Medaļa kā no gaisa

Publicēts: 14.02.2014
Kas gan var būt labāks par zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs? Izcīnīt zelta medaļu Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gada 15. februārī, jo todien un tikai tajā dienā olimpieši, kas iegūs zelta godalgu, saņems Čeļabinskas meteorīta piemiņas medaļu, kurā iestrādāts no kosmosa nokritušais akmens. Apskatot 15. februāra sacensību grafiku, ir saprotams,…

No alām kosmosā

Publicēts: 13.02.2014
Pigments, kuru savulaik izmantojuši senie cilvēki alu zīmējumu radīšanai, aizsargās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmisko aparātu Solar Orbiter no Saules versmes. Izmantojot modernas tehnoloģijas, zondes titāna karstuma aizsargvairogs tiks pārklāts ar apdedzinātu kaulu ogli.

Vaļu skaitīšana no kosmosa

Publicēts: 13.02.2014
Izmantojot ļoti augstas izšķirtspējas satelītu attēlus, zinātnieki ir veiksmīgi nodemonstrējuši, ka šīs fotogrāfijas var veiksmīgi izmantot, lai veiktu vaļu populācijas izpēti. Attēli, kas tika analizēti ar šim mērķim izstrādātu programmatūru, ļāva automātiskā režīmā uztvert un uzskaitīt Golfo Nuevo (Argentīna) esošos vaļus.

EKA 50 gadu jubilejas piemiņas monētas

Publicēts: 12.02.2014
Lai arī gads ir tikko aizsācies un lielākā daļa no mums noteikti vēl nevar pateikt, ar ko mums tas būs nozīmīgs, Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA) tas ir nozīmīgas jubilejas gads. Ir pagājuši 50 gadi, kopš dibināta kosmosa izpētes un apguves aģentūra, kurā iesaistījušās daudzas Eiropas valstis. Lai atzīmētu šo notikumu, Francijas nacionālā naudas kaltuve…

Pirmais dūju bars pamet SKS

Publicēts: 12.02.2014
Nereti tiek teikts, ka, ja ikvienam būtu iespējams aplūkot Zemi no orbītas augstumiem, cieņa un apbrīna pret mūsu planētu pieaugtu un cilvēki daudz labāk attiektos pret vidi, viens pret otru un planētu kopumā. Šo iespēju tagad papildinās 28 mazu satelītu grupa - Flock 1, kuru palaišana orbītā no Starptautiskās kosmiskās stacijas ir uzsākta 2014. gada…

Vai globalā sasilšana slēpjas zem ūdens?

Publicēts: 10.02.2014
Globālās jūras virsmas temperatūras mērījumi, kas veikti pēdējos 30 gados ar dažādiem satelītiem, atklāj, ka pēdējos 15 gados jūras virsmas temperatūras paaugstināšanās ir kļuvusi lēnāka. Klimata pētnieki brīdina, ka tās nav globālās sasilšanas beigas, bet gan enerģijas plūsmu pārdale klimata sistēmās, jo īpaši veidā, kā okeāni uzkrāj siltumu.

Galaktika Visuma pirmsākumos

Publicēts: 9.02.2014
Mūsdienās novērojamās galaktikas, tai skaitā arī Piena Ceļš, kaut kad ir piedzimušas. Kāda varēja izskatīties mūsu galaktika jaunībā? Viena iespēja ir veidot datorsimulācijas, bet var arī vienkārši palūkoties atpakaļ pagātnē. Lai arī nevaram ieskatīties tieši Piena Ceļa jaunības laikos, Visuma dzīlēs atrodamas daudzas citas galaktikas, kuru jaunības…

Pilnmēness lāsts

Publicēts: 9.02.2014
Pilnmēnesim tiek piedēvēta spēja ietekmēt cilvēkus un izraisīt dažādas neizskaidrojamas parādības. Kad Toms Mērfijs, kurš vada Mēness lāzerlokācijas programmu Apačipointas observatorijā, pamanīja, ka pilnmēness naktīs no Mēness atstarotais signāls ir daudz vājāks nekā pārējā laikā, viņš nepiedevēja Mēnesim mistisku spēku, bet meklēja novērotajam fenomenam…

Vakara zvaigzne uz Marsa

Publicēts: 7.02.2014
Vai zini, kas ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Zemes? Pareizi, tā ir Venēra, kuru šobrīd tu vari aplūkot no rītiem. Bet vai zini arī, kura ir Rīta un Vakara zvaigzne uz Marsa? Tā ir Zeme. Jaunākajā attēlā no NASA Marsa izpētes mobilās laboratorijas Curiosity, varam saskatīt gan Zemi kā niecīgu zvaigznīti, gan tās vēl mazāko pavadoni Mēnesi.

Pirmās un pēdējās fotogrāfijas no Gaia

Publicēts: 7.02.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras zvaigžņu vērotāja Gaia pamazām tiek gatavota darbam. Attēlā, kas tapis sagatavošanas laikā, redzama blīva zvaigžņu kopa Lielajā Magelāna Mākonī. Zinātniskās misijas laikā Gaia iegūto datu apjoms būs milzīgs. Lai sasniegtu uzstādītos mērķus, uz Zemi nosūtīs pavisam nelielu daļu informācijas, kas tiks iegūta par katru zvaigzni.