Gaistošais mirklis

Publicēts: 23.01.2019
10 000 gadi. Cilvēka mūža mērogos tas ir fantastiski garš laiks. Tas aptver daudzu impēriju augšupeju un norietu, tehnoloģisko progresu un neskaitāmas paaudzes. Zvaigznes mūžā tas ir acumirklis. Tik īslaicīgi un gaistoši ir planetārie miglāji - Saulei līdzīgu zvaigžņu dzīves noslēguma skaistākās izpausmes. Tieši tāds ir arī ESO 577-24, kas meklējams…

Aicinām pieteikties “FIZMIX Eksperiments” konkursam!

Publicēts: 23.01.2019
No 21. janvāra Latvenergo aicina pamatskolēnus un skolotājus pieteikties Fizikas gada vērienīgākajam notikumam – “FIZMIX Eksperiments” konkursam, kas noslēgsies ar Latvijas fizikas svētkiem 11. maijā. Valsts izglītības satura centrs 2018./2019. mācību gadu pasludinājis par Fizikas gadu, tādējādi pievēršot pastiprinātu uzmanību fizikas apguvei. Konkurss,…

Pareizs laiks uz Saturna...

Publicēts: 21.01.2019
Gadu desmitiem zinātnieki ir centušies noteikt Saturna diennakts garumu. To ir ļoti viegli paveikt planētām ar cietu virsmu. Milzu planētām, kuru atmosfēras veidojumi ir mainīgi vai tādu īsti nav, rotācijas periodu noteikt ir grūtāk. Saturna gadījumā situāciju vēl vairāk apgrūtināja neparastais magnētiskais lauks, kas slēpa planētas rotācijas ātrumu.…

21. janvārī Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums

Publicēts: 18.01.2019
2019. gada 21. janvāra rītā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, pēc gaidāmā Mēness aptumsuma līdz nākamajam Latvijā novērojamam pilnam Mēness aptumsumam būs jāgaida vairāk nekā seši gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim.

StarParty #23 jeb "Pirmais..." [atcelts]

Publicēts: 17.01.2019
Mūsu un jūsu drošības apsvērumu dēļ atceļam pavasara StarParty. Ceram uz tikšanos rudenī, 26.septembrī.

StarParty #24 jeb Eiropas Zinātnieku nakts [atcelts]

Publicēts: 17.01.2019
2020. gada 27. novembrī plāonotais StarParty #24, kam vajadzēja notikt Zinātnieku nakts ietvaros, ir atcelts.

Kristāla zvaigznītes

Publicēts: 16.01.2019
Baltie punduri ir Saulei līdzīgu un mazāku zvaigžņu pēdējā attīstības stadija, kad ārējie zvaigznes atmosfēras slāņi atdalās un aizplūst prom, atklājot karsto kodolu. Jau pirms aptuveni 50 gadiem zinātnieki teoretizēja, ka noteiktā temperatūrā baltie punduri kristalizējas. Līdz šim nebija pietiekami plaša balto punduru kolekcija, lai varētu teorētisko…

Mesjē 89

Publicēts: 14.01.2019
100 miljardi. Tik daudz zvaigžņu mājo elipsveida galaktikā M89 jeb Mesjē 89. Šī galaktika atrodas aptuveni 55 miljonu gaismas gadu attālumā Jaunavas zvaigznājā. M89 ir nedaudz mazāka nekā Piena Ceļš, bet dažas no šīs galaktikas intriģējošākajām īpašībām nav viegli ieraugāmas. Piemēram, putekļu un gāzu apvalks, kas stiepjas vairāk nekā 150 000 gaismas…

Noslēpumainais AT2018cow

Publicēts: 14.01.2019
2018.gada 16.jūnijā ATLAS teleskopi reģistrēja neparasti spožu uzliesmojumu Herkulesa zvaigznājā. Attālums līdz objektam, kas tika nodēvēts par AT2018cow, ir aptuveni 200 miljoni gaismas gadu. Divas neatkarīgas astronomu komandas veica šī objekta izpēti, izmantojot dažādus teleskopus, un ir izvirzījušas divas iespējamās izcelsmes hipotēzes. Viena komanda…

CHIME teleskops palīdz atklāt jaunus FRB

Publicēts: 10.01.2019
2017.gada nogalē darbu uzsāka moderns radioteleskops CHIME (Canadian Hydrogen Intensity Mapping Experiment). Starptautiska pētnieku grupa, analizējot CHIME datus, atklājuši 13 ātro radio uzliesmojumu (Fast Radio Burst) avotus, kā arī reģistrējuši vienu FRB, kura signālu ir izdevies uztvert atkārtoti. FRB ir īsi radioviļņu signāli, kuri rodas ārpus Piena…