Gāzmetāls

Publicēts: 8.08.2008
Ja izdzirdat vārdus ūdeņradis un hēlijs, tad noteikti tie neasociējas ar metālu, bet gan ar gāzi. Izrādās, ka noteiktos apstākļos abas gāzes veido savdabīgu metālisku maisījumu. Tālu šī vieta nav jāmeklē, tikai jānokļūst līdz Jupitera vai Saturna dzīlēm.

10. septembris - aplis noslēgsies

Publicēts: 7.08.2008
CERN paziņoja, ka 2008. gada 10. septembrī lielais daļiņu paātrinātājs (LHC) pirmo reizi tiks iedarbināts pilnībā. LHC sektoru atdzesēšana veiksmīgi tuvojas noslēgumam un iekārta ir gatava ļaut stariem veikt pirmo apli. Notikumu tiešraidē translēs Eurovision.

1600 gaismas gadi līdz iznīcībai

Publicēts: 7.08.2008
Tikai 1600 gaismas gadi mūs šķir no tuvākā zināmā melnā cauruma, kas atrodas Strēlnieka zvaigznājā. Tas ir neliels, zvaigznes tipa melnais caurums, kurš atrodas dubultzvaigznes sistēmā V 4641 Sagittarii. Šāds melnais caurums matēriju savāc no normālās zvaigznes, uzkrāj to un rada rentgenstaru uzliesmojumus. Šādus melnos caurumus mēdz dēvēt par mikrokvazāriem.

SpaceX dienas un nedienas

Publicēts: 6.08.2008
Ļoti iespējams, ka esat dzirdējuši par kompāniju SpaceX un viņu garabērnu Falcon nesēju. Pēdējos gados tam pievērsta pastiprināta uzmanība. Bet ja neesat... SpaceX ir privāta kompānija, kas sola lētākus un drošākus nesējus kosmisko mērķu sasniegšanai. SpaceX 2002. gadā dibināja Elon Musk, tas pats, kurš savulaik dibināja PayPal. Piecu gadu laikā SpaceX…

Perhlorāts uz Marsa

Publicēts: 6.08.2008
Pēdējās nedēļas laikā, kopš Phoenix komanda paziņoja par ūdens esamību uz Marsa, izplatījās baumas, ka zinātnieki uz Marsa esot atklājuši dzīvības pazīmes. Vakar preses konferencē NASA pavēstīja, ka dzīvība tomēr nav atrasta, bet gan kaut kas tāds, kas liks mums pārvērtēt priekšstatus par iespējamo dzīvību uz sarkanās planētas.

Šteina izspiegošana

Publicēts: 5.08.2008
Rosetta tika pamodināta jūlija sākumā, lai paspētu sagatavoties randiņam ar Šteinu, kuram jānotiek 2008. gada 5. septembrī. Šī tikšanās ir viens no ceļa posmiem tālajā lidojumā līdz Čurjumova-Gerasimenko komētai, ar kuru kosmosa kuģis tiksies tikai 2014. gadā.

Kas lācītim vēderā?

Publicēts: 5.08.2008
Mums ir Google Sky, Google Earth, Google Maps, Microsoft World Wide Telescope, kas spēj parādīt visumu un Zemes virsmu. Tagad būs arī vieta, kur paskatīties, kas tad Zemei vēderā. Rīt, 2008. gada 6. augustā 33. starptautiskā ģeoloģijas kongresa ietvaros, kas notiks Oslo, Norvēģijā, oficiāli tiks atklāts OneGeology projekts.

Čiksulubas krāteris

Publicēts: 4.08.2008
Milzīgas sadursmes paliekas šeit uz Zemes iespējams palīdzēs izprast Marsu. Tā uzskata NASA planetārā ģeoloģe Adriana Okampo, kas pēta Jukatānas pussalā esošo Čiksulubas krāteri, kuru, kā uzskata zinātnieki, radīja asteroīda sadursme ar Zemi pirms aptuveni 65 miljoniem gadu.

Jaunumi no HiRISE

Publicēts: 3.08.2008
Kosmiskais kuģis Mars Reconnaissance Orbiter ir sagādājis jaunu baudījumu mūsu acīm. Projekta ietvaros ir publicēti jauni sarkanās planētas attēli, kuros redzams gan Meridiani Planum, kurā atrodas visurgājējs Opportunity, gan Marsa kāpas, gan milzīgās Athabasca Valles kanālu sistēmas daļa.

Perseīdas

Publicēts: 3.08.2008
Pati vaininiece ir tālu prom, bet tās putekļu un atlūzu aste joprojām atrodas planētas Zeme orbītas ceļā, dāvājot mums vienu no skaistākajiem un populārākajiem meteoru "lietiem" jeb plūsmām - Perseīdas, kuru dēļ ir vērts pavadīt nomodā nakti no 11. uz 12. augustu.