Ar cieņu un mīlestību pret kosmosa izpēti

Publicēts: 12.08.2014
Š.g. 27. jūlijā no ASV mājās atgriezās konkursa „Mums pieder debesis 2014” uzvarētāji Estere Savicka, Oskars Raudiņš un viņu pavadone Maija Cēbere, kas no 18.- 26. jūlijam Hantsvilā (Huntsville), Alabamas pavalstī piedalījās Starptautiskās Kosmosa nometnes programmā „Advanced Space Camp”.

Reja un Epimētejs

Publicēts: 12.08.2014
Saturnam ir daudz vairāk pavadoņu nekā planētai, uz kuras mēs dzīvojam. Gredzenoto milzi pavada 62 "mēneši", no kuriem lielākais ir Titāns. Tajā ir sakopoti aptuveni 96% no visas matērijas, kas riņķo ap Saturnu. Atlikušo 4% lielākā daļa ir atvēlēta sešiem mazākiem pavadoņiem, bet pārējo 55 pavadoņu un slaveno gredzenu masa kopā ņemot ir pavisam niecīga.

Mēneša debesis : augusts

Publicēts: 8.08.2014
Augusts ir klāt ar "zvaigžņu lietu", kuru šogad gan nedaudz pabojās spožais Mēness, kas Perseīdu plūsmas maksimuma naktī spīdēs uz nebēdu. Tomēr nevajag skumt. Gads sliecas uz rudens pusi, kas nozīmē tumšo nakšu atgriešanos, burvīgu Piena Ceļu virs galvām un daudz interesantu objektu naksnīgajās debesīs. Turiet visus īkšķus par 18. augusta rītu, dodieties…

Rosetta noķērusi komētu!

Publicēts: 6.08.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras zonde Rosetta pēc desmit gadu ilgā ceļojuma ir sasniegusi savu galamērķi - Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P) un iegājusi orbītā ap to. Publiskoti pirmie attēli, kas tapuši Rosettai atrodoties orbītā ap neparasto komētu. Šobrīd komēta un tās mākslīgais pavadonis atrodas aptuveni 405 miljonu kilometru attālumā no Zemes, aptuveni…

Rosetta mēra komētas temperatūru

Publicēts: 4.08.2014
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zonde ir veikusi pirmos Čurjumova-Gerasimenko komētas (67P) virsmas temperatūras mērījumus. Izrādās, ka komētas virsma ir pārāk karsta, lai to klātu tikai ledus. Visticamāk, ka tā ir tumša un putekļiem klāta. Novērojumi tika veikti ar Rosetta spektrometru VIRTIS laika posmā no 13. līdz 21. jūlijam, kad attālums līdz komētai…

Rosetta komēta no 1950 km attāluma

Publicēts: 1.08.2014
Rosetta ar katru dienu arvien tuvāk un tuvāk pielido savam neparastajam galamērķim - Čurjumova-Gerasimenko komētai (67P). 2014. gada 29. jūlijā zondi no komētas kodola šķīra vairs tikai 1950 kilometri. Iegūtajā attēlā, kura izšķirtspēja ir 37 metri uz pikseli, lieliski redzama komētas kodola savādā forma.

26. amatieru astronomijas seminārs „Ērgļa omega"

Publicēts: 1.08.2014
SIA StarSpace un Latvijas Astronomijas biedrība Jūs aicina piedalīties 26. amatieru astronomijas seminārā „Ērgļa omega", kas notiks no 2014. gada 7. - 10. augustam Valmierā, Valmieras Valsts ģimnāzijā. Nenokavē! Pieteikšanās termiņš - 4. augusts.

Perseīdas un supermēness

Publicēts: 1.08.2014
Ja pajautāsiet ierindas pilsonim, kad "krīt zvaigznes", pastāv liela varbūtība, ka tiks minēts augusts. Pateicoties Perseīdu meteoru plūsmas maksimumam, tieši šajā mēnesī cilvēki cer debesīs ieraudzīt ne vienu vien "krītošo". Šogad plūsmas aktivitātes maksimums iestāsies 10. augustā. Meteoriem piebiedrosies supermēness. Ar ko gan jārēķinās debesu vērotājam?

Čurjumova un Gerasimenko dubultkomēta

Publicēts: 19.07.2014
Ja reizēm šķiet, ka uz "Zemes nav taisnības..", tad Čurjumova-Gerasimenko komēta nav tas gadījums. Komētai ir divi atklājēji. Lai nebūtu jādala viens komētas kodols, Visums ir parūpējies, lai katram atklājējam būtu savs, skaidri nošķirams kodola apgabals, jo, kā liecina jaunākie zondes Rosetta attēli, 67P/C-G ir binārā komēta, kuras kodolu veido divi…

Ko mēs ieraudzīsim uz Plutona?

Publicēts: 16.07.2014
2015. gada jūlijā tiks atklāta jauna pasaule. Ko gan mēs ieraudzīsim uz tālās un aukstās planētas? Vai tie būs ledus geizeri, augsti kalni, dziļas ielejas? Varbūt mazo planētu ieskaus gredzeni? Pagaidām zinātnieki un citi interesenti izsaka visdažādākos minējumus, bet jau pēc gada kosmiskais aparāts New Horizons mums atklās Plutonu.