10 gadi Saturna ēnā

Publicēts: 26.06.2014
3 miljardi kilometru, 206 orbītas, 332 000 fotogrāfiju, 514 GB datu, 2 miljoni komandu, 291 dzinēju manevri, 7 atklāti pavadoņi, 26 valstu zinātnieki iesaistīti un 3039 pētījumi publicēti - šie fantastiskie skaitļi raksturo izturīgo darbarūķi, kas jau desmit gadus kalpo cilvēcei Saturna sistēmā. 2014. gada 30. jūnijā paceliet glāzes par Cassini un vēliet…

Kad kalni tiek nolīdzināti, lai bruģētu ceļu zināšanām

Publicēts: 20.06.2014
2014. gada 19. jūnijā tika sasniegts nozīmīgs atskaites punkts Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Eiropas Īpaši lielā teleskopa (E-ELT) projektā, uzspridzinot daļu no aptuveni 3000 metrus augstās Cerro Armazones kalna smailes. E-ELT būs pasaulē lielākais optiskais/infrasarkano staru teleskops.

Vai tu zini, kur meklēt Lāčhendžu?

Publicēts: 20.06.2014
Daudzas senās celtnes ir astronomiski orientētas. Stounhendžas akmeņu aplī Anglijā rietošā vai uzlecošā saule saulgriežos spīd akmeņu spraugās. Ideja realizēta arī mūsdienu pasaulē, piemēram, Manhetenas ielu „kanjonos” Ņujorkā noteiktos datumos iespējams redzēt rietošu sauli. LAB aicina pievērst uzmanību šai parādībai arī Latvijā.

Pudurgalaktika NGC 5474

Publicēts: 16.06.2014
Šajā Habla teleskopa fotografētajā attēlā redzama pundurgalaktika NGC 5474, kas atrodas 21 miljonu gaismas gadu attālumā Lielā Lāča zvaigznājā. Lai jūs nemaldina nosaukums "pundurgalaktika", jo NGC 5474 ietilpst vairāki miljardi zvaigžņu. Protams, ja salīdzinām ar Piena Ceļa galaktiku, kurā ir vairāki simti miljardi zvaigžņu, NGC 5474 ir tiešām niecīga.

Marsieši vēroja Merkura tranzītu

Publicēts: 13.06.2014
Kamēr zemieši vēl tikai gaida nākamo Merkura tranzītu, marsieši to varēja izbaudīt pilnībā jau šī gada 3. jūnijā. Par to ziņoja un arī lietišķos pierādījumus atsūtīja Zemes pārstāvis uz Marsa - NASA mobilā izpētes laboratorija Curiosity. Šis ir pirmais planētas tranzīts, kāds jebkad novērots no citas planētas virsmas, kā arī pirmā reize, kad izdevies…

Divi radioteleskopi un viens asteroīds

Publicēts: 13.06.2014
2014. gada 8. jūnijā Zemei drošā attālumā garām palidoja jaunatklāts asteroīds 2014 HQ124. Vistuvākajā punktā šo 370 metrus lielo objektu no mūsu planētas šķīra 1,25 miljoni kilometru. Kamēr lielākā daļa cilvēku nemaz nezināja par šādu ciemiņu, NASA zinātnieki iejūdza tandēmā divus jaudīgus radioteleskopus, lai nofotografētu Zemei tuvo asteroīdu.

Minimaksimums ir klāt!

Publicēts: 11.06.2014
2014. gada 10. jūnijā uz Saules viens pēc otra tika novēroti divi X kategorijas uzliesmojumi, kurus pavadīja koronālās masas izvirdumi. Lai arī sākotnēji šķita, ka Zemei šī vētra ies secen, jaunākie dati liecina, ka abu izvirdumu apvienotais mākonis Zemi daļēji varētu skart 13. jūnijā, izraisot ģeomagnētiskās vētras Zemes polārajos reģionos. Un tas…

ALMA sirds transplantācija

Publicēts: 5.06.2014
Atakamas Lielais milimetru/submilimetru masīvs (ALMA) ir kļuvis vēl labāks. ALMA datu apstrādes un vadības centrā, kur atrodas jaudīgais superdators, ir uzstādīts ārkārtīgi precīzs atompulkstenis. Pašreizējā rubīdija laika atskaites sistēma tika aizvietota ar ūdeņraža māzeri. Šis uzlabojums ne tikai noderēs visiem ALMA lietotājiem, bet nākotnē varētu…

Maltīte zvaigznei

Publicēts: 3.06.2014
Mūsdienās ir zināmas vairāk nekā tūkstots apstiprinātu citplanētu. Dažas lielākas par Jupiteru, dažas mazākas par Zemi. Dažas riņķo tālu prom no savas zvaigznes, citas - biedējoši tuvu. Nereti tās, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu zvaigznei, kļūst par centrālā spīdekļa maltīti. Tieši tā notiks ar divām planētām Kepler-56 sistēmā. Astronomiski tuvākajā…

Jauna tipa planētas - "mega-Zemes"

Publicēts: 3.06.2014
Planētas tiek iedalītas cietajās un milzu planētās. Cietās planētas jeb Zemei līdzīgās var būt gan mazākas, gan nedaudz lielākas par mūsu planētu. Savukārt milzu planētas ir tās, kuru sākotnējā kodola masa ir bijusi pietiekama, lai tās spētu piesaistīt ūdeņradi un citas gāzveida vielas, izveidojot milzīgu gāzes apvalku. Līdz ar to milzīgas cietās planētas…