Aktīvā planēta Merkurs

Publicēts: 3.05.2009
Pēdējā MESSENGER lidojuma gar Merkuru laikā savākto datu analīžu rezultāti liecina, ka Merkurs ir daudz aktīvāka planēta, nekā agrāk tika uzskatīts. 2008. gada oktobrī iegūtajos datos redzams, ka gan planētas atmosfēra, gan magnetosfēra, gan ģeoloģiskā pagātne raksturojas ar daudz augstāku aktivitāti.

Mēneša debesis : maijs

Publicēts: 3.05.2009
Nevienam vairs nav šaubu, ka pavasaris ir iestājies. Dažreiz ir pat tik silts, ka tās dienas varētu saukt pat par vasaru. Naktis un vakari gan neglābjami saīsinās un paliek arvien gaišākas. Astronomiskajiem novērojumiem tas par labu nenāk. Tomēr tiem, kurus moka bezmiegs, joprojām ir iespējams palūkoties uz pavasara debesīs redzamajiem visuma dārgakmeņiem.

Zvaigznes nāve pirms 13 miljardiem gadu

Publicēts: 29.04.2009
Kosmiskie attālumi ir patiesi fantastiski. NASA Swift satelīta zinātnieku komandai ir izdevies noķert ļoti senu notikumu - zvaigznes nāvi, kas iestājās pirms aptuveni 13 miljardiem gadu. GRB 090423 ir līdz šim vistālākais kosmiskais notikums, kādu jebkad ir izdevies novērot. Visums tobrīd bija tikai 630 miljons gadu jauns.

Uzmini kur tas ir pavasara etapa uzdevums #5

Publicēts: 29.04.2009
Kārtējā trešdiena un kārtējais mazāk vai vairāk āķīgais uzdevums konkursa "Uzmini kur tas ir" pavasara etapā. Lai jums veicas uzminēt, kurš no daudzskaitlīgajiem Saules sistēmas objektiem redzams šajā fotogrāfijā.

Šis tas par neitronu zvaigznēm

Publicēts: 28.04.2009
Zināmajā visumā neitronu zvaigznes ir vienas no visekstrēmākajām iemītniecēm. Tās patiesībā ir masīvu zvaigžņu kodoli, kas palikuši pēc supernovas sprādziena. Neiedomājami blīvas, ātri rotējošas zvaigžņu paliekas, kuras ir ļoti grūti ieraudzīt.

Ganimēda bombardēšana

Publicēts: 27.04.2009
Krāteru ķēdes jeb catenae ir sastopamas praktiski uz visiem Saules sistēmas objektiem. Viens no šādiem objektiem atrodas uz Jupitera pavadoņa Ganimēda, kas ir lielākais dabīgais pavadonis Saules sistēmā. Enki Catena veido 13 krāteri, kas izstiepušies aptuveni 160 kilometrus garā ķēdē.

Tumsa sabiezē

Publicēts: 26.04.2009
Zinātnieki mīl tumsu. Kā gan citādi visumā būtu parādījušies tik daudz tumšās - matērija, enerģija, plūsma. Šī noslēpumainajām visuma iemītniecēm ir pievienojusies vēl viena - tumšā malkošana, process, kurš varētu atrisināt noslēpumu kā visumā, kurš bija mazāk kā miljards gadus vecs, varēja veidoties supermasīvie melnie caurumi.

Dažādais Marss

Publicēts: 25.04.2009
Ap Marsu riņķo vairākas orbitālās stacijas. Mars Reconnaissance Orbiter ir NASA postenis, bet Mars Express pārstāv Eiropas kosmosa aģentūru. Abu kosmosa kuģu kameras ir nofotografējušas interesantus un ļoti dažādus Marsa apgabalus.

e-Merlins

Publicēts: 24.04.2009
e-Merlins nav nekāds digitalizēts bruvis no e-Kamelotas, bet gan viens no spēcīgākajiem radioteleskopu masīviem pasaulē. Šomēnes tika pabeigta vecās datu pārraides sistēmas nomaiņa uz daudz jaunāku un jaudīgāku. Septiņus radioteleskopus tagad savieno optiskās šķiedras kanāli, nevis mikroviļņu tehnoloģijas.

Asteroīdu iedegums

Publicēts: 23.04.2009
Jaunākajā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature, redzams, ka asteroīdu virsma noveco un paliek sarkanīga daudz ātrāk, nekā agrāk tika uzskatīts. Process, kas ilgst mazāk kā miljons gadus, ir tikai mirklis asteroīda mūžā. Pateicoties šim fundamentālajam atklājumam, astronomi varēs daudz precīzāk saistīt asteroīda izskatu ar tā vēsturi un izskaitļot…