Jauns zvaigžņu identificēšanais veids nakts debesu fotogrāfijās
Publicēts: 26.11.2007
Drīzumā jauns meklēšanas dzinis pārvērtīs jūsu naktī uzņemtos zvaigžņotās debess foto par svarīgiem pētījuma datiem un identificēs spīdošos objektus ar viena klikšķa palīdzību.
Astrometry.net datubāze sameklēs un nosauks debesu ķermeņus jebkurā amatieru fotogrāfijā, norādīs debess reģionu, kurš tika nofotografēts un izmantos pašu fotogrāfiju, lai papildinātu detalizēto kosmosa datubāzi tālākai izmantošanai zinātniskiem mērķiem.
Deivids Hogs, Ņujorkas universitātes astronoms un projekta līderis, prezentēja pašlaik vēl izstrādes stadijā esošo rīku nesen notikušajā Astrophysics 2020 konferencē, kas notika Džona Hopkinsa Universitātes Kosmosa teleskopa zinātniskajā institūtā.
"Katrs tagad varēs nofotografēt debesis, nosūtīt foto un uzzināt kādas zvaigznes, galaktikas vai citus objektus iespējams redzēt attēlā," Hogs paskaidroja. "Tas ir interesanti cilvēkiem, bet, kas ir vēl svarīgāk, tas sniegs informāciju, kas mums nepieciešama, lai padarītu attēlu meklējamu un lietderīgu zinātniekiem."
Debesu 'Wiki'
Projekta dzinējspēks ir astrometrija: astronomijas novirziens, kas izmanto zvaigžņu atrašanās vietu, lai izskaidrotu kā tās ir tur nonākušas. Lai gan zvaigznes izskatās nekustīgas, tās lēnām kustās attiecībā pret mūsu novērošanas punktu.
"Lai saprastu zvaigžņu kopas fiziku, jums ir jāsaprot reālā zvaigžņu kustība tajā," skaidroja Hogs, minot 'Bišustropa' (Beehive) klāsteri Vēža zvaigznājā ka piemēru. "Ja jūs pagriežat laiku atpakaļ, jūs varat redzēt kā zvaigznes iznāk no liela formējoša notikuma."
Labākais veids kā astronomiem novērot debesu ķermeņu kustību - kā arī būt lietas kursā par jaunākajām supernovām - ir uzņemt daudzus attēlus laika gaitā, Hogs skaidroja. Diemžēl šāda nepārtraukta novērošana ir nogurdinoša un dārga.
Tajā pat laikā amatieru astronomu armija visa pasaulē pēta debesis katru dienu, katru minūti. Tomēr lielākā daļa neatzīmē savus attēlus ar precīzu informāciju ('meta-data'), kas nepieciešama zinātniekiem, kā piemēram precīzu laiku, kad foto tika uzņemts un fotogrāfa atrašanās vietu uz Zemes.
Hogs vēlas to mainīt.
"Amatieri ar augstas klases ekipējumu varētu patiesi revolucionizēt to, kā mēs uztveram šādu zinātnes novirzienu," viņš teica, atzīmējot meklēšanas dziņa spēju automātiski atzīmēt dažādus debesu objektus ar būtisko meta-data informāciju.
Kā tas strādā
Astrometry.net process sākas ar attēlu un programmu, kas ar to veic "visprastāko zvaigžņu identificēšanu kāda iespējama", Hogs teica: apvelk zvaigznes un citus gaismas objektus ar apļiem.
Datorprogramma pēc tam savieno atrastos objektus pa četriem reizē un salīdzina iegūto zīmējumu ar milzīgajā debesu objektu datubāzē esošo. Kad ir atrasta laba sakritība, web bāzētā programma ne tikai parāda kāda debesu daļa tikusi fotografētā, bet arī parāda sarakstu ar zvaigznājiem, interesantiem objektiem un precīzam debesu koordinātēm.
"Ja amatieris uzņem attēlu un saka 'oo, cik fantastiska bilde, ko lai ar to izdara?'," Hogs skaidroja, "mēs varam paņemt šo attēlu un pārvērst to par zinātniski vērtīgu informāciju."
Hogs teica, ka izstrādātāji strādā arī pie precīza attēla uzņemšanas laika noskaidrošanas, izmantojot visjaunākos debesu ķermeņu katalogus un zvaigžņu kustību.
Kas vēl ir svarīgi, viņš skaidroja, ir tas, ka datubāze nebūs "alkatīga" vietne, kas vienkārši vāc attēlus un nedod neko pretī smagi strādājošiem astronomiem amatieriem - no kuriem daži pelna iztiku ar savu fotogrāfiju pārdošanu un uztraucas par autortiesību ievērošanu.
"Mēs vēlamies sniegt pakalpojumus kā atlīdzību prar viņu palīdzību," teica Hogs. Šādi pakalpojumi varētu ietvert oficiālas atsauksmes zinātnisku pētījumu publikācijās, kas izmanto amatiera uzņemto attēlu, vai varbūt norade uz datu iesniedzeja mājas lapu kad citi lietotāji uzduras viņa uzņemtajam attēlam astrometry.net meklēšanas dzinī.
Izaugsmes sāpes
Kamēr datorspeciālisti gatavo datubāzi tās publiskajai debijai, kas varētu notikt nakamā gada pavasarī, Hogs teica, ka visas operācijas pagaidām nodrošina viens vienkāršs web serveris.
"Ja pēkšņi desmitiem tūkstoši amatieru astronomu augšupielādētu milzīgus failus serverī, es nedomāju, ka mēs spētu nodrošināt tā darbību," viņš piebilda.
Lai nodrošinātu lielo datu plūsmu, viņš ir vedis sarunas ar Interneta pakalpojumu sniedzēju kompānijām. Galu galā viņš cer radīt vienkāršu datorprogrammu zvaigznēs ieinteresētajai publikai.
"Mums patīk doma par bērnu, kas paskatās debesīs un jautā - "Kas tas ir?" un vecākiem, kas var atbildēt uz šo jautājumu," viņš teica. "Viņiem vajadzētu vienīgi sakarīgas kvalitātes attiecīgās debesu daļas fotogrāfiju."
Lai gan Hogs sagaida, ka lielākā daļa lietotāju mēģinās identificēt astronomiskus attēlus, viņš piebilda, ka daži mēģinās joka pēc iesniegt arī neastronomiskus attēlus - varbūt lai noskaidrotu vai viņu vecmāmiņas galva nevar kļūt par jaunu zvaigznāju.
"Mēģinājums atrast vecmāmiņu debesīs nevainagosies panākumiem. Daži no mūsu alfa testētajiem iesniedza trakas fotogrāfijas, kas ļoti reti tika identificētas kā reāls objekts," viņš teica. "Ja tas neatrodas debesīs, programma to neatpazīs."
SPACE.com
