Vistālākā galaktiku kopa

Publicēts: 12.05.2010
Visumā ir daudz galaktiku. Tās nav izvietotas vienmērīgi, bet izkārtotas tādos kā pavedienos, kas kopumā veido milzīgu kosmisko tīklu. Galaktiku kopas, kurās atrodas vienkopus daudzas galaktikas, parasti atrodas pavedienu krustpunktos. Līdz šim tālākā zināmā kopa atradās 9,2 miljardu gaismas gadu lielā attālumā, bet Japānas un Vācijas astronomu komandai…

13 lietas, kas izglāba Apollo 13, Pirmā daļa: Laiks

Publicēts: 11.05.2010
Skābekļa balons 2 Apollo 13 servisa modulī uzsprāga 55 stundas un 55 minūtes pēc starta, kad kosmosa kuģis atradās 321 860 km attālumā no Zemes. Ja tam balonam bija lemts sprāgt un apkalpei bija lemts piedzīvot smagos izdzīvošanas pārbaudījumus, tad labāku laiku nebija iespējams atrast.

Eiropas marsieši gatavi ceļojumam

Publicēts: 11.05.2010
Eiropas kosmosa aģentūra ir izvēlējusies divus brīvprātīgos, kas drīz vien dosies lidojumā uz Marsu. Laimīgie misijas Mars500 dalībnieki ir Romeins Šarls un Djēgo Urbina.

Sniegs apmeklē ALMA

Publicēts: 11.05.2010
Augstu Andu kalnos Čīlē, aptuveni 5000 metru augstumā viens no milzīgajiem Atakamas lielā milimetru/submilimetru masīva (ALMA) antenu transportieriem var vērot neparastu skatu - plāna sniega kārtiņa klāj Šajnantoras plato.

Tumšās matērijas eksperiments atspēko agrākos atradumus

Publicēts: 11.05.2010
Kolumbijas universitātes zinātnieku vadībā veiktais tumšās matērijas eksperiments atspēko citu zinātnieku teikto, ka viņiem ir izdevies atrast izvairīgo daļiņu, kas notur kopā Visumu. Jaunākie pētījumi liecina, ka tumšā matērija, kas sastāda lielāko daļu no Visuma, ir vēl izvairīgāka, nekā tika cerēts.

13 lietas, kas izglāba Apollo 13, Ievads: Džerijs Vudfils

Publicēts: 10.05.2010
1970.gada 13.aprīļa naktī, kad eksplodēja Apollo 13 komandas moduļa skābekļa balons, 27 gadus vecais inženieris Džerijs Vudfils (Jerry Woodfill) sēdēja pie savas konsoles Misijas Atbalsta Telpā (Mission Evaluation Room) Džonsona Kosmosa Centrā, vērojot brīdinājumu un trauksmes sistēmu, kuru viņš palīdzēja izstrādāt Apollo kosmosa kuģu vajadzībām.

Zinātnes popularizēšana sabiedrībā

Publicēts: 10.05.2010
2009. gads pagāja zem astronomijas zvaigznes. Kas notika Latvijā un pasaulē? Tu varēsi ieskatīties kosmiskā gada notikumos, ja ieradīsies uz Latvijas Zinātņu akadēmiju 14. maijā.

Kolonizēt nākotni

Publicēts: 10.05.2010
Iedomājieties kosmosa kuģi, kas spēs lidot tik ātri, ka apkalpei laiks palēnināsies. Šāds kosmosa kuģis varēs ceļot gadu tūkstošiem ilgi, sasniedzot tālas zvaigžņu sistēmas viena cilvēka mūža laikā. Cilvēki kādu dienu iemācīsies ceļot laikā, lai nokļūtu nākotnē.

CSIRO teleskops atklāj milzu zvaigžņu šūpuli

Publicēts: 10.05.2010
Starptautiska zinātnieku grupa, izmantojot CSIRO tīkla radioteleskopu, ir atklājusi milzīgu gāzu un putekļu mākoni, kurā sācies kolapsēšanās un masīvu zvaigžņu veidošanās process.

NASA satelīts saskata dzīvības pazīmes

Publicēts: 9.05.2010
Šis mākslīgais pavadonis nav Cassini, kas riņķo ap Saturnu, nedz arī Marsa neskaitāmie satelīti, nedz New Horizons, kas atrodas ceļā uz Plutonu, un pat ne Messenger, kas drīz ieies pastāvīgā orbītā ap Merkuru. Šis mākslīgais pavadonis riņķo ap Zemi.