Vitālijs Ginsburgs (1916-2009)
Publicēts: 10.11.2009
2009. gada 8. novembrī 93 gadu vecumā ar sirdstrieku miris Nobela prēmijas laureāts, Krievijas zinātnieks un viens no padomju ūdeņraža bumbas autoriem Vitālijs Ginsburgs. Zinātnieks Nobela prēmiju ieguva 2003. gadā kopā ar diviem citiem zinātniekiem par ieguldījumu supervadītāju teorijas attīstībā.
1940to gadu nogalē un 1950to gadu sākumā Ginsburgs bija viens no galvenajiem Igora Tamma grupas zinātniekiem, kuriem izdevās radīt ūdeņraža bumbu.
Savā gandrīz 70 gadus ilgajā darba laikā Ginsburgs ir veicis svarīgus atklājumus daudzās nozarēs - kvantu teorija, astrofizika, radioastronomija un kosmiskās radiācijas ietekme uz Zemes atmosfēru. Genādijs Mesjacs no Ļebedeva vārdā nosauktā fizikas institūta Maskavā uzskata, ka visi šie veikumi ir Nobela prēmijas vērti.
"Man ir grūti uzskaitīt visas fizikas nozares, kurās viņš ir darbojies," piebilda institūta direktors Mesjacs.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs atzina, ka Ginsburgs ir "mūsu laika viens no vislielākajiem zinātniekiem, kurš ietekmējis zinātnes attīstību gan nacionālā, gan visas pasaules līmenī."
Ginsburgs piedzima 1916. gadā, ebreju ģimenē. Viņa zinātniskā karjera aizsākās jau 1930to gadu nogalē, laikā, kad notika "nācijas tīrīšana" Staļina izpratnē. Valdīja antisemītisma gars un arī Ginsburgs bija iekļuvis "melnajā sarakstā". Kā viņš pats rakstīja - "mani izglāba ūdeņraža bumba".
1953. gadā Ginsburgs kļuva par Padomju zinātņu akadēmijas biedru.
2003. gadā Ginsburgs saņem Nobela prēmiju un atzīst, ka bija jau zaudējis cerību to kādreiz iegūt, jo regulāri nominēts viņš tika jau aptuveni 30 gadus. "Es biju piemirsis par to domāt," zinātnieks teica.
Līdz pat savai nāves dienai Ginsburgs turpināja aktīvi darboties zinātnes un sociālajā jomā. Viņš naivi ticēja demokrātijas un taisnīguma uzvarai pār tādiem draudiem kā islama terorisms, nabadzība un AIDS.
"Es joprojām ticu spožai cilvēces nākotnei," viņš raksta savā autobiogrāfijā.
Associated Press
Komentāri
