Par to, kāpēc pavadoņus dažkārt mēdz saukt par sputņikiem un kāpēc pirmais kosmosā lidoja Gagarins

Publicēts: 12.04.2010
1957. gada 4. oktobris un 1961. gada 12. aprīlis uz visiem laikiem ir ierakstīti kosmosa iekarošanas vēsturē kā PSRS triumfa dienas. Šīs valsts kontā ir gan pirmais mākslīgais pavadonis, gan pirmais cilvēks kosmosā. Kāpēc ASV nekļuva par pirmajiem kosmosa iekarotājiem, lai arī no uzvaras šajā sacensībā abas valstis šķīra pavisam nedaudz?

Greizie zvaigžņu diski un melnie caurumi

Publicēts: 11.04.2010
Andromēdas galaktikā ir vērojams neparasts vecāku zvaigžņu gredzens, kas ieskauj jaunāku zvaigžņu disku, kas, savukārt, atrodas ap supermasīvo melno caurumu galaktikas centrā. Iespējams, ka šādi zvaigžņu diski palīdz baroties melnajiem caurumiem.

Blāvās, jaunās Saules paradokss

Publicēts: 11.04.2010
Saule pirms aptuveni 4 miljardiem gadu, kad, kā uzskata zinātnieki, sāka veidoties dzīvība uz Zemes, bija par aptuveni 75% blāvāka nekā mūsdienās. Tas nozīmē, ka Zeme bija aukstāka. Daudz par aukstu, lai šeit varēu pastāvēt dzīvība.

Komēta un lielais aukstums

Publicēts: 11.04.2010
Pirms 13 000 gadiem Zeme sadūrās ar tūkstošiem Tunguskas katastrofas vaininiekiem. Vienas stundas laikā pār planētu nolija komētas fragmentu lietus, atdzesējot planētu par vairākiem grādiem.

Neparastā ķēde uz Mēness

Publicēts: 11.04.2010
Attēls fotografēts ar NASA zondes Lunar Reconnaissance Orbiter kameru 2009. gada 17. jūlijā. Kopš starta bija pagājis aptuveni mēnesis, un zonde neatradās optimālajā orbītā. Tādēļ attēlu izšķirtspēja ir tikai 1,55 metri uz pikseli.

Atskats uz StarParty #3

Publicēts: 11.04.2010
Jau ar zināmu nolemtību gaidījām 10. aprīli, jo aptuveni pirms nedēļas solīja, ka sestdienā līs lietus un būs vēss. Dienu iepriekš sinoptiķi solīja pavisam nelāgu laiku valsts rietumos, bet saulainu un siltu - austrumos. Kā viss izvērtās - lasiet tālāk.

Jauno zvaigžņu kolonija Orionā

Publicēts: 10.04.2010
Oriona miglāja tumšie un biezie putekļu mākoņi nespēj pasargāt jaunās zvaigznes no uzmācīgajiem astronomiem - paparaci. Tā kā optiskie teleskopi neļauj ielūkoties mākoņa iekšienē, astronomi izmanto Spitzera infrasarkano staru teleskopu, lai sekotu līdzi jauno zvaigžņu attīstībai.

Pārnova no cita redzes leņķa

Publicēts: 10.04.2010
Kopš Galileo Galilejs pirmo reizi pavērsa teleskopu pret debesīm, astronomi savā īpašumā ir ieguvuši instrumentus, kas ļauj palūkoties ļoti tālu un aplūkot pavisam nelielus un blāvus objektus. Tomēr kaut ko mēs joprojām nespējam pārvarēt - ieraudzīt šos objektus telpiskus.

Aptaustīt Ķīļa miglāju

Publicēts: 9.04.2010
Habla teleskopa attēls, kurā redzams fantastiskais Ķīļa miglājs - milzīgs gāzu un putekļu mākonis, kurā dzimst jaunas zvaigznes, ir bauda acīm. Jauno zvaigžņu vēji izpūš fantastiskas formas ielejas, kalnus un pīlārus. Tagad šo Visuma ainavu var baudīt arī cilvēki, kuri to nevar apskatīt ar acīm.

Saule atdzīvojas

Publicēts: 9.04.2010
Pēc dziļa miega Saule sākusi atdzīvoties. Vai Saules aktivitāte atgriezīsies iepriekšējā līmenī? Eiropas kosmosa aģentūras nenogurdināmais palīgs SOHO vēro, mēra un apgādā zinātniekus ar nenovērtējamu informāciju par Zemei tuvāko zvaigzni.