NEOWISE pirmais asteroīds

Publicēts: 13.01.2014
NASA NEOWISE projekta ietvaros ir izdevies atklāt pirmo asteroīdu. NEOWISE sākotnēji bija pazīstams kā WISE - plaša lauka infrasarkano staru diapazona izpētes projekts, kura ietvaros tika veikts apjomīgs izpētes darbs infrasarkano staru diapazonā. WISE iegūtie dati ir būtiski uzlabojuši zināšanas par Zemei tuvo objektu daudzumu un īpašībām. 2011. gadā…

Pūķa elpas izgaismotās debesis

Publicēts: 12.01.2014
Attālumi starp zvaigznēm ir tik milzīgi, ka to aprakstīšanai nelieto kilometrus. Piemēram, Saules sistēmai tuvākā zvaigzne atrodas 38 000 000 000 000 kilometru attālumā. Un tā ir vistuvākā. Ir zvaigznes, kuras atrodas miljardiem reižu tālāk. Neviens nevēlas rakstīt vai izrunāt skaitļus ar vismaz 20 nullēm.

Ūdens, kas dedzina

Publicēts: 12.01.2014
Kad ugunsdzēsēji dzēš liesmas, viņi bieži izmanto ūdeni. Savukārt astronauti Starptautiskajā kosmiskajā stacijā eksperimentē ar ūdeni, kas nevis apstādina uguni, bet veicina degšanas procesus. Tas ir tā dēvētais superkritiskais ūdens, kuram piemīt dažas interesantas īpašības.

Elvisa vienādojums

Publicēts: 11.01.2014
Asteroīdu izmantošana derīgo izrakteņu iegūšanai ir piesaistījusi gan zinātniskās fantastikas autoru, gan uzņēmēju, gan zinātnieku interesi. 2012. gadā Ričards Brensons, Lerijs Peidžs un Ēriks Šmits paziņoja, ka viņi gatavojas nodarboties ar asteroīdu resursu apgūšanu. Te nu jāuzdod viens interesants jautājums - cik daudz ir tādu asteroīdu, kurus ir…

Gvineja-Bisava un Bisago salas

Publicēts: 11.01.2014
Gvineja-Bisava ir maza valstiņa Rietumāfrikā. Tās 36 125 kvadrātkilometru lielo platību apdzīvo aptuveni 1,6 miljons iedzīvotāju. Neatkarību ieguva 1974. gadā. Valsts galvaspilsēta ir Bisava. Lielākā valsts iedzīvotāju daļa dzīvo nabadzībā. Politiskā nestabilitāte traucē valsts izaugsmei.

Galaktika ar divām sirdīm

Publicēts: 11.01.2014
Jaunākajā Habla teleskopa attēlā redzama spirālveida galaktika Mesjē 83, kas pazīstama arī kā Dienvidu Vējdzirnavu galaktika. Tā ir viena no lielākajām un tuvākajām šķērsotajām spirālveida galaktikām. Tā ir patiesi neparasta kamiņiene. M83 galaktikā novērots neparasti daudz pārnovu, kā arī tās centrā slēpjas divi kodoli.

Aizburāt līdz Urānam

Publicēts: 10.01.2014
Uz Saules sistēmas tālākajiem reģioniem cilvēce ir nosūtījusi pavisam nelielu skaitu kosmisko aparātu. 1970. gados Zemi pameta Pioneer un Voyager. 1989. gadā lidojumu uz Jupiteru sāka Galileo misija, bet 1997. gadā uz Saturnu devās Cassini-Huygens. 2006. gadā startēja New Horizons, kura galamērķis ir Plutons un Koipera josla. Visas šīs misijas ir ļoti…

Visvairāk fotografētais zirneklis

Publicēts: 10.01.2014
Tarantula miglājs noteikti ir viens no visbiežāk fotografētajiem "zirnekļiem". Šī zvaigžņu kopu, mirdzošas gāzes un tumšu putekļu fabrika atrodas netālajā Lielajā Magelāna Mākonī. Lai arī jau agrāk šis reģions ir fotografēts ar Habla teleskopu, jaunākais attēls ir visdetalizētākais un sniedz visbagātīgāko informāciju.

Pēdas uz Marsa

Publicēts: 10.01.2014
Nu jau vairākus gadu desmitus Zeme nav vienīgā planēta, uz kuras redzamas cilvēka darbības pēdas. Gan Mēness putekļos, gan Marsa smiltīs iespējams saskatīt civilizācijas sūtņu atstātos nospiedumus. Viens no šādiem aparātiem ir visurgājējs Curiosity uz Marsa, kura riteņu nospiedumi redzami Geila krāterī.

Cygnus nogādās uz kosmisko staciju interesantus eksperimentus

Publicēts: 9.01.2014
Skudras, antibiotiku rezistences eksperiments un bariņš mazu satelītu. Tā ir tikai daļa no kompānijas Orbital Sciences Orbital-1 misijas kravas, kas jau 9. janvārī plkst. 20:07 pēc Latvijas laika varētu startēt no Vallopa Lidojumu centra. Ja starts būs veiksmīgs, Cygnus kapsula ar Starptautisko kosmisko staciju savienosies jau 12. janvārī.