Mirdzošā zvaigžņu josta

Publicēts: 9.04.2013
Panorāmas attēlā, kura autors ir Aleksandrs Santerne, redzama Piena Ceļa galaktika. Aukstajās ziemas naktīs Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) La Siljas observatorijā zemi vietām klāj sniegs.

Putekļainās NGC 2768 plūsmas

Publicēts: 9.04.2013
Mēs esam pieraduši redzēt blāvās elipsveida galaktikas bez putekļu piejaukuma. Attēlā redzamās NGC 2768 maigo mirdzumu nedaudz izbojā tumšas putekļu plūsmas. Elipsveida galaktika atrodama Lielā Lāča zvaigznāja teritorijā.

Debess vērotāju salidojums 13. aprīlī jeb StarParty #9 [papildināts]

Publicēts: 9.04.2013
Saule met arvien augstākus un augstākus lokus debesīs. Tas nozīmē, ka tuvojas pavasaris un, protams, pavasara StarParty. Šoreiz tiekamies pašā aprīļa sākumā, lai pasapņotu par mūsu nākamajām mājām - Marsu.

Peroksīds varētu kalpot kā enerģijas avots dzīvībai Eiropas okeānā

Publicēts: 7.04.2013
Jaunākie pētījumi Kevina Henda vadībā liecina, ka uz Jupitera pavadoņa Eiropas ūdeņraža peroksīds ir plaši sastopams. Ja šī viela, kas atrodas uz Eiropas virsmas, sajaucas ar okeānu, kas atrodas zem ledus garozas, ķīmiskajā procesā izdalās enerģija, kas varētu kalpot kā enerģija avots vienkāršajām dzīvības formām, ja tādas tur eksistē.

TDRS - Zemei tuvās orbītas sakaru mugurkauls

Publicēts: 6.04.2013
1983. gada 4. aprīlī pirmo reizi kosmosā devās vairākkārt izmantojamais kosmosa kuģis Challenger, kravas nodalījumā vedot satelītu, kas aizsāka jaunu ēru Zemei tuvās orbītas sakaru jomā. Sestās vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu misijas primārais uzdevums bija nogādāt orbītā pirmo Atsekošanas un datu pārraides satelītu TDRS-A.

Uz Marsa vējš ir!

Publicēts: 5.04.2013
Ja visai droši var teikt, ka uz Mēness vēja nav, tad par Marsu ir skaidrs, ka vējš tur pūš. Par to liecina gan smilšu veidojumi, gan Curiosity (Zinātkāre) izpletnis, kurš ilgākā laika periodā ir būtiski mainījis savu formu.

Habla teleskops atklāj pārnovu 10 miljardu gaismas gadu attālumā

Publicēts: 5.04.2013
NASA Habla teleskops ir atklājis vistālāko pārnovu, kura pieder tipam, kas tiek izmantots kosmisko attālumu noteikšanā. Pārnova UDS10Wil jeb SN Wilson nodēvēta par godu ASV 28. prezidentam Vūdrovam Vilsonam. Zvaigzne uzsprāgusi pirms vairāk nekā 10 miljardiem gadu (sarkanā nobīde 1,914), laikā, kad Visums vēl tikai veidojās un zvaigznes dzima mežonīgā…

AMS reģistrē antimatērijas pārprodukciju

Publicēts: 4.04.2013
AMS eksperiments ir jutīgākais un jaudīgākais daļiņu fizikas spektrometrs, kāds jebkad izvietots kosmosā. Kopš 2011. gada 19. maija tas atrodas ārpus Starptautiskās kosmiskās stacijas un reģistrē kosmisko starojumu. AMS magnēts un daļiņu uztvērēju masīvs savāc un identificē kosmiskos starus. Viena gada laikā iekārta reģistrē aptuveni 16 miljardus kosmisko…

Mēneša debesis : aprīlis

Publicēts: 31.03.2013
Iespējams, ka šis ir jūsu pirmais pavasaris, kad pavasaris marta mēnesī tā arī neparādījās. Toties ziema uz atvadām mums dāsni dāvāja skaidras un aukstas naktis. Visi, kuriem nebija slinkums, varēja priecāties gan par žilbinošajām zvaigznēm, gan Jupiteru, kā arī PanSTARRS komētu. Kas gan mūs sagaida aprīlī?

03.04.2013 - LAB sanāksme par kosmosa izpētes tehnoloģiju jaunumiem

Publicēts: 30.03.2013
Trešdien, 2013. gada 3. aprīlī plkst. 18:15 LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 12. auditorijā notiks Latvijas Astronomijas biedrības sanāksme, kas veltīta kosmosa izpētes tehnoloģiju jaunumiem.