Zirnekļi, ķirzakas āda un mežģīnes

Publicēts: 12.12.2007
Zinātnieki jau ilgstošu laiku pēta Marsu un patlaban ir paziņojuši, ka atklājuši uz sarkanās planētas virsmas visdīvainākās lietas. Ja vēlaties tās aplūkot personīgi, jums būs jādodas uz Marsa dienvidpolu. Laicīgi brīdinu, veidojumi nav mazo rozā cilvēciņu darbs, bet gan Saules un Marsa kopprojekts.

Sarkanais saulriets

Publicēts: 11.12.2007
Pirmo reizi kosmosa izpētes vēsturē tika novērots saulriets uz citas planētas.

Kā iznīcināt milzi

Publicēts: 10.12.2007
Teorētiķi ir pārliecināti, ka samērā labi zina kā ir veidojušās klinšainās planētas, kad zvaigznes dzimšanas procesā pārpalikušais materiāls "salīp" kopā un izveido apaļas lodes, kas ir spiestas riņķot ap centrālo zvaigzni. Gāzes gigantu rašanās joprojām nav līdz galam izprasta.

Lidojošie šķīvīši ap Saturnu

Publicēts: 8.12.2007
Žēl, ka nāksies jūs apbēdināt, bet kontakts ar ārpuszemes civilizāciju tomēr nav nodibināts. "Šķīvīši" patiesībā ir daži neparastas formas Saturna pavadoņi, kuru orbītas atrodas gredzenos. Jaunākie atklājumi liecina, ka tie ir radušies apvienojoties ledus un putekļu daļiņām, no kurām veidoti Saturna gredzeni. Zinātnieki domā, ka šis jaunais atklājums…

Marsa sausie mākoņi

Publicēts: 7.12.2007
Pamatojoties uz datiem, kas iegūti simulējot Marsa mākoņu veidošanos, zinātnieki ir secinājuši, ka tie ir daudz sausāki nekā agrāk tika uzskatīts. Pētītie mākoņi ir veidoti no sasaluša ūdens, gluži kā daži mākoņu veidi šeit uz Zemes.

Geminīdas tiekas ar Marsu

Publicēts: 5.12.2007
Ja neesat rezervējuši nakti starp 13. un 14. decembri kādiem citiem pasākumiem, ir vērts apsvērt domu par pastaigu kādā tumšākā vietā. Protams, ja debesis būs skaidras. Gaidāms gada skaistākais un noslēpumainākais zvaigžņu lietus - Geminīdas.

Paātrinātie punduri

Publicēts: 5.12.2007
Baltajiem punduriem veidojoties, tie tiek paātrināti un pārvietojas starpzvaigžņu telpā ar ātrumu, kas saniedz vairākus tūkstošus kilometru stundā. Šādu atklājumu zinātnieki ieguva, izmantojot Habla teleskopu un pētot ļoti senu lodveida klasteri NGC 6397.

Robežšķirtne

Publicēts: 4.12.2007
NASA kosmiskais kuģis Voyager 2 atkal ir sasniedzis kādu atskaites punktu savā ceļā prom no Saules sistēmas. Datorsimulācijas rezultātā iegūtie dati liecina, ka pavisam drīz, 2007 gada beigās un 2008. gada sākumā Voyager 2 šķērsos vietu, kur Saules vējš saduras ar heliopauzi un būtiski zaudē savu ātrumu - līdz 20 km/s. Šo robežu mēdz saukt par "galējo…

Mazais mākonis

Publicēts: 3.12.2007
Ir objekti, kurus var aprakstīt vienā rindkopā un par tiem tiek ātri aizmirsts. Daži objekti ir tādi, par kuriem var rakstīt un rakstīt atkal. Tad nu, sakarā ar to, ka debesis paliek tumšākas, jo Mēness lēnām sarūk, pievērsīsimies vienam no izcilākajiem objektiem, ko gada visgarākajās naktīs var redzēt ziemeļu pusslodes debesīs.

Nosēšanās vietu meklējot

Publicēts: 1.12.2007
Zinātnieki ir ieguvuši jaunus Marsa attēlus, kombinējot dažādos krāsu kanālos savāktos datus no HiRISE kameras, kas atrodas uz ap Marsu riņķojošā automātiskā kosmosa kuģa Mars Reconnaissance Orbiter. Šie attēli palīdzēs izvēlēties labāko nosēšanās vietu Martian Explorer projektam, kurš kā paredzēts uz sarkanās planētas virsmas nonāks 2010. gadā.