ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Jaunākās ziņas

Saldūdens, sālsūdens, mēnesūdens

Saldūdens, sālsūdens, mēnesūdens


Publicēts: 28.03.2010
Par pirmā un otrā eksistenci cilvēki zināja jau sen, bet par pēdējā esamību šaubījās vēl pavisam nesen, kad zinātnieki uzskatīja, ka Mēness ir pati sausākā vieta Saules sistēmā.
Ko darīt ar vecu nesējraķeti?

Ko darīt ar vecu nesējraķeti?


Publicēts: 27.03.2010
Titan I ir pirmā ASV vairāku pakāpju nesējraķete, kuras izstrāde aizsākās 1955. gadā paralēli ar Atlas starpkontinentālo balistisko raķešu izstrādi. Titan bija paredzēts kā rezerves variants Atlas programmai, kā arī smagāku kravu celtspējīga un lielākus attālumus pārvaroša raķete, kas varētu tikt izmantota arī kosmiskajos lidojumos. Pagāja laiks un…
Nemierīgais Saturns

Nemierīgais Saturns


Publicēts: 27.03.2010
Kad parastā amatieru teleskopā aplūkojat Saturnu, šķiet, ka tas ir pats miera iemiesojums - burvīga lodīte ar gredzenu. NASA zonde Cassini, kas nu jau daudzus gadus riņķo ap milzu planētu, ir pārliecinājusi ne tikai zinātniekus, ka sistēma ir nemiera pilna.
X-37B startēs aprīlī

X-37B startēs aprīlī


Publicēts: 27.03.2010
Floridā ar kravas lidmašīnu nogādāts slepens militārais projekts X-37B, kas atgādina miniatūru vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģi. Starts paredzēts 19. aprīlī.
C2007 Q3 sadalās

C2007 Q3 sadalās


Publicēts: 26.03.2010
Niks Hūvs ir viens no zināmākajiem vaļasprieka astronomiem. Izmantojot attālināti vadāmo Faulkes teleskopu, viņš ir nofotografējis, kā sadalās komētas C2007 Q3 ledainais kodols.
20 kilometri

20 kilometri


Publicēts: 26.03.2010
NASA Marsa visurgājējs Opportunity 74 mēnešu laikā ir nobraucis 20 kilometrus pa sarkanās planētas klajumiem. Sākotnēji tika plānots, ka misija ilgs trīs mēnešus, kuru laikā visurgājējam bija jānobrauc 600 metri.
Jauns uzdevums Hablam - nofotografēt 250 000 tālas galaktikas

Jauns uzdevums Hablam - nofotografēt 250 000 tālas galaktikas


Publicēts: 26.03.2010
Astronomi ir nolēmuši ielūkoties Visuma dzīlēs piecos virzienos, lai dokumentētu zvaigžņu un galaktiku agrīnās attīstības vēsturi. Šim nolūkam projektā tiks iesaistīts un nodarbināts Habla teleskops.
Vissenākie melnie caurumi

Vissenākie melnie caurumi


Publicēts: 26.03.2010
Izmantojot Spitzera teleskopu, astronomi ir atklājuši divus vissenākos un primtīvākos supermasīvos melnos caurumus. Jauniegūtās zināšanas ļaus labāk izprast Visuma izcelsmi, kā arī to, kā radās pirmie melnie caurumi, galaktikas un zvaigznes.
Kur pazuda 90% galaktiku?

Kur pazuda 90% galaktiku?


Publicēts: 25.03.2010
Astronomi jau sen zināja, ka daudzos Visuma agrīno periodu pētījumos liela daļa gaismas netiek saskatīta. Tagad, pateicoties novērojumiem, kas tika veikta ar diviem 8,2 metru teleskopiem, kas ietilpst Ļoti lielā teleskopa (VLT) kompleksā, un īpašiem filtriem, astronomi atklāja, ka liela daļa galaktiku, kuru gaisma līdz Zemei nākusi vismaz 10 miljardus…
Auksto putekļu gobelēns

Auksto putekļu gobelēns


Publicēts: 25.03.2010
Jaunākajā Eiropas kosmosa aģentūras Planka zondes attēlā redzami milzīgi aukstu putekļu pavedieni, kas stiepjas cauri Piena Ceļa galaktikai. Šo struktūru analīze varētu izskaidrot kādi spēki veido galaktiku un izraisa zvaigžņu dzimšanu.
SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!