S/2004 N1 jeb ko nepamanīja Voyager 2

Publicēts: 16.07.2013
Astronomi, izmantojot Habla teleskopu, ir atklājuši vēl vienu Neptūna pavadoni. Tādejādi šobrīd zināmo Neptūna pavadoņu skaits ir sasniedzis 14. Pavadoņa diametrs nepārsniedz 20 kilometrus. Šobrīd S/2004 N1 ir mazākais zināmais Neptūna pavadonis. Tas ir tik mazs, ka 1989. gadā garām lidojošais Voyager 2 to nepamanīja.

Habls pamana debeszilu planētu

Publicēts: 11.07.2013
Izmantojot Habla teleskopu, astronomiem pirmo reizi ir izdevies noteikt krāsu planētai, kas riņķo ap citu zvaigzni. Ja mēs varētu palūkoties no neliela attāluma uz HD 189733b, tā izskatītos debeszila. Gluži kā mūsu Zeme, kas tiek dēvēta par zilo pērli. Tomēr šeit līdzības beidzas. "Tumši zilā pērle" ir milzu planēta, kuras orbīta atrodas ļoti tuvu zvaigznei.…

Lūk kāds tu esi, Hāron!

Publicēts: 11.07.2013
NASA zondei New Horizons, izmantojot augstas izšķirtspējas teleskopa kameru, pirmo reizi ir izdevies nofotografēt ledaino Plutona pavadoni Hāronu. Tas ir ievērojams sasniegums kosmiskā aparāta 9,5 gadus ilgajā ceļā. Varētu teikt, ka šis brīdis aizsāk Plutona sistēmas un arī Koipera joslas izpēti.

IBEX palīdz ieraudzīt Saules sistēmas asti

Publicēts: 11.07.2013
Ilgu laiku zinātnieki teoretizēja, ka, līdzīgi kā komētai, arī heliosfērai, milzīgajam burbulim, kurā atrodas Saules sistēma, ir izveidojusies aste. Pirmajos IBEX attēlos, kas tika publiskoti 2009. gadā, bija redzama neparasti augstas enerģijas neitrālo atomu emisijas josla, kas ieskāva Saules sistēmas pretvēja pusi. Turpinot datu vākšanu un analīzi,…

Itālija iekaro atklāto kosmosu

Publicēts: 9.07.2013
Tērpies baltā skafandrā, kura kreiso plecu rotā viņa valsts zaļi, balti, sarkani strīpainais karogs, Luka Parmitano 2013. gada 9. jūlijā kļuva par pirmo Itālijas pārstāvi, kas izgājis atklātā kosmosā. Kopā ar NASA astronautu Krisu Kesidiju abi 36. ekspedīcijas inženieri pavadīs kosmosā vairākas stundas, veicot dažādus darbus.

Zvaigznes pēdējās nopūtas

Publicēts: 8.07.2013
Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzams planetārais miglājs IC 289, kas atrodas ziemeļu puslodē esošajā Kasiopejas zvaigznājā. Zvaigzne, kas kādreiz līdzinājās Saulei, tagad ir jonizētas gāzes mākonis, kurš ieskauj kādreizējā spīdekļa kodolu, kas redzams kā mazs, spožs punktiņš mākoņa centrā. Tālā nākonē arī Sauli varētu sagaidīt līdzīgs liktenis.

Katram savas rotaļlietas

Publicēts: 8.07.2013
Katrā no mums mājo bērns. Pieaugušajiem to izdodas veiksmīgi slēpt, bet dažkārt, aizraujoties ar nezināmā izpēti, ar jaunradi, ar sev iemīļotām nodarbēm, bērns mūsos atmostas un atļaujas paspēlēties. Arī astronomija un teleskopi ir šādas rotaļlietas, kas ļauj izpausties iekšējam bērnam. Nerimstošas zinātkāres dzīti astronomi visā pasaulē turpina būvēt…

Déjà vu

Publicēts: 5.07.2013
Mūsdienās daudzi zinātnieki uzskata, ka pēc aptuveni 3 miljardiem gadu Piena Ceļš un Andromedas galaktikas sadursies viena ar otru. Šī būšot pirmā reize, kad šāda mēroga sadursme notiek Lokālajā grupā. Savukārt Hongšengs Žao no Sv. Endrjū Universitātes un viņa vadītā grupa uzskata, ka abas galaktikas ir mijiedarbojušās pirms aptuveni 10 miljards gadiem.…

Kerbers un Stiksa

Publicēts: 3.07.2013
Starptautiskā astronomijas savienība (SAS) ir paziņojusi, ka ceturtajam un piektajam Plutona pavadoņiem, kuri tika atklāti 2011. un 2012. gadā ir piešķirti nosaukumi Kerbers un Stiksa, kurus publiskā balsojumā izvēlējās interesenti. Visvairāk balsis savākušos kandidātus Starptautiskajai astronomijas savienībai izvērtēšanai iesniedza pavadoņus atklājušās…

Startē Indijas pirmais navigācijas sistēmas satelīts

Publicēts: 3.07.2013
2013. gada 1. jūlijā 20:41 pēc Latvijas laika no kosmodroma Āndhra Pradēša štatā startēja pirmais no septiņiem Indijas globālās pozicionēšanas sistēmas satelītiem. Kā pastāstīja Indijas kosmosa aģentūra (ISRO), ir sperts pirmais solis, lai radītu savu globālās pozicionēšanas sistēmas tīklu (IRNSS), kurš tiks izmantots gan militāriem, gan civiliem mērķiem.