Vētru karaliene
Publicēts: 31.03.2009
Uz Zemes F5 kategorijas viesuļvētras laikā vēja ātrums var tuvoties 500 km/h. Uz Marsa putekļu vētru laikā vēja ātrums ir aptuveni 500 līdz 600 km/h. Mazā sarkanā plankuma vēju ātrums uz Jupitera nedaudz pārsniedza 600 km/h. Ātrākais vējš uz Urāna ir aptuveni 720 km/h. Lai arī ātrumi ir fantastiski un neviens no mums negribētu atrasties šādā vējā, Saules sistēmas rekordiste ir vētra, kurā vējš pūta ar ātrumu 2400 km/h.
Neptūns ir Saules sistēmas tālākā planēta, pēdējā 8 planētu sarakstā. Ne velti Neptūns asociējās ar jūru un ir ieguvis seno romiešu jūras valdnieka vārdu, jo tam ir izteikti zilgana nokrāsa. Tā ir ceturtā lielākā planēta un trešā masīvākā Saules sistēmā. Atklāts tika tikai 1846. gada 23. septembrī. Varētu teikt, ka tā ir pirmā planēta, kuru atklāja matemātiski.
Interesanti, ka daudzi astronomi ir novērojuši un savos pierakstos minējuši Neptūnu, nezinot, ka tā patiesībā ir planēta - Galileo Galilejs, franču astronoms Lalande, Džons Heršels, Fon Lamonts no Skotijas, kurš planētu novēroja 1830. gadā. Ja Galileo Galilejs būtu turpinājis novērot zvaigzni, kas "vienu nakti bija tuvāk citai zvaigznei, bet nākamajā jau tālāk", astotā planēta būtu atklāta pirms septītās.
Neptūns ir "ledus milzis", kura atmosfēru pārsvarā veido ūdeņradis un hēlijs ar amonjaka un metāna piejaukumu. Tā kā Neptūns atrodas ļoti tālu no Zemes (~29 AV), tas līdz pat 20. gadsimta beigām bija viena no vismazāk izpētītākajām planētām Saules sistēmā. 1989. gadā Voyager 2 būtiski uzlaboja situāciju, palidojot garām milzu planētai un atklājot Saules sistēmas vētru karalieni - Lielo tumšo plankumu (LTP).
LTP bija anticiklons, kurš izskatījās līdzīgs Jupitera Lielajam sarkanajam plankumam. Tas bija nedaudz izstiepts ovāls, kura izmērs bija 13 000 x 6600 km. Tajā viegli varētu ievietot Zemi. Kāpēc bija? 1994. gada 2. novembrī pret Neptūnu tika pavērsts Habla teleskops, kura fotogrāfijās LTP jau vairs nebija. Toties bija izveidojies jau cits tumšais plankumsVētru karaliene.
Neptūna tumšie plankumi veidojas troposfērā, zem gaišajiem mākoņiem, kuri veidojas tropopauzes slānī. Tās ir visai stabilas virpuļveida struktūras, kas izveido tādus kā caurumus atmosfērā. Tumšo plankumu rašanās un izzušanas mehānisms joprojām nav izpētīts.
Izvilkumi no pareizo atbilžu klāsta:
- Planēta: Neptūns
Attēlā redzams Neptūna Lielais Tumšais Plankums. Attēls tika uzņemts are zondes Voyager šaurleņķa kameru no 2,8 miljonu kilometru attāluma (45 stundas pirms tuvākā punkta sasniegšanas). Mazākās saskatāmās struktūras ir aptuveni 50km lielumā. Vel attēlā var redzēt baltus spalvveida mākoņus, kuru spirālveida struktūra varētu liecināt par to, ka tas viss ko redz attēlā ir vētras sistēma, kas rotē pretim pulksteņa rādītāja virzienam. Mazās viļņveida struktūras baltajos mākoņos nav pastāvīgas, tās mainās katrā Neptūna rotācijas periodā.
- Lielais tumšais plankums uz Neptūna. Vētra, zināmā mērā analoga Jupitera Sarkanajam plankumam. Rotācija notiek pretēji pulksteņrādītāja virzienam un raksturojas ar visstiprākajiem līdz šim konstatētajiem vējiem planētu atmosfērās: līdz pat 2400 km/h (avotā - 1500 mi.)
- Redzams Neptūna Lielais Tumšais Plankums, kāds tas bija 1989. gada augustā, kad šo foto uzņēma Voyager 2 zonde. Tumšo krāsu rada metāna absorbcija, gaišie sasaluša metāna mākoņi izceļas, jo atrodas augstāk atmosfērā. Lielais Tumšais plankums bija ap 13 tūkstošus kilometru garš, bet neseni teleskopu novērojumi rāda, ka tas vairs neeksistē. Kopš Voyager 2 pārlidojuma uz Neptūna radušies citi anticikloni.
- Šis no vieglajiem. Neptūns, Lielais Tumšais, bildēts ar Voyager. Tikai nez kāpēc apgraizīts, kājām gaisā un pazaudējis krāsas :D
googlējam... neptune storm, vai vēl labāk, Neptune Great Dark Spot
http://ciclops.org/media/mr/2007/3453_9037_1.jpg
Bilde uzņemta 1989.gadā, kad Voyager atradās 2,8 miljonu kilometru attālumā no Neptūna. Īstenībā tā ir Mega vētra uz Neptūna. 13000 x 6600 km izmērā ar vējiem līdz 2400 km/h. Bildē redzam gaisīgus baltus mākoņus, kas pārklāj gaišākus un tumšākus zilus reģionus. Struktūrai ir spirālveida forma un tā griežas pret pulksteni. Balto mākoņu "tekstūra" diezgan ātri mainās un katru reizi kad Neptūns pagriežas pret mums ar Lielo Tumšo Aci tā izskatās nedaudz savādāk. Kā šai bildē (katrs nākamais uzņēmums ik pa 18 stundām (Neptūna rotācija (diena) ir 16,11 stundas)) http://intranet.dalton.org/departments/science/Astro/planets/Neptune/gdspot1.gif . Tiesa, Lielā Melnā Acs jau sen kā izzudusi no Neptūna sejas. Atšķirībā no Jupitera Lielās Sarkanās Acs, kas pastāv gadsimtiem ilgi, šī uzsūcās pāris gadu laikā.
Pielikumā bilde, ko Voyager uzņēma pāris dienas iepriekš http://solarsystem.nasa.gov/multimedia/gallery/Neptune_Full.jpg (3,5MB)
- Lielais tumšais plankums uz Neptūna. Fotografēts no Voyager 2 1989. gadā. Plankuma tuvumā tika izmērīts lielākais vēja ātrums, kāds jebkad ir konstatēts uz planētas, līdz pat 1500 jūdzēm stundā. Un tas ļoti pārsteidza zinatniekus, jo tika uzskatīts, ka Neptūns ir nomaļa un sasalusi planēta, kura saņem tikai 3 procentus no saules enerģijas, ko saņem Jupīters, bet šis tumšais plankums ir ļoti līdzīgs pēc proporcijām un izvietojuma Jupītera lielajam sarkanajam pleķim. (Un kur es arī šo bildi meklēju vakar visu vakaru :D). Vēl viena interesanta lieta ir tā, ka plankuma izmēri strauji mainās un pēc 5 gadiem, kad Neptūnu fotografēja Hubbls šis plankums dienvidu pusslode bija izzudis un bija parādijies jauns ziemeļu puslodē.
Interesantie varianti:
- Tas ir lielais sarkanais plankums uz Jupitera
- Nibiru
- Melnais caurums virs maskavas
- Tas ir 1989.gada atklatais anti-ciklons uz Urana. Shis sacas: Great Dark Spot. [ech, tik tuvu bija... Redaktora piezīme]
Rezultāti:
| Dalībnieks | Nedēļas punkti | Ziemas punkti | Gada punkti |
| Jānis Z | 3 | 36 | 49 |
| Cydonia | 3 | 36 | 47 |
| Andris P | 3 | 33 | 41 |
| Zinta | 3 | 29 | 39 |
| Jānis J | 3 | 31 | 34 |
| Ģirts | 2 | 29 | 32 |
| Agnese | 3 | 26 | 31 |
| Valdis A | 3 | 27 | 29 |
| Kristaps B |
3 |
26 |
26 |
| Nelabojams | 3 | 18 | 25 |
| EJ1987 | - | 14 | 17 |
| Indzha | 3 | 15 | 16 |
| Ilmars 007 | 2 | 9 | 14 |
| Māris S | - | 7 | 13 |
| Kio | 2 | 5 | 12 |
| Holmss | 3 | 9 | 11 |
| Jevgēņijs | - | 9 | 9 |
| Mareks K |
3 |
8 |
8 |
| Ēriks | - | 7 | 7 |
| Valdis V | - | 6 | 6 |
| Nilis |
- |
6 |
6 |
| Raitis | - | 5 | 5 |
| Mārtiņš | - | - | 4 |
| Marks |
2 |
4 |
4 |
| Dainis | - | 3 | 3 |
| Māris G |
- |
3 |
3 |
| Rolands | 1 | 2 | 3 |
| Guntars | - | - | 2 |
| Džūlija | - | - | 1 |
| Kristaps A |
- |
1 |
1 |
| Edgars | - | - | 1 |
| Krišjānis |
- |
1 |
1 |
| Jānis E |
- |
1 |
1 |
Ziema ir beigusies ļoti veiksmīgi. Sīvā cīņā Cydonia izdevās noturēt savu pozīciju un kļūt par ziemas etapa uzvarētāju, iegūstot savā īpašumā StarSpace observatorijas VIP karti un nelielu piemiņas balvu. Ceram, ka gan Cydonia, gan Jānis Z. varēs ierasties uz 4. aprīļa teleskopu salidojumu un svinīgi tikt apbalvoti. Lūdzu sazinieties ar StarSpace redakciju (info@starspace.lv) un paziņojiet vai varēsiet ierasties.
Tā kā pagājušā reizē izskanēja žēlabas, ka nevienam citam konfektes neesot iedalītas, šoreiz izdomājām, ka par centību izsniegsim mazāka apjoma paciņas. Visi, kuru rezultāts sasniedza 30 punktus vai vairāk, saņems kuponu vienam bezmaksas apmeklējumam StarSpace observatorijā, kas jāizlieto 2009. gada laikā. Ar laimīgajiem - Andris P, Jānis J - sazināsimies personiski līdz 6.04.2009.
Tie, kas ļoti pūlējās un savāca 20-29 punktus, saņems kuponu ar 50% atlaidi vienam StarSpace observatorijas apmeklējumam, kas jāizlieto 2009. gada laikā. Tā saņēmēji - Zinta, Ģirts, Agnese, Valdis A, Kristaps B - tiks informēti personīgi līdz 6.04.2009.
Atliek novēlēt ne mazāku uzcītību pavasara etapā, kas sāksies jau 1.04.2009 un noslēgsies 29. jūnijā. Novēlam nepagurt, neatslābināties un turpināt iepazīt Saules sistēmas nostūrus.
Pirmais uzdevums pavasara etapā jau rīt, 1.04.2009. Tas nebūs nekāds joks!
Komentāri
