Fomalhauta planētu kalve

Publicēts: 22.04.2020
Fomalhauts ir spoža zvaigzne aptuveni 25 gaismas gadu attālumā no Zemes. 2008.gadā tika paziņots, ka ap šo zvaigzni riņķo planēta - Fomalhauts b, kas bija novērojama kā punkts 2004. un 2006.gadā iegūtajos Habla teleskopa datos. Līdz ar to Fomalhauta sistēma kļuva par vienu no tām nedaudzajām, kurās planētas bija novērotas tiešā veidā. Savukārt jaunākie…

Observatorija sociāli distancējas

Publicēts: 12.03.2020
Mēs Suntažu observatorijā vēlamies ar jums līdzdalīt tikai savu entuziasmu un mīlestību uz zinātni, un vienīgais, ko vēlamies, lai aizvedat sev līdzi, ir pozitīvas emocijas un skaistas atmiņas. Ņemot vērā, cik strauji attīstās jaunā koronovīrusa pandēmija pasaulē, esam nolēmuši iepauzēt observatorijas apmeklējumus.

Solar Orbiter

Publicēts: 11.02.2020
Solar Orbiter ir Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un NASA kopprojekts. Šī automatizētā zonde, kura no Kanaveralas raga startēja 2020.gada 10.februāra rītā, pētīs Sauli. Solar Orbiter nepielidos mūsu zvaigznei tik tuvu kā Pārkera zonde, bet tās lielākā priekšrocība būs spēja palūkoties uz Saules polārajiem reģioniem. Protams, neizpaliks arī kosmisko laikapstākļu…

Mēneša debesis : februāris

Publicēts: 10.02.2020
Anomālā ziema tuvojas savam noslēgumam tā pa īstam nemaz nesākusies. Vai vēl atcerieties naktis ar -25 grādu temperatūru (pēc Celsija), kad debesīs nav Mēness, bet tikai simtiem zvaigžņu? Lai arī šāda greznība šogad mums netika dota, tomēr skaidras naktis šad tad uzrodas. Tiem, kas vēlas kaut ar vienu aci palūkoties žilbinošās Venēras virzienā, pat…

Bālajai zilajai lodītei 30!

Publicēts: 7.02.2020
1990.gada 14.februārī, atrodoties aptuveni 6 miljardu kilometru attālumā no Zemes, kosmiskā zonde Voyager 1 nofotografēja Saules sistēmas ģimenes portretu. Saules starā noslēpusies bija arī mūsu planēta Zeme - bāla, zila lodīte, kuru no tāda attāluma pat nav iespējams pamanīt. Attēlu nācās palielināt. 60 uzņemto kadru nosūtīšana notika vēlāk - laika…

Zvaigžņu cīņa

Publicēts: 5.02.2020
Zvaigznes neko daudz neatšķiras no mums, cilvēkiem. Tās piedzimst, nobriest, noveco un mirst. Zvaigžņu galvenais resurss ir ūdeņradis. Arī Saule sava mūža noslēgumā būs iztērējusi lielāko daļu ūdeņraža. Sāksies fāze, kad zvaigznes ārējie slāņi izpletīsies. To dēvē par sarkanā milža stadiju. Kādā brīdī uzpūstie atmosfēras slāņi atdalīsies no Saules,…

VSRC piedalījies unikālā pētījumā

Publicēts: 14.01.2020
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) ir biedrs Eiropas ļoti garas bāzes interferomijas tīklā (EVN), kurā, sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veikts nozīmīgs, pasaules mēroga atklājums - spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB). Ātrie…

TESS atklāj Zemes izmēra citplanētu dzīvībai labvēlīgajā zonā

Publicēts: 8.01.2020
Izpētot NASA TESS datus, zinātnieki ir pamanījuši Zemes izmēra citplanētu, kas riņķo ap zvaigzni TOI 700. Planēta atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, kurā teorētiski uz planētas virsmas var pastāvēt šķidrs ūdens. TIO 700d esamību izdevās apstiprināt, izmantojot NASA Spitzer teleskopu. Šī ir viena no nedaudzajām Zemes izmēra citplanētām, kuras atrodas…

Mēneša debesis : janvāris

Publicēts: 4.01.2020
Janvāris un praktiski viss 2020.gads tiks aizvadīts Venēras zīmē. Spožā kaimiņiene redzama rietumos pēc Saules rieta. Lai arī kā vienmēr ceram uz aukstām un skaidrām naktīm, pēdējo gadu tendences ne par ko labu neliecina. Ja nu tomēr iegadās debesis bez mākoņiem, izmantojiet izdevību, lai uzmestu acis ziemas dārgumiem, galvenokārt Orionam, kurā atrodama…

Ko varēsim novērot debesīs 2020. gadā?

Publicēts: 1.01.2020
2020. gads Latvijā būs labvēlīgs visu spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem. Tradicionālajos datumos būs redzami meteori jeb krītošās zvaigznes. Savukārt Saules un Mēness aptumsumu ziņā 2020. gads būs ļoti pieticīgs, jo Latvijā būs novērojami tikai divi pusēnas Mēness aptumsumi, kuru laikā pilna Mēness diska spožuma samazināšanos ar neapbruņotu…