Ūdensmērītājs

Publicēts: 21.06.2008
Vakar startēja jauns mākslīgais pavadonis, kas turpmāk nodarbosies ar ūdens līmeņa mērīšanu pasaules okeānos. Jason-2 Zemes orbītā veiksmīgi pacēla Delta 2 tipa nesējraķete. Iegūtie dati tiks izmantoti klimata, laikapstākļu un okeāna aktivitāšu prognozēšanai. Jaunais pavadonis, kurš ir tapis sadarbojoties ASV un Francijai, pēc NASA domām spēs uzlabot…

Pabarot melno caurumu

Publicēts: 20.06.2008
Esat nesen iegādājušies nelielu melno caurumu un tikai tagad sākat domāt ko dosiet ēst, kad šis izaugs liels? Nav pamata uztraukumam. Jaunākie Čandras observatorijas dati liecina, ka pat vislielākos melnos caurumus jābaro tāpat kā pavisam mazus.

Phoenix – Sol 24 – LEDUS?

Publicēts: 20.06.2008
Vai Sol 24 mums ir devusi pierādījumus, ka baltie veidojumi Phoenix tuvumā ir ledus? Kā teikt. Optimisti jau kuro reizi sajūsmā sit plaukstas un kliedz ”Ledus! Ledus!” Savukārt pesimistiem laikam nekādu pierādījumu nebūs gana.

Uzmini, kur tas ir?

Publicēts: 19.06.2008
Prāta mežģis atkal ir klāt! Vēl pirms alus un siera svētkiem varat paspēt padomāt, kur gan atrodas attēlā redzamais objekts. Jā, jā, tas ir krāteris, kas atrodas kaut kur Saules sistēmā. Kandidātu ir daudz - planētas, pavadoņi, iespējams, ka kāds no plutoīdiem vai cita tipa pundurplanētām, vai pat asteroīds. Padomājiet labi, atsauciet atmiņā agrāk redzētos…

Phoenix problēmas – Sol 22

Publicēts: 19.06.2008
18.jūnija preses konferencē tika runāts par vairākiem aktuāliem jautājumiem. Paraugu ņemšanu no ”Sniegbaltītes” ”Brīnumzemē”. TEGA krāsniņas darbību un rezultātiem. Taču karstā ziņa izrādījās Phoenix veselības problēmas.

Astronomi jūrā

Publicēts: 18.06.2008
Cik daudz dzīvniekus-astronomus jūs ziniet? Bites, kas orientējas pēc Zemes magnētiskā lauka. Putni, kas pēc Saules novietojuma spēj atrast ceļu uz ligzu. Ko mēs zinām par dzīvniekiem jūrās? Vai viņi ir draugos ar astronomiju? Izrādās, ka visparastākie roņi ir ļoti labi astronomi un zvaigžņotās debess pazinēji, kas spēj atpazīt zvaigznes un pēc tām…

Kosmiskie sakari

Publicēts: 18.06.2008
Kosmisko sakaru sākums datējams ar pirmo orbitālo lidaparātu. 1957.gada 4.oktobrī Sputnik no orbītas sāka pārraidit īsus signālus. Protams, šo 1 bitu garo informāciju ar piespiešanos var nosaukt par sakariem, tomēr tā nodeva konkrētu ziņu: "Es esmu orbītā". Tieši no šī notikuma var sākt atskaiti.

Fēniks vs Marsa ūdens (0:1 Marsa labā)

Publicēts: 17.06.2008
Pēc ilgajām pūlēm iebirdināt TEGA krāsniņā Marsa augsni, beidzot ir izdevies iegūt pirmos augsnes paraugu rezultātus, kas liecina, ka ūdens tajos karsēšanas laikā nav bijis. Tomēr zinātnieki neatmet cerības un turpinās meklējumus.

Nibiru jeb Planēta X

Publicēts: 17.06.2008
1980to gadu sākumā astronomi pamanīja Nibiru, kas tobrīd atradās Saules sistēmas nomalē. To lieliski varēja novērot ar infrasarkano staru teleskopiem Kuipera joslā. Tagad šis debesu objekts tuvojas Zemei un 2012. gadā sasniegs Saules sistēmas iekšējo reģionu. Ko tas nozīmē mums? Nibiru jeb Planētas X tuvošanās izsauktie efekti būs grandiozi, piedevām,…

Trīs superzemes

Publicēts: 16.06.2008
"Vai katrai zvaigznei ir planētas un ja jā, cik to ir?" Uz šo jautājumu cenšas atbildēt planētu mednieks Maikls Meijers. "Mēs pagaidām nezinam atbildes, bet progress ir milzīgs." Meijers un Eiropas astronomu komanda ir atraduši zvaigzni HD 40307, ap kuru riņķo vismaz trīs planētas. Šī ir pirmā zvaigzne, ap kuru ir atrastas vismaz trīs "superzemes".