Habls & Čandra apvieno spēkus

Publicēts: 27.02.2003
Habla teleskopam parasti nevajag kāda palīdzību, lai iegūtu skaistus attēlus, bet jaunā komanda, ko veido Habls un tā māsa Čandra – rentgenstaru observatorija, ir ieguvusi izcilu attēlu, kurā redzams no spirālveida galaktikas izplūstošs vējš.

Briesmoņa maltīte

Publicēts: 24.02.2003
Melnie caurumi mīl uzdzīvot. Viņu mīļākā maltīte ir gāze. Pavisam nesen zinātnieki atklāja milzīgus gāzes mākoņus gigantiska melnā cauruma tuvumā.

Ekspodējošas zvaigznes - draudi Zemei?

Publicēts: 21.02.2003
Zemi un tās iedzīvotājus apdraud ne mazums briesmu, sākot jau no globālās sasilšanas draudiem līdz iespējamai sadursmei ar asteroīdu vai postošai kodolkatastrofai. Tā kā ir jāpriecājas, ka vismaz kādi no potenciālajiem draudiem mazinās.

Zemes epilogs

Publicēts: 12.02.2003
Kā tas viss beigsies? Astronomi stāsta, ka Saule sadegs, biologi zina, ka lielākā daļa sugu, kas tagad apdzīvo planētu, izzudīs.

Vai šobrīd uz Marsa ir ūdens?

Publicēts: 10.02.2003
Uz Marsa virsmas redzamās tumšās svītras kanjonu un krāteru sienās varētu liecināt par tekoša ūdens klātbūtni. Šīs svītras, pēc dažu zinātnieku domām, rodas apgabalos, kur notiek ilgstoša termālā aktivitāte zem Marsa virsmas. Sāļais ūdens no dzīlēm, kur to izkausējuši apslēptie izkausētie ieži, sūcas cauri virskārtai. Iespējams process ir līdzīgs gaistošajiem…

NASA uzsāk šatlu vājo vietu apzināšanu

Publicēts: 6.02.2003
NASA tika brīdināti deviņus gadus atpakaļ, ka šatla spārnu pārklājums ir ļoti vārīgs pret atlūzām, kas varētu rasties pie pacelšanās.

Kolumbijas zaudējums

Publicēts: 2.02.2003
Septiņi astronauti un NASA pirmais šatls šodien gāja bojā virs Teksasas, kad Kolumbija atgriezās Zemes atmosfērā pēc 16 dienu zinātniskās misijas.

Merkura noslēpumi: jauni svelmes un ledus meklējumi

Publicēts: 30.01.2003
Itāļu matemātiķis, kurš mira 1984. gadā, veica aprēķinus, kas palīdzēja Mariner 10 kosmosa kuģim apciemot Merkuru, Saulei vistuvāko planētu. Par godu matemātiķim, Eiropas kosmosa aģentūra (ESA) kuģi, kas nākamais dosies uz Merkuru, nosauca par BepiColombo.

Orions, varenais mednieks

Publicēts: 22.01.2003
Astronoms Roberts Beikers (1880-1962) reiz rakstīja par Lielo mednieku jeb Dievišķo karotāju, mums vairāk pazīstamu kā Orionu, ka tas spīd „kā milzīgs debešķīgs dārgakmens ziemas aukstumā”. Tiešām, Orions ir viens no skaistākajiem zvaigznājiem un ir redzams no jebkuras cilvēka apdzīvotās vietas uz Zemes.

Visaukstākā, visblāvākā zvaigzne

Publicēts: 21.01.2003
Aptuveni 19 gaismas gadu attālumā no Zemes ir atklāta zvaigzne, kas ir tikai divas reizes karstāka nekā cepeškrāsns. Zvaigzne, jeb tā sauktais brūnais punduris, ir nedaudz smagāka nekā Jupiters un tai nav pietiekoša masa, lai aizsāktos kodolreakcijas, kas nodrošina ar enerģiju īstas zvaigznes.