Mēneša debesis : aprīlis

Publicēts: 31.03.2010
Marts nenoliedzami ienesa daudz pārmaiņu. Gan siltāks kļuva, gan ledus spridzināšanu un iešanu varēja braukt skatīties, gan gājputnus vērot, gan arī nedaudz vairāk skaidru nakšu bija vērojamas. Cerēsim, ka aprīlis mūs turpinās priecēt ar pavasarīgi siltu laiku un patīkami skaidrām naktīm, lai varētu pavērot gan Saturnu, gan Venēras un Merkura tandēmu…

Apsveicam ar 7 TeV!

Publicēts: 30.03.2010
Šodien, 2010. gada 30 martā 13:06 pēc vietējā laika CERN Lielajā daļiņu paātrinātājā (LHC) tika realizēta daļiņu sadursme pie 7 TeV. Daļiņu fiziķi visā pasaulē ar nepacietību gaida šī eksperimenta rezultātus.

Zvaigžņu fabrika SMM J2135-0102

Publicēts: 30.03.2010
Pirmo reizi astronomiem izdevies tiešā veidā izmērīt kādas ļoti tālas galaktikas zvaigžņu dzimšanas reģionu spožumu un izmērus. Galaktika SMM J2135-0102 atrodas tik tālu, ka gaisma no tās līdz Zemei ir ceļojusi 10 miljardus gadu. Pateicoties APEX telskopam un gravitācijas lēcai, kas palielināja šo galaktiku, ir izdevies ieraudzīt aktīvus zvaigžņu veidošanās…

Hēlija lietus uz Jupitera

Publicēts: 30.03.2010
Kad NASA zonde Galileo sasniedza Jupiteru 1995. gadā un sāka sūtīt uz Zemi datus par milzu planētu, astronomus gaidīja pārsteigums. Izrādījās, ka uz Jupitera ir neparasti maz hēlija un neona - divu vieglāko cēlgāžu. Jaunākās Jupitera procesu simulācijas atklāj šīs savādības iemeslus.

Supermasīvie melnie caurumi un tumšā matērija

Publicēts: 30.03.2010
Aptuveni 23% Visuma veido tumšā matērija, kas ir neredzama. Vienīgais zināmais mijiedarbības veids ir tās gravitācijas ietekme uz apkārtējo telpu. Divi astronomi no Autonomās Mehiko universitātes (UNAM) ir izveidojuši modeli, kā tumšā matērija varētu uzvesties supermasīvu melno caurumu tuvumā.

Viena no ALMA

Publicēts: 29.03.2010
Vēl viena ALMA (Atakama lielais milimetru/submilimetru masīvs) antena ir sakomplektēta. 12 metru lielais šķīvis ir tikai daļa no kopējās struktūras, kas sver vairāk nekā 100 tonnas.

Nākamā Veba teleskopa detaļa sasniedz Godārdu

Publicēts: 29.03.2010
Nākamās paaudzes Veba kosmiskā teleskopa detaļas turpina ierasties NASA Godārda kosmisko lidojumu centrā. Šoreiz ieradies ir MIRI instruments, kas darbosies infrasarkano staru spektra vidējā viļņu diapazonā.

Hubble 3D

Publicēts: 29.03.2010
Izbaudiet lidojumu cauri Oriona miglājam, milzīgai zvaigžņu fabrikai aptuveni 1500 gaismas gadu attālumā. Brāzieties cauri Oriona gāzu un putekļu kanjonam. Ceļojiet garām milzu zvaigznēm, kuru starojums izgaismo un jonizē visu reģionu. Paveŗojiet kurkuļiem līdzīgos veidojumus, kas ir jaunu zvaigžņu un planētu sistēmu aizmetņi.

Gribās uz Marsu, brauc uz Austrāliju

Publicēts: 28.03.2010
Tā nu ir, neesam piedzimuši laikā un vietā, lai pretendētu braucienam uz Marsu. Toties Austrālija gan nemaz nav tik nesasniedzama. Jaunākie pētījumi liecina, ka Austrālijas plašie un sausie smilšu klajumi ir labākā vieta, kur justies kā uz Marsa.

Vēju tunelis

Publicēts: 28.03.2010
Attēlā, kuru 8. martā nofotografējis Envisat mākslīgais pavadonis, redzamas Jaunzēlandes Ziemeļu un Dienvidu salas, kuras atdala Kuka šaurums, kas tiek dēvēts par Jaunzēlandes vēju tuneli.