts: 23.01.2018
Karstie jupiteri ir citplanētu tips, kur planēta izmēros atgādina Saules sistēmas gāzu planētu Jupiteru, bet atrodas daudz tuvāk zvaigznei. To orbitālais periods jeb gads uz planētas ilgst ne vairāk kā dažas Zemes dienas. Lielākoties pret zvaigzni ir vērsta viena planētas puse, bet otra atrodas pastāvīgā tumsā. Līdz ar to nav nekāds pārsteigums, ka…

Noikuma krāteris uz Marsa

Publicēts: 19.01.2018
Vācu fiziķis un planetārais zinātnieks Gerhards Noikums ir viens no Mars Express misijas veidotājiem, kura vadībā tika radīta augstas izšķirtspējas stereo kamera, ar kuras palīdzību var pētīt Marsa topogrāfiju un ģeoloģiju. Godinot 2014.gadā mūžībā aizgājušo zinātnieku, viņa vārdā nosaukts 102 kilometrus liels krāteris, kas atrodas Noachis Terra reģionā.

Zvaigznes uzvedība atklāj melno caurumu

Publicēts: 17.01.2018
Lai arī melnie caurumi sevi neatklāj un nav pamanāmi elektromagnētisko viļņu diapazonā, dažreiz tiem neizdodas labi noslēpties. Tā ir sanācis arī melnajam caurumam, kura klātbūtne, izmantojot MUSE instrumentu, ir reģistrēta lodveida zvaigžņu kopā NGC 3201. Zinātnieki atklāja neparastas uzvedības zvaigzni. Izpētot tās kustību, pētnieku komanda secināja,…

Apraktais ledus

Publicēts: 15.01.2018
Ja nu ūdens trūkums atturēja tevi no pārcelšanās uz Marsu, tagad vari būt pārliecināts, ka tas bagātīgos apjomos ir atrodams ne tikai polārajos ledājos, bet arī siltākos platuma grādos. Izmantojot Mars Reconnaissance Orbiter (MRO) datus, zinātnieki ir atklājuši astoņas vietas uz sarkanās planētas, kur zem pāris metru bieza putekļu un klinšu atlūzu slāņa…

Pirmie 6 no 900

Publicēts: 11.01.2018
Vācijas kompānija SCHOTT ir izlējusi pirmos sešus Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ekstrēmi lielā teleskopa (ELT) galvenā spoguļa segmentus. Kopumā tiks sagatavoti 900 segmenti, no kuriem 798 veidos primāro spoguli, bet 133 būs rezervē. Viena segmenta diametrs būs 1,4 metri, bet biezums 5 cm. ELT, kura primārā spoguļa diametrs būs 39 metri, pirmo…

Mēneša debesis : janvāris

Publicēts: 4.01.2018
2018.gads ir klāt. Tas solās būt bagāts ne tikai ar nozīmīgiem startiem un misijām, bet arī ar interesantiem notikumiem, kurus varēsim vērot debesīs. Jau janvārī visai kautri sevi pieteiks pirmais Mēness aptumsums. Lai arī Kvadrantīdām nebūs tas veiksmīgākais laiks, planētu mednieki no rītiem var sākt pievērsties Jupiteram un Marsam. Atliek tikai cerēt…

LAB sanāksme un biedru sapulce - 2018. gada 7. februārī plkst. 18:15

Publicēts: 4.01.2018
Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valde aicina Jūs uz LAB sanāksmi un biedru sapulci, kas notiks trešdien, 2018. gada 7. februārī plkst. 18:15 LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 12. auditorijā. Sanāksmes tēma - radioastronomija Latvijā laiku lokos. Par radioastronomiju Latvijā pastāstīs Ivars Šmelds.

2017. gadu aizvadot un 2018. gadu gaidot

Publicēts: 29.12.2017
2017.gads būs aizvadīts. Kādi gan bija aizejošā gada interesantākie notikumi astronomijā un kosmonautikā? Ko varam cerēt sagaidīt 2018.gadā? Kādas jaunas misijas dosies pētīt tuvākos un tālākos Saules sistēmas nostūrus? Kas jauns gaidāms Starptautiskajā kosmiskajā stacijā? Kam pievērsīsim uzmanību nākamgad un ko noteikti nevajadzētu palaist garām?

Ko varēsim novērot debesīs 2018. gadā?

Publicēts: 28.12.2017
2018. gads Latvijas iedzīvotājus priecēs ar tradicionāliem spīdekļiem un astronomiskām parādībām, kā arī diviem Mēness un vienu Saules aptumsumu. Nozīmīgākais notikums ir gaidāms naktī no 27. uz 28. jūliju, kad visā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Vēl Latvijā 31. janvāra pēcpusdienā pavisam neilgi būs novērojama pilna Mēness aptumsuma…

LAB sanāksme - 2018. gada 3. janvārī plkst. 18:15

Publicēts: 28.12.2017
Trešdien, 2018. gada 3. janvārī plkst. 18:15 LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 12. auditorijā notiks Latvijas Astronomijas biedrības sanāksme. Sanāksmes tēma - jauna kosmiska mistērija - ātrie radio uzliesmojumi. Par ātrajiem radio uzliesmojumiem stāstīs Andis Zariņš.