Kas slēpjas NGC 5793 sirdī?

Publicēts: 18.03.2014
Attēlā, kurš fotografēts ar Habla teleskopu, redzama spirālveida galaktika NGC 5793, kas atrodas aptuveni 150 miljonu gaismas gadu attālumā Svaru zvaigznājā. Šai galaktikai raksturīgi tumši putekļu mākoņi un ļoti spožs centrs, kas ir daudz spožāks nekā Piena Ceļa un daudzu citu spirālveida galaktiku centrālie reģioni.

Sprādziens, kas saviļņoja Visumu

Publicēts: 18.03.2014
Pirms gandrīz 14 miljards gadiem neparastā notikumā, kas pazīstams kā Lielais Sprādziens, piedzima mūsu Visums. Pirmajos mirkļos tas izpletās eksponenciāli. Inflācijas periods ilga no 10^-36 līdz 10^-33 (vai 10^-32) sekundēm. Neiedomājami īsā laika periodā Visums kļuva 100 triljonu triljonus reižu lielāks. Visums turpināja izplesties arī pēc inflācijas…

Milžu padome

Publicēts: 14.03.2014
Mēs dzīvojam Piena Ceļa galaktikā, kur mājo aptuveni 300 miljardi zvaigžņu, planētas ap tām, gāzu un putekļu mākoņi starpzvaigžņu telpā. Ir zināms, ka Piena Ceļš un tās tuvākā kaimiņiene Andromedas galaktika, ir dominējošās galaktikas Lokālajā grupā, kura ietilpst aptuveni 3 miljonu gaismas gadu lielā apgabalā. Tomēr par tuvējo reģionu, kas atrodas…

Vislielākā no dzeltenajām

Publicēts: 13.03.2014
Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielā teleskopa (VLT) interferometra iegūtie dati ir palīdzējuši identificēt lielāko šobrīd zināmo dzelteno pārmilzu zvaigzni, kas ir arī viena no desmit lielākajām līdz šim atklātajām zvaigznēm. Dzeltenās pārmilzu zvaigznes diamters ir vairāk kā 1300 reižu lielāks nekā Saules diametrs. Tā ietilpst neparastā…

Neglītais dimants un okeāni Zemes dzīlēs

Publicēts: 13.03.2014
Iespējams, ka šis ir neglītākais no dimantiem, kādus tev nācies redzēt. Tomēr brūnganajā oglekļa kripatiņā slēpās neparasts dārgums, kuru izdevās atklāt Grēma Pīrsona (Albertas universitāte, Kanāda) vadītajai starptautiskajai zinātnieku grupai. Uz Zemes pirmo reizi atklātais minerāls ringvūdaits norāda uz milzīgu ūdens okeānu Zemes dzīlēs.

Tev nebūs izpārdot Marsu!

Publicēts: 13.03.2014
Pēdējā laikā pasaulē arvien biežāk dzirdam par dažādiem pasākumiem, ar kuriem tiek veicināta cilvēku interese par astronomiju un kosmosa izpēti. Piemēram, tiek piedāvāts nosaukt jūsu izvēlētajā vārdā dažādus kosmosa objektus un to virsmas veidojumus. Protams, par attiecīgu samaksu. Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) vēlas atgādināt, ka šīs aktivitātes…

Pūķis gatavojas lidojumam

Publicēts: 10.03.2014
Ar kompāniju SpaceX un tās kravas moduli Dragon jau vairs nav jāiepazīstina. Šobrīd lidojumam uz Starptautisko kosmisko staciju tiek gatavota jau trešā kravas piegādes misija - SpX-3 jeb CRS-3. Starp sagatavošanās darbiem, kas jāpabeidz pirms plānotā starta 16. martā, bija arī misijas emblēmas izstrāde, kurā ir attēloti vairāki svarīgi šī lidojuma aspekti.

WISE atklāj tūkstošiem jaunu zvaigžņu

Publicēts: 10.03.2014
Daži zinātnieki uzskata, ka tālumā aiz Plutona orbītas mitinās liela, līdz šim neatklāta planēta, kas tiek dēvēta gan par Planētu X, gan par Nemzīdu, gan par Tīhi. Mediji un citi aktīvisti ir izskaistinājuši šo objektu, piešķirot tam atmosfēru, neparastu orbītu, dzīvību uz tā virsmas un pat spēju iznīcināt Zemi. Izpētot simtiem miljoniem debesīs redzamo…

Par galaktiku lielāks teleskops

Publicēts: 7.03.2014
Pirms vairāk nekā 400 gadiem Galileo Galilejs pavērsa salīdzinoši primitīvu tālskati pret debesīm. Dažās naktīs viņš uzzināja par Visumu vairāk nekā agrāk dzīvojušie zinātnieki un filozofi kopā ņemot. Kopš Galileo laikiem astronomi ir vadījušies pēc vienkārša principa - būvēt arvien lielākus teleskopus. 21. gadsimta tehnikas jauda miljoniem reižu pārsniedz…

LRO vēro Ķīnas aktivitātes uz Mēness

Publicēts: 6.03.2014
2013. gada 14. decembrī Mēness Lietus jūrā (Mare Imbrium) nolaidās Ķīnas kosmiskais aparāts Chang'e 3. Savukārt NASA Mēness izpētes zonde Lunar Reconnaissance Orbiter (LRO) jau trīs reizes ir paspējusi nofotografēt reģionu, kur atrodas Chang'e 3 - 2013. gada 25. decembrī, 2014. gada 21. janvārī un 17. februārī.