Cik žēl, ka ... mēs neesam igauņi
Publicēts: 15.11.2009
Nu ir vēl viena sfēra, kurā mūsu kaimiņi ar plašu vēzienu ir aizsteigušies mums priekšā, kamēr Latvijā astronomija kā tāda cīnās par elementāru izdzīvošanu. 2009. gada 10. novembrī Tallinā Eiropas kosmosa aģentūras Juridisko lietu un ārējo attiecību departamenta direktors Pīters Halsrojs un Igaunijas Ekonomikas ministrs Juhans Pārts parakstīja Sadarbības līgumu.
Tādejādi Igaunija ir kļuvusi jau par piekto Eiropas kosmosa aģentūras (ESA) Sadarbības valsti. Šis līgums nostiprina ESA un Igaunijas attiecības un sniedz juridisku pamatu tālākiem sadarbības plāniem.
Ungārija bija pirmā valsts, kura parakstīja Sadarbības līgumu 2003. gadā. Tai sekoja Čehija tā paša gada novembrī. Rumānija un Polija pievienojās 2006. un 2007. gadā. Igaunija pirmo soli šajā virzienā spēra 2007. gada 20. jūnijā, parakstot sadarbības līgumu par ārējā kosmosa izmantošanu miermīlīgas dabas nolūkos.
Turpmāko mēnešu laikā ESA un Igaunija veiks vairākus kopējus projektus, lai līdz 2010. gada novembra beigām varētu parakstīt nākamo dokumentu - Eiropas Sadarbības valsts plāna (PECS) hartu. Daļa no projektiem tiks īstenota kopā ar Tartu observatoriju un būs saistīti ar mežu novērošanu.
Igaunija jau šobrīd piedalās ESA projektos, tādos kā Planks (Planck) un Gaja (Gaia), kā arī sniegusi savu artavu Mars Express uztvērēja, kas atrodas Pērtā (Austrālija) darbības nodrošināšanā.
Apsveicam igauņus!
ESA
