Jaunākās ziņas

Dienvidu puslodes debesu dārgakmenis NGC 3981
Publicēts: 13.09.2018
Dažkārt, lai gan debesis ir skaidras virs Eiropas Dienvidu Observatorijas (ESO) Ļoti Lielā teleskopa (VLT), zinātniskos novērojumus veikt nevar. Lai teleskops nestāvētu dīkā, tas tiek iesaistīts ESO Kosmisko dārgumu (Cosmic Gems) programmā, kuras mērķis ir fotografēt skaistākos dienvidu puslodē redzamos kosmosa dzīļu objektus. Pie tādiem pieder arī…

StarParty #21 jeb "Dzīvība Visumā"
Publicēts: 12.09.2018
2019. gada 13. aprīlī aicinām ikvienu uz StarParty #21, kas noritēs StarSpace observatorijā Suntažos. Šoreiz diskutēsim par dzīvību Visumā. Programma ir tapšanas stadijā. Ja tev ir kāda interesanta ideja - raksti.

Mākslīgais intelekts ieklausās Visumā
Publicēts: 11.09.2018
Mākslīgais intelekts ienāk daudzās jomās, tai skaitā arī astronomijā. Pavisam nesen mašīnmācīšanās algoritmus sāka izmantot Breakthrough Listen (SETI projekts) ietvaros. Jaunā metode ir ļāvusi identificēt 72 ātros radiouzliesmojumus no avota, kas atrodas aptuveni 3 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Šis avots, kas nodēvēts par FRB 121102, ir īpašs…

StarParty #20 jeb "Enerģija"
Publicēts: 5.09.2018
Paldies visiem, kas iebrauca un paciemojās. Priecāsimies, ja atstāsiet savus iespaidus digitālajā anketā, tai skaitā arī ieteikumus 2019.gada tēmām. https://goo.gl/forms/vM9Xo1varyz2HWa22

Mēneša debesis : septembris
Publicēts: 3.09.2018
Beidzot atkal ir tumšs! Skola arī klāt. Sausuma un karstuma nomocītie ar atvieglojumu tver katru lietus lāsi, kas sola kaut nedaudz sēņu. Savukārt debesu vērotājiem gribētos skaisti sabalansēt starp lietu un skaidrām debesīm. Varētu mierīgi līt pa dienu un līdz ar tumsas iestāšanos mākoņi izklīstu kā uz burvja mājiena. Vai nebūtu ideāla pasaule? Necerot…

Zvaigznes un putekļi Ķīļa miglājā
Publicēts: 31.08.2018
Aptuveni 7500 gaismas gadu attālumā Ķīļa zvaigznājā atrodas viens no iespaidīgākajiem zvaigžņu veidošanās reģioniem. Lielajā un spožajā Ķīļa miglājā zvaigznes dzimst un mirst. Lielu daļu notikumu slēpj blīvie un tumšie putekļu un gāzu mākoņi. Lai ielūkotos aiz tiem, nepieciešams izmantot citu elektromagnētisko viļņu diapazonu uztverošus teleskopus,…

Jupitera mākoņi
Publicēts: 28.08.2018
JunoCam ir salīdzinoši neliela kamera, ar kuru aprīkots Jupitera izpētes kosmiskais aparāts Juno. Šī kamera ir paredzēta publikas piesaistei. Interesenti var ne tikai balsojumā noteikt, kurus objektus fotografēt, bet arī brīvi piekļūt neapstrādātiem datiem un tos pārveidot fantastiskos attēlos. Tas ir izdevies arī diviem entuziastiem - Geraldam Eihštatam…

Stīvs varētu nebūt polārblāzma
Publicēts: 22.08.2018
Pirms pavisam neilga laiciņa STEVE tika pasludināts par jaunu polārblāzmas paveidu. Jaunākais pētījums, kurā analizēts 2008.gada martā novērotais STEVE, liecina, ka šai parādībai varētu būt pavisam cits izcelsmes mehānisms. Iespējams, ka STEVE ir atmosfēras spīdēšanas paveids. Kur un kā tieši rodas šī atmosfēras parādība - uz šo jautājumu zinātniekiem…

Ūdens un Mēness
Publicēts: 21.08.2018
Uz Mēness ir ūdens! Protams, ne jau upju, ezeru veidolā. Pat strautu tur neatradīsiet. Sens un sasalis ūdens ledus slēpjas vistumšākajos un aukstākajos Zemes pavadoņa nostūros, vietās, kur nekad neielūkojas Saule. Tas ir atrodams gan dziļajos dienvidpola krāteros, gan dažu milimetru dziļumā zem ziemeļpola regolīta slāņa. Šis ūdens ir salīdzinoši viegli…

Pieskarties Saulei
Publicēts: 13.08.2018
Vairākas stundas pirms rītausmas 2018.gada 12.augustā (10:31 pēc Latvijas laika) no Kanaveralas raga starta kompleksa #37 pacēlās jaudīgā nesējraķete Delta IV Heavy, kura nogādāja orbītā nelielas automašīnas izmēra kosmisko aparātu - NASA Parker Solar Probe. Zonde šobrīd ir ceļā uz savu galamērķi un plānots, ka zinātniskos novērojumus tā varētu sākt…