Tumšā plūsma

Publicēts: 15.03.2010
Tālas galaktiku kopas pārvietojas ar ātrumu miljons kilometru stundā pa ceļu, kas ved uz dienvidu puslodē redzamajiem Kentaura un Hidras zvaigznājiem. Jaunākajos pētījumos, kurus vadīja Aleksandrs Kašļinskis no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra, redzams, ka šī kustība jeb "tumšā plūsma" stiepjas divreiz tālāk nekā agrāk tika uzskatīts.

Fobosam ir gravitācija!

Publicēts: 14.03.2010
2010. gada 3. martā Marsa pavadonim Fobosam kārtējo reizi garām lidoja Eiropas kosmosa aģentūras zonde Mars Express. Ir veikta iegūto datu sākotnējā analīze, kas liecina, ka Fobosam ir gravitācija, kas palīdzēs noskaidrot, kas "lācītim vēderā".

Alvarezu teorija

Publicēts: 14.03.2010
2010. gada 5. martā žurnālā Science tika publicēts pētījums, kuru veica starptautiska 41 ekspertu komanda, kurā piedalījās ģeologi, paleontologi un citu zinātņu nozaru pārstāvji. Šis pētījums noslēdza aptuveni 30 gadus ilgušo diskusiju un pierādīja Alvarezu teorijas patiesumu.

Viens aplis piecās minūtēs

Publicēts: 13.03.2010
Starptautiska astronomu komanda, kurā piedalījās arī profesors Toms Māršs un doktors Denijs Stīgs no Varvikas universitātes, ir pierādījuši, ka zvaigznes dubultzvaigžņu sistēmā HM Cancri apriņķo viena ap otru tikai 5,4 minūšu laikā.

Reja un Helēna

Publicēts: 13.03.2010
NASA zondes Cassini pēdējais lidojums garām Saturna pavadoņiem Rejai un Helēnai ir noritējis ļoti veiksmīgi. Pat neapstrādātās fotogrāfijas ir ļoti kvalitatīvas un sniedz bagātīgu informāciju par abiem pavadoņiem.

Sarežģītā operācija

Publicēts: 13.03.2010
Milzu "Marsa antena", kas ir viena no radioteleskopu antenām, kas nodrošina tālo kosmisko sakaru tīklu, gatavojas sarežģītai operācijai. 70 metru lielajam instrumentam, kas nodrošinājis datu saņemšanu un nosūtīšanu vairāk kā 40 gadu laikā, tiks atjaunota rotējošā daļa, kas nodrošina antenas horizontālo griešanos.

Lavas upes uz Marsa

Publicēts: 12.03.2010
Plūstoša lava var izgrauzt sev ceļu ne sliktāk kā ūdens, atstājot aiz sevis kanālus un kanjonus. Iespējams, ka tieši izkusušo iežu upe ir radījusi vienu no līkumotajiem Marsa kanāliem.

Lielākais un dziļākais krāteris ļauj ielūkoties Mēness vēsturē

Publicēts: 12.03.2010
Drīz pēc tam, kad Mēness bija izveidojies, asteroīds ietriecās tā dienvidu puslodē un izsita patiesi milzīgu krāteri, kas pazīstams kā Dienvidpola-Aitkena baseins, kura diametrs ir aptuveni 2500 kilometri, bet dziļums - 13 kilometri.

ESO galvenā pārvalde

Publicēts: 12.03.2010
Vai zināt, kur atrodas Eiropas Dienvidu observatorijas galvenā pārvalde? Ja jau Dienvidu, tad noteikti kaut kur dienvidos. Tā šķiet visai loģiski. Vai tā tiešām ir?

Mēness spoguļi nolietojas

Publicēts: 11.03.2010
Kad Apollo astronauti pabija uz Mēness, viņi tur atstāja ne tikai ASV karogu, bet arī īpašus "spoguļus". Mēness attāluma noteikšanas eksperiments izrādījās īsta dārgumu krātuve šo gadu laikā.