1000 reizes ātrāk par skaņu

Publicēts: 26.11.2013
Kad zvaigzne uzsprāgst kā pārnova, tā spoži spīd dažas nedēļas vai pat mēnešus, pēc tam pamazām apdziestot. Sprādzienā izmestais materiāls turpina spīdēt simtiem un pat tūkstošiem gadus pēc iespaidīgās katastrofas, veidojot krāšņas pārnovas atliekas. Kādēļ pārnovas atliekas spīd tik ilgi vēl pēc paša sprādziena?

Dzintara pasakas

Publicēts: 26.11.2013
Agrāko Zemes evolūcijas posmu atmosfēras sastāva rekonstrukcija ir liels izaicinājums, jo pieejamo paraugu ir maz. Viens no retajiem organiskajiem materiāliem, kurā Zemes ģeoloģiskā vēsture varētu būt saglabājusies vislabāk, ir fosilie sveķi jeb dzintars. Tieši šī materiāla izpēte ļāva Insbrukas zinātnieka Ralfa Taperta vadītajai starptautiskai zinātnieku…

Kad planēta Zeme gandrīz iznīcināja dzīvību

Publicēts: 25.11.2013
Pirms aptuveni 252 miljoniem gadu uz Zemes iznīka gandrīz viss dzīvais. Pazuda vairāk nekā 90% no okeānos dzīvojošajām sugām un aptuveni 70% no sugām, kas mitinājās uz sauszemes. Koki, augi, rāpuļi, zivis, kukaiņi, mikrobi - tie visi bija uz iznīcības robežas. Jaunākie pētījumi liek domāt, ka šī katastrofa, kas pazīstama arī kā Lielā izmiršana, bija…

Saplūšana Visuma rītausmā

Publicēts: 24.11.2013
Apvienojot Atakamas Lielā milimetru/submilimetru masīva (ALMA) un Habla teleskopa iegūto informāciju, zinātniekiem ir izdevies atklāt ļoti tālu, primitīvu galaktiku trijotni, kas atrodas milzīgā pirmatnējās gāzes mākonī, kas atrodas gandrīz 13 miljardus gaismas gadu attālumā no Zemes.

Ūdens pasaulei

Publicēts: 22.11.2013
Starptautiskā kosmiskā stacija atrodas tālu no Zemes ūdens resursiem, tādēļ ar ūdeni ir jāapietas ļoti prātīgi. Tas tiek pārstrādāts un attīrīts atkārtotai izmantošanai. Šī tehnoloģija no kosmosa ārēm ir "nokāpusi uz Zemes", lai palīdzētu nodrošināt ar tīru dzeramo ūdeni cilvēkus dažādās pasaules nomaļākajās vietās.

ISON komētai izaug spārni

Publicēts: 21.11.2013
Iespējams, ka pēdējās dienās no ISON komētas kodola ir atšķēlies viens vai vairāki gabali. Par to liecina divas spārnveida struktūras, kuras nofotografēja zinātnieku komanda no Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūta un Vendelšteina observatorijas. Atsevišķu fragmentu atdalīšanās varētu būt pietiekams iemesls nesen novērotajam komētas spožuma…

Tas trakais komētu gads

Publicēts: 20.11.2013
Lai nu par ko mēs varētu sūdzēties, tad noteikti ne par komētu trūkumu. Šobrīd ziemeļu puslodes debesīs ir vērojamas veselas piecas komētas, kuru spožums ir lielāks par 10. zvaigžņlielumu - LINEAR (C/2012 X1), ISON (C/2012 S1), Encke (P2), Lovejoy (C/2013 R1) un Nevski (C/2013 V3). To aplūkošanai šobrīd ir nepieciešams binoklis vai teleskops. ISON un…

Mirklis pirms ISON tiekas ar Sauli

Publicēts: 20.11.2013
ISON nepielūdzami tuvojas Saulei. Vēl tikai dažas dienas un tā pazudīs zvaigznes svelmē. Izmantojot Habla teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo komētu vēl pirms tās novērojumus apgrūtinās spožā Saules gaisma. ISON 2013. gada 28. novembrī atradīsies tikai 1,2 miljonu kilometru attālumā no Saules virsmas. Komētai būs jāpārcieš gan iespaidīgs karstums,…

Spožākais no kvazāriem

Publicēts: 20.11.2013
Lai arī šis objekts ļoti atgādina spožu zvaigzni, patiesībā tas ir kvazārs, kas mājo milzīgā elipsveida galaktikā Jaunavas zvaigznājā. Gaisma no šī objekta līdz Zemei ceļo 2,5 miljardus gaismas gadus. 3C 273 ir viens no Zemei tuvākajiem kvazāriem, kā arī pirmais identificētais no šāda tipa objektiem. To 1960. gadu sākumā atklāja astronoms Alans Sendidžs.

TRAPPIST vēro ISON komētu

Publicēts: 19.11.2013
ISON komētai ir pievērsta praktiski nedalīta uzmanība. Ledainā viešņa ir kļuvusi par objektu, kuru vēro visdažādākie instrumenti uz Zemes un kosmosā. Viens no šādiem instrumentiem ir TRAPPIST teleskops La Siljas observatorijā, kas paredzēts citplanētu pētīšanai ārpus Saules sistēmas robežām un komētu pētīšanai Saules sistēmas ietvaros.