Par galaktiku lielāks teleskops

Publicēts: 7.03.2014
Pirms vairāk nekā 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa salīdzinoši primitīvu tālskati pret debesīm. Dažās naktīs viņš uzzināja par Visumu vairāk nekā agrāk dzīvojušie zinātnieki un filozofi kopā ņemot. Kopš Galileo laikiem astronomi ir vadījušies pēc vienkārša principa - būvēt arvien lielākus teleskopus. 21. gadsimta tehnikas jauda miljoniem reižu pārsniedz…

LRO vēro Ķīnas aktivitātes uz Mēness

Publicēts: 6.03.2014
2013. gada 14. decembrī Mēness Lietus jūrā (Mare Imbrium) nolaidās Ķīnas kosmiskais aparāts Chang'e 3. Savukārt NASA Mēness izpētes zonde Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) jau trīs reizes ir paspējusi nofotografēt reģionu, kur atrodas Chang'e 3 - 2013. gada 25. decembrī, 2014. gada 21. janvārī un 17. februārī.

Skalpētājs 2014 DX110

Publicēts: 5.03.2014
2014. gada 5. martā plkst 23:06 pēc Latvijas laika asteroīds 2014 DX110 savā orbītā ap Zemi atradīsies tikai aptuveni 350 000 kilometru attālumā no mūsu planētas, tuvāk nekā Mēness. Pamata satraukumam nav nekāda, jo aptuveni 30 metrus lielais asteroīds palidos garām. Asteroīds nesagādās problēmas arī Mēnesim, kuram tas palidos garām 1 stundu un 22 minūtes…

Ātrs un bez žēlastības

Publicēts: 3.03.2014
Visumā sastopami dažādu izmēru melnie caurumi. Galaktiku centrālajos reģionos mājo supermasīvie melnie caurumi, bet, ejot bojā īpaši masīvām zvaigznēm, var izveidoties zvaigžņu masas melnie caurumi. Pētot tuvējo spirālveida glakatiku M83, ASV un Austrālijas astronomi atklāja ļoti aktīvu zvaigžņu masas melno caurumu, kas nodēvēts par MQ1.

Indija turpina iekarot kosmosu

Publicēts: 3.03.2014
Indijas veiksmīgo kosmosa izpētes programmu tuvākajā laikā papildinās virkne interesantu projektu, kas pievērsīsies gan tuvāku, gan tālāku Visuma objektu izpētei. Kā pastāstīja Indijas Kosmosa izpētes aģentūras (ISRO) vadītājs K. Radhakrišnans, ISRO plāno realizēt vairākas misijas, tai skaitā vienu, kuras ietvaros tiks pētīta Saule.

Mēneša debesis : marts

Publicēts: 2.03.2014
Ziema atkāpjas. Par šo faktu šaubu nav. Iespējams, ka martā vēl sagaidīsim kādu sniegpārsliņu, bet pat Oriona zvaigznājs vēsta, ka ziemas valdīšanai tuvojas gals. Redzeslokā parādās pavasara zvaigznāji - Lauva un Jaunava. Marss virs horizonta parādās jau pirms pusnakts un gredzenotais Saturns ar vairs nav ilgi jāgaida.

NEOWISE pirmā komēta

Publicēts: 2.03.2014
NASA NEOWISE projekta ietvaros ir izdevies atklāt jaunu komētu C/2014 C3 (NEOWISE), kas atklāšanas brīdī atradās 230 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Atgādināsim, ka NEOWISE ir plaša lauka teleskops, kas infrasarkano staru diapazonā pēta Saules sistēmu, lai meklētu Zemei tuvos objektus.

LAB sanāksme - 2014. gada 5. martā plkst. 18:15

Publicēts: 2.03.2014
Trešdien, 2014. gada 5. martā plkst. 18:15 LU galvenajā ēkā, Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 12. auditorijā notiks Latvijas Astronomijas biedrības biedru sapulce un sanāksme.

Yamato 000593 atdzīvina diskusijas par dzīvību uz Marsa

Publicēts: 28.02.2014
Visticamāk, kamēr netiks atrasti viennozīmīgi un neapgāžami pierādījumi, ka uz Marsa ir bijusi vai, gluži otrādi, nav bijusi dzīvība, šī diskusija nerims. NASA Džonsona Kosmosa centra un Rekatīvo dzinēju laboratorijas (JPL) zinātnieku komandas atradums atkal ir pielējis eļļu ugunij, paziņojot, ka pēc rūpīgas meteorīta Yamato 000593 analīzes, ir atrasti…

Sniega un lietus pavēlniece

Publicēts: 28.02.2014
Artūrs Klarks reiz teica: "Cik nekorekti ir saukt šo planētu par Zemi, ja tā praktiski ir Okeāns." Tā arī ir. Mūsu planēta ir ūdens pasaule. Sauszeme, kuru mēs dēvējam par savām mājām, aizņem mazāk nekā 1/3 no planētas virsmas. Ūdens cirkulē uz Zemes ne mazāk sarežģīti kā asinis mūsu ķermenī. Iztvaikošana, kondensēšanās un nokrišņi pārvieto mitrumu…