Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē [papildināts]

Publicēts: 19.03.2010
2010.gada 26. martā Jelgavā, LLU Lauku inženieru fakultātes konferenču zālē Akadēmijas ielā Nr. 19 notiks seminārs “Saules pulksteņi, ūdens un māksla ārvidē”.

Hjūstona

Publicēts: 19.03.2010
Attēlā, kuru fotografējis 22. ekspedīcijas astronauts no Starptautiskās kosmiskās stacijas, redzama ASV pilsēta Hjūstona, kas tiek dēvēta par "pasaules enerģijas galvaspilsētu", jo tur ir milzīgi naftas un citu enerģijas resursu industrijas pārstrādes centri.

Kosmiskā roze

Publicēts: 19.03.2010
Jaunākajā WISE teleskopa attēlā redzams kosmisks rožu pumpurs, kurā plaukst jaunas zvaigznes. Šīs zvaigznes veido zvaigžņu kopu Berkeley 59 un attēlā redzamas pa labi no centra. Zvaigznes, kuras ir tikai dažus miljonus gadu vecas, palēnām atbrīvojas no putekļu mākoņa, kurā tās piedzimušas.

Laika kapsula 1999 RQ36

Publicēts: 19.03.2010
Laika kapsula 1999 RQ36 ir asteroīds, kura diametrs ir aptuveni 600 metri. Šis akmens bluķis varētu mums pastāstīt par to, kā veidojās Saules sistēma un, iespējams, kā radās dzīvība. Un ne tikai... Asteroīds 1999 RQ36 varētu ietriekties Zemē.

Nāvējošo elektronu recepte

Publicēts: 19.03.2010
Ņemam sauju elektronus, kuriem piešķirts liels ātrums, un novietojam orbītā ap Zemi. Tad trāpam tiem ar Saules vētras triecinvilni. Jūsu rīcībā ir nāvējoši elektroni! Šo recepti jums piedāvā Eiropas kosmosa aģentūras Cluster misija.

Mars 3 meklējumos

Publicēts: 18.03.2010
Ar Nelabojams laipnu atļauju publicējam šo fotogrāfiju, kurā redzami objekti, kas potenciāli varētu būt zondes Mars 3 nolaišanās modulis.

Soyuz nolaidies

Publicēts: 18.03.2010
Kazahstānā nolaidies Soyuz, ar kuru uz Zemes atgriezās 22. ekspedīcijas astronauti - komandieris Džefs Viljams un lidojuma inženieris Maksims Surajevs. Foto tieši no notikumu epicentra.

Jupitera kvēlojošais plankums

Publicēts: 18.03.2010
Izmantojot ESO Ļoti lielo teleskopu (VLT) un citus jaudīgus teleskopus, zinātniekiem ir izdevies ielūkoties Saules sistēmas lielākās vētras dzīlēs, atklājot karstākus un aukstākus gāzes virpuļus, kādi agrāk nebija redzēti Jupitera Sarkanajā plankumā.

Sorbets Titāna gaumē

Publicēts: 18.03.2010
Saturna lielākais pavadonis Titāns sastāv no ledus un cietajiem iežiem. Izmantojot NASA zondes Cassini datus, zinātnieki ir izskaitļojuši, ka Titāna iekšējo daļu veido ledus sorbets sajaukts ar cieto iežu gabaliem. Tikai ārējie 500 kilometri ir praktiski tīrs ledus.

Asteroīds-terminātors

Publicēts: 18.03.2010
Vai atcerieties pašreģenerējošos robotus, kādi bija sastopami dažās "Terminātora" filmās? Izrādās, ka kosmosā ir sastopami to līdzinieki - asteroīdi, kas spēj ātri atjaunoties pēc kodolsprādziena.