Latvijas iedzīvotājiem jāizvēlas citplanētas un tās zvaigznes vārdi
Publicēts: 6.09.2019
Turpinās Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) organizētā kampaņa NameExoWorlds, kuras ietvaros vairāk nekā simt valstu izvēlas vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi Latvijas zvaigznei HD 118203 un ap to riņķojošajai planētai. No vairāk nekā simt saņemtajiem priekšlikumiem IAU apstiprināta komisija izvēlējās desmit vārdu komplektus, no kuriem Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties tīkamāko. Pieteiktajos vārdu komplektos dominēja latviešu mitoloģijā, folklorā un literatūrā minēti vārdi. Diemžēl virkne vārdu neatbilda IAU nosacījumiem, piemēram, bija vai nu izmantoti citiem debess ķermeņiem, vai arī nosaukti par godu dzīvām personām. Balsošana par īsto vārdu komplektu sāksies 6.septembrī, bet noslēgsies 7.oktobrī
Balsošana notiek Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv (precīza adrese – https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/zvaigznota-debess/citplanetas-sistemas-varda-piedavajums/). Visvairāk balsis saņēmušos vārdus paziņos dažas dienas pēc balsošanas beigām. Savukārt Starptautiskā Astronomijas savienība oficiālu apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu plāno sniegt decembra beigās.
Pozitīvi, ka zvaigzne HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne meklējama viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Vizuāli šī figūra atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.
Savukārt planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).
Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas stipri tuvu pie zvaigznes.
Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Vizuāls informācijai par Latvijas citplanētu – http://lab.lv/pasakumi-projekti/dod-vardu-citplanetai-03052019.html
Saīsinātā adrese vārdu priekšlikumu iesniegšanai - https://ej.uz/citplaneta
LAB
Komentāri
ingvars tieši 9.09.2019 domāja šādi:
10'rādiusā- pilnīgi noteikti pati spožākā zvaigzne! Var nobildēt arī Rīgā/Mārupē.
http://deepskyincolor.com/wp-content/uploads/2019/09/HD118203.jpg