ELKO Grupa
Kā nokļūt līdz observatorijai (Small)
ZINĀŠANAI:

Tomass Heriots


Publicēts: 15.01.2009

2009. gads ir pasludināts par Starptautisko astronomijas gadu, iezīmējot 400. gadadienu kopš teleskops tika pavērsts pret debesīm un iegūti pirmie debess ķermeņu zīmējumi. Šo godu piedēvē Itālijas pilsonim Galileo Galilejam, bet Lielbritānijas astronomi un vēsturnieki uzskata, ka nepelnīti aizmirsts ir Tomass Heriots.

Tomass Heriots pirmos Mēness novērojumus caur teleskopu atainoja dažus mēnešus pirms to paveica Galilejs. Vēsturnieks Alans Čepmens, kurš uzstāsies arī Astrofest 2009 ietvaros, paskaidroja, ka Heriots ir ne tikai apsteidzis Galileju, bet ir uzzīmējis Mēness virsmas kartes, kuras neviens nespēja pārspēt vairākas desmitgades.

Heriots piedzima 1560. gadā un nomira 1621. gadā. 1580. gadā viņš pabeidza matemātikas zinātņu studijas Svētās Marijas koledžā, Oksfordā. Vēlāk viņš kļuva par matemātikas skolotāju un algebras teorētiķi, kas sadarbojās ar Apvienotās Karalistes un visas Eiropas zinātniekiem.

1609. gadā Heriots ieguva savā īpašumā "holandiešu trubu" jeb teleskopu. Tā paša gada 26. jūlijā viņš to pavērsa pret Mēnesi, tādejādi kļūdams par pirmo astronomu, kurš uzzīmējis caur teleskopu novērotu astronomisku objektu. Viņa detalizētajā Mēness kartē varam atpazīt vairākas mūsdienās pazīstamas Mēness "jūras".

Laika posmā no 1610. līdz 1613. gadā Heriots uzzīmēja vēl vairākas kartes, katra no tām bija arvien detalizētāka par iepriekšējo. Līdz 1613. gadam viņš jau bija uzzīmējis visu redzamās Zemes pavadoņa puses karti, kurā bija attēloti pat atsevišķi krāteri.

Heriota un Galileja izmantotajiem teleskopiem bija ļot šaurs redzeslauks, tādejādi vienlaicīgi varēja novērot tikai nelielu Mēness daļu. Zīmēt redzēto šādos apstākļos ir īpaši grūti.

Neskatoties uz savu patiesi novatorisko aizraušanos, Heriots astronomijā nav īapši populāra persona. Atšķirībā no Galileo Galileja, brits savus zīmējumus nepublicēja. Doktors Čepmens uzskata, ka Heriota labais stāvoklis sabiedrībā un relatīvi augstais atalgojums ļāva viņam nodarboties ar astronomiju sava prieka pēc. Heriota mājas augšējā stāvā bija iekārtots īpaši pielāgots novērošanas kambaris.

"Tomass Heriots ir neapdziedātais zinātnes varonis," uzskata Alans Čepmens. "Viņa zīmējumi aizsāk modernās astronomijas laikmetu, kurā mēs dzīvojam un kurā lieli un mazi teleskopi mums atklāj visuma noslēpumus."

Profesors un Karaliskās astronomijas biedrības prezidents Endijs Fabiāns piekrīt. "Kā 21. gadsimta astrofizķis es varu palūkoties atpakaļ un tikai apbrīnot 17. gadsimta astronomus, tādus kā Tomasu Heriotu. Ir pareizi, ka mēs pieminam Galileju, bet nedrīkstam aizmirst arī Heriotu."

The Royal Astronomical Society

Komentāri






Atļauts izmantot: <b><i><br>Manas domas:


SEKOJIET MUMS
NENOKAVĒ!