Mosties, Rosetta!

Publicēts: 9.01.2014
Cik tev ir grūti mosties no rītiem, skanot modinātājam? Iedomājies, cik daudz grūtāk ir pamosties, ja atrodies 673 miljonu kilometru attālumā no siltās Saules. Šādā brīdī noteikti vajag kādu uzmundrinājumu, kas atsūtīts no dzimtās planētas. Tieši tādēļ Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) aicina ikvienu, kas sasniedzis 13 gadu vecumu, piedalīties īpašā kampaņā…

Starptautiskās kosmiskās stacijas mūžs tiek pagarināts līdz 2024. gadam

Publicēts: 9.01.2014
Mirkli pirms vairāk nekā 30 valstu kosmosa aģentūru sanāksmes Vašingtonā, kas notiks 9. un 10. janvārī, ASV valdība ir apstiprinājusi Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) projekta pagarināšanu līdz 2024. gadam. NASA cer, ka arī pārējie SKS partneri turpinās sadarbību, lai veiktu pētījumus unikālajā laboratorijā vēl vienu desmitgadi.

Gaia nokļuvusi savā darba vietā

Publicēts: 8.01.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras darbiniece Gaia, kura jau pavisam drīz uzsāks zvaigžņu skaitīšanu, ir nokļuvusi savā darba vietā (L2), kas atrodas aptuveni 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Šo virtuālo punktu sauc par 2. Lagrānža punktu. Gaia startēja 2013. gada 19 decembrī no Korou kosmodroma Franču Gviānā.

Pirmais X kategorijas uzliesmojums 2014. gadā

Publicēts: 8.01.2014
2014. gada 7. janvārī plkst. 20:32 pēc Latvijas laika uz Saules tika reģistrēts X1,2 kategorijas uzliesmojums no aktīvā reģiona AR1944, kas bija vērsts Zemes virzienā. Tas bija pirmais X kategorijas uzliesmojums 2014. gadā, kas sekoja virknei zemākas kategorijas uzliesmojumu. Uzliesmojums ir saistīts ar koronālās masas izvirdumu, kas vērsts Zemes virzienā.

Viens mazs bazilika asns - milzīgs lēciens cilvēcei

Publicēts: 6.01.2014
Pirms cilvēks atkal spers savu kāju uz Mēness, lai izveidotu tur pastāvīgu bāzi, iespējams, uz Zemes pelēko pavadoni vajadzētu nosūtīt citus dzīvos organismus, lai pārbaudītu, vai ilgtspējīga uzturēšanās uz Mēness vispār ir iespējama.

Glāzi ūdens?

Publicēts: 6.01.2014
Dzīvību uz Zemes var atrast praktiski jebkur. Tā mājo gan ledainajos polos, gan svelmainajā ekvatorā, gan kalnu virsotnēs, gan okeānu dzīlēs. Dzīvas būtnes atradīsiet gan sausās ielejās, gan vulkānu tuvumā. Pēdējo 3,7 miljardu gadu laikā dzīve uz Zemes ir pielāgojusies visneiedomājamākajām vietām. Kas uz Zemes ir tik īpašs, ka tā tik ideāli ir piemērota…

Jauna un eksotiska

Publicēts: 5.01.2014
Ja kaut reizi esi salauzis kādu kaulu vai nācies veikt plaušu izmeklējumus, noteikti zini, ka cilvēkiem rentgenstari ir kaitīgi. Kad ārsts fotografē lauzto roku vai kāju rentgenstaros, pats viņš noslēpjas aiz aizsargekrāna, lai nesaņemtu starojumu. Izrādās, ka rentgenaparāta starojuma deva ir aptuveni 50 reizes mazāka nekā tā, ar kādu Zemi katru gadu…

Cēlgāzu molekulas kosmosā

Publicēts: 4.01.2014
Visu, ko uz Zemes, Saules sistēmā, mūsu galaktikā un pat visā Visumā iespējams pataustīt, redzēt, sajust vai pasmaržot, iespējams sadalīt 98 dabā sastopamos izejmateriālos, kas tiek dēvēti par elementiem. Iespējams, ka esat dzirdējuši par tādiem elementiem kā skābeklis, dzelzs, zelts un sudrabs.

Gāzveida Zeme

Publicēts: 4.01.2014
Starptautiska astronomu brigāde ir atklājusi pirmo Zemes masas planētu, kas šķērso zvaigznes disku. KOI-314c ir līdz šim vieglākā zināmā planēta, kurai noteikta masa un izmērs. Lai arī šīs planētas masa ir tāda pati kā Zemei, tās diametrs ir aptuveni par 60% lielāks, kas nozīmē, ka planētai ir ļoti bieza gāzu atmosfēra.

Piena Ceļa pazudušie zari

Publicēts: 3.01.2014
Astronomi nevar apskatīt, kāda izskatās mūsu galaktika, jo mēs atrodamies tajā iekšā. Pētot, kā kustās zvaigznes un cik tālu tās atrodas no mums, tomēr ir iespējams izprast galaktikas izskatu. Mūsdienās astronomi zina, ka Piena Ceļš (tā sauc mūsu galaktiku) ir līdzīgs spirālei ar daudziem zariem. Precīzu zaru skaitu zinātnieki cenšas noskaidrot jau…