Quo vadis, NASA?
Publicēts: 23.10.2009
Normana Augustīna vadītā komiteja ir pabeigusi un publiskojusi ziņojumu par iespējamajiem pilotējamo lidojumu attīstības virzieniem. Lai arī netiek sniegti konkrēti norādījumi, tiek iezīmētas vismaz piecas attīstības iespējas.
ASV uzsāktā kosmosa apguves programma ir grūts ceļš. Tā ir "raķešu zinātne", kā savienot uzstādītos mērķus ar pieejamo budžetu. NASA ir nonākusi svarīgu lēmumu priekšā. Cilvēkam ir jāpamet Zemes gādīgās aizsardzības zona, kur astronauti dzīvo kopš 1972. gada, un jāsāk virzīties tālāk Saules sistēmas ietvaros. Lai arī kuru no ceļiem izvēlētos, visur būs jārēķinās ar budžetu.
Ir jāsaprot, ka kosmosa apguve ir kļuvusi par vispasaules aktivitāti. Daudzas nācijas apvienojas, lai to budžets ļautu sasniegt pēc iespējas augstākus mērķus. Ja ASV joprojām vēlas palikt vadošā nācija kosmosa apguvē, vairāk jādomā par starptautisku partneru iesaistīšanu, kas ne tikai nostiprinātu ģeopolitiskās attiecības, bet arī atvieglotu projektu risinājumus finansiāli un tehnoloģiski, uzlabojot misiju kvalitāti kopumā.
Otrā lieta, kuru uzsver Augustīna komiteja, ir kosmosa apguves komercializācija. Privāto kompāniju aktīva iesaistīšana samazinās valdības ieguldījumus. Protams, nedrīkst atstāt novārtā drošības faktoru, kas jāsaglabā augstā līmenī. Cilvēku lidojumi kosmosā ir ļoti bīstams piedzīvojums. Ikviena drošības līmeņa samazināšana vai piekāpšanās finansiālu vai tehnisku apsvērumu dēļ nav pieļaujama.
Kā izvēlēties un nospraust ceļu? Pilotējamo lidojumu attīstības programmai ir jāuzstāda mērķis. Ne tikai fiziskā gala pietura, bet kopējais lidojumu kā tādu nepieciešamības mērķis. Uzstādot mērķi, būs skaidri objekti, kurus apmeklēt, kā arī izkristalizēsies nepieciešamie pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu uzstādītos mērķus.
Ir skaidrs, ka nākamais solis ir pamest zemo orbītu ap Zemi un doties tālāk. Tā nav tikai kaprīze, bet gan iespēja attīstīt daudzas zinātņu nozares un implementēt iegūtās zināšanas arī ikdienas dzīvē uz Zemes.
Lielākais uzdevums šobrīd ir iezīmēt Saules sistēmas apguves ceļu. Tas ir ambiciozs plāns, bet paveicams, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem. Fleksibla plāna izveide ir daudz pareizāks ceļš nekā izvēlēties vienu objektu un ieguldīt visus līdzekļus, lai aizlidotu līdz tam.
Augustīna komiteja aicina ASV valdību un NASA atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas varētu palīdzēt iezīmēt pilotējamo lidojumu nākotnes virzību:
- Kāda nākotne paredzēta vairākkārt izmantojamajiem kosmosa kuģiem?
- Kāda nākotne paredzēta Starptautiskajai kosmosa stacijai?
- Uz kādas bāzes tiks veidota nākamā smagsvara nesējraķete?
- Kā apkalpe tiks nogādāta zemajā orbītā ap Zemi?
- Kāda ir visrealizējamākā stratēģija lidošanai tālāk par zemo orbītu ap Zemi?
Ir skaidrs, ka NASA nepieciešams papildus finansējums. Komiteja uzskata, ka tie ir vismaz 3 miljardi USD gadā.
Šobrīd komiteja iesaka piecas alternatīvas:
- Uzturēt visas esošās programmas, bet pagarināt vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu darbības laiku līdz 2011. gadam un SKS darbības periodu līdz 2020. gadam. Bez papildus finansējuma Ares raķetes nebūs gatavas līdz 2020. gadam un atgriešanās uz Mēness būs finansiāli neiespējama.
- Saglabājot esošo finansējumu, atteikties no Ares I, bet izstrādāt Ares V vieglāko versiju un atlikušos līdzekļus ieguldīt SKS uzturēšanā līdz 2020. gadam. Ares varētu būt gatavs uz 2025. gadu un atgriešanās uz Mēness notiktu pēc 2030. gada.
- Piešķirt papildus 3 miljardus USD gadā, turpināt izstrādāt Constellation programmu, lai atgrieztos uz Mēness. SKS darbība būtu jāpārtrauc jau 2016. gadā.
- Piešķirt papildus 3 miljardus USD gadā, pagarinot SKS darbības laiku līdz 2020. gadam un atgriežoties uz Mēness aptuveni 2025. gadā. Kā smagos nesējus izmanojot Ares V vieglo versiju vai Shuttle-C.
- Piešķirt papildus 3 miljardus USD gadā. Pagarināt vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu programmu līdz 2011. gadam, SKS - līdz 2020. gadam. Tā vietā, lai nosēstos uz Mēness, nospraust sekojošus mērķus - ieiet orbītā ap Mēnesi, lidot uz Zemei tuvajiem objektiem (asteroīdiem) un sagatavoties lidojumiem uz Marsu, izmantojot Ares V vieglo versiju, EELV vai vairākkārt izmantojamo kosmosa kuģu derivātus.
Visu 157 lappušu garo ziņojumu varat izlasīt šeit.
SpaceRef
Komentāri
