Noseivosim cilvēci!

Publicēts: 8.09.2008
Reizēm gribas, lai dzīvē, tāpat kā lielākajā daļā spēļu, būtu iespējams saglabāt un pēc vajadzības izsaukt agrāk saglabātos datus. Ričards Gerriots ir izdomājis, ka ir pienācis laiks saglabāt cilvēci un nogādāt to pietiekami drošā vietā - kosmosā.

Pavadoņu pārraugs

Publicēts: 7.09.2008
Internets ir kaitīgs. Padomājiet tikai, apsēdies paskatīties kaut ko uz pāris minūtēm un pēc dažām stundām attopies, ka esi aizmirsis par visu todien iecerēto. Jaunākais Google Earth papildinājums noteikti nepalīdzēs samazināt tiešsaistē pavadīto laiku.

Kā pa dziedziņu

Publicēts: 7.09.2008
Saturna ģimene ir neiedomājami milzīga - 52 vārdā nosaukti pavadoņi, vairāki, kas vēl klīst visumā bez vārda un aptuveni 150 mazāki pavadonīši, kas riņķo A gredzenā. Daži no pavadoņu saimes ir tik milzīgi, ka varētu tikt klasificēti kā pundurplanētas. Uz Titāna pat ir atmosfēra. Šoreiz gan pastāstīsim par diviem ne tik lieliem pavadoņiem, kurus pavisam…

Šteins apciemots, Rosetta dodas tālāk

Publicēts: 6.09.2008
Mēs jau vairākkārt rakstījām par nelielo kosmisko zondi Rosetta, kura, pa ceļam līdz galvenajam uzdevuma objektam, paspēj apciemot dažus asteroīdus. Vakar, 5. septembrī pulkstens 21:58 pēc Latvijas laika (Zemes laiks, 21:38 zondes laiks) Rosetta atradās vistuvāk Latvijas astronoma Kārļa Šteina vārdā nosauktajam asteroīdam.

Šteins - dimants debesīs

Publicēts: 6.09.2008
Šorīt tika iegūti pirmie dati un attēli no kosmiskās zondes Rosetta, kas vakarnakt apmeklēja Latvijas astronoma Kārļa Šteina vārdā nosaukto asteroīdu. "Šteins izskatās kā dimants debesīs", pastāstīja Ūve Kellers no Maksa Planka institūta.

4 dienas līdz LHC startam

Publicēts: 6.09.2008
Līdz LHC startam 10. septembrī palikušas vairs tikai dažas dienas. Personīgi es nespēju atcerēties nevienu citu ierīci, ap kuru būtu sacelta tāda pasaules mēroga ažiotāža. Daudzi no šīs ierīces cer sagaidīt jaunus un pārsteidzošus atklājumus fizikas un kosmoloģijas nozarēs. Ne mazāks ir to pulks, kas uzskata, ka LHC ieslēgšana kļūs par pasaules gala…

Drakula kosmosā

Publicēts: 6.09.2008
Ledainajā Kuipera joslā atrasts vēl viens dīvainis, kas katalogos atrodams kā 2008 KV42. Pateicoties šī objekta uzvedībai, tas ieguvis iesauku Draks jeb Drakula. Kā izrādās, vampīriem esot spēja staigāt pa sienām. 2008 KV42 īpašības ir ne mazāk pārsteidzošas.

Nākotnes kosmosa kuģis GOCE

Publicēts: 5.09.2008
10. septembrī kosmosā pacelsies kosmosa kuģis, kurš atgādina zinātniskās fantastikas filmās redzētos modeļus. GOCE ir Eiropas kosmosa aģentūras lolojums. 45 dažādas kompānijas no 13 Eiropas valstīm ir izveidojušas mākslīgo pavadoni, kurš uzzīmēs Zemes gravitācijas lauka karti ar vēl neredzētu precizitāti.

Lielākais starp melnajiem

Publicēts: 5.09.2008
Melnie caurumi ir pieejami visdažādākajos izmēros - mazāki, lielāki, superlieli. Cik liels var būt vislielākais melnais caurums? Vai maksimālajam izmēram ir robeža? Divi astronomi ir izpētījuši, ka malnā cauruma rijībai ir robežas jeb, citiem vārdiem sakot, melnajiem monstriem ir maksimālā iespējamā masa konkrētā laika periodā.

Zaļais visumā

Publicēts: 5.09.2008
Naktis paliek arvien tumšākas. Melnajās debesīs iemirdzas zvaigznes - dzeltenīgā Kapella, sarkanā Betelgeize, zilais Rīgels. Un kur nu vēl safīra krāsas Vega un oranži sārtais Antaress. Lielākā daļa zvaigžņu ir baltas, bet spožākās ir krāsainas. Sarkanas, dzeltenas, baltas, zilas... gandrīz visas varavīksnes krāsas. Gandrīz, jo ir pazudušas zaļās zvaigznes.