Piemineklis Laikai
Publicēts: 12.04.2008
1957. gada 3. novembrī kosmosa kuģī Sputnik II atradās viens pasažieris, kura pašaizliedzība bruģēja ceļu pirmā cilvēka lidojumam kosmosā. 2008. gada 11. aprīlī Krievijā tika atklāts pieminieklis šim kosmonautam - sunim Laikai.
Kad Laika devās savā pirmajā un vienīgajā lidojumā, bija maz kas zināms par pārslodzes un bezsvara ietekmi uz dzīvām būtnēm. Stāsts nebūs ar laimīgām beigām. Laika neatgriezās no lidojuma.
Suņi, kuri tikai izvēlēti lidojumiem kosmosā, bija klaidoņi, jaukteņi, jo tika uzskatīts, ka tie vislabāk spēs izdzīvot smagos apstākļus. Lidojumiem atlasīja mazos suņus, jo tiem bija vietas niecīgajā kapsulā. Divgadīgo Laiku paņēma no patversmes Maskavā. Viņa bija ne tikai maza un dzīvespriecīga, bet arī labi izskatījās. Mazais sunītis ātri visiem iepatikās. Krievu kosmonautiem bija jābūt ne tikai profesionāļiem, bet tiem arī labi bija jāizskatās. Laiku atcerējās kā "klusu un apburošu".
Laikas ceļojoms nebija no vieglajiem. Viņai bija jāgaida trīs dienas ieslēgtai kapsulā pirms starta, kamēr tika novērstas tehniskās problēmas. Kapsulā tika uzturēts siltums, regulāri iepumpējot tur karstu gaisu, jo starta laukumā valdīja stindzinošs aukstums. Pēc starta ārsti varēja novērot suņa pulsu un asinspiedienu. Oficiālajā paziņojumā tika teikts, ka suņa pulss paātrinājās starta laikā, bet tad viņa esot nomierinājusies un ēdusi.
Tālākie ziņojumi ir nesakarīgāki. Oficiālā versija liecina, ka Laika nodzīvoja kosmosā gandrīz nedēļu un tad tika eitanizēta. Pēc PSRS sabrukuma atklājās zinātnieku liecības, ka Laika ir dzīvojusi tikai dažas dienas un tad nomirusi. Citā versijā Laika esot mirusi no pārkaršanas īsi pēc kosmosa kuģa ieiešanas orbītā.
Interesanti, ka zinātnieki nepaziņoja pirms starta, ka Laika aizies bojā orbītā. Kosmosa kuģis Sputnik II nebija ekipēts ar atgriešanās sistēmu. Laikas kosmiskā mājvieta sadega atmosfērā 1958. gada 14. aprīlī pēc 2570 orbītu veikšanas.
Mūsdienās dzīvnieku tiesību aizstāvji nepieļautu šādu necilvēcisku attieksmi pret Laiku, bet aukstā kara apstākļos spiediens tika izdarīts gan uz PSRS, gan ASV zinātniekiem. Suņu un citu "izmēģinājuma cūciņu" sūtīšana kosmosā bija vislabākais veids kā izprast kosmisko ceļojumu ietekmi uz dzīvām būtnēm.
Pateicoties šiem mazajiem "brāļiem", 1961. gada 12. aprīlī kosmosā varēja startēt un droši atgriezties pirmais cilvēks. Šobrīd mēs dzīvojam laikmetā, kad kosmosā dodas jau otrā kosmonautu un astronautu paaudze.
Universe today
Komentāri
Aiv J. tieši 11.06.2008 domāja šādi:
Intereseanti, ja suns spētu atbildēt cilvēkam saprotamā veidā, vai Laikai būtu bijuši iebildumi tikt sūtītai tieši pretī nāvei? Bet neticu, ka kāds jautāja.
Lai gan laboratorijās arī neviens žurkām nejautā neko.
Lai gan, ar kaut ko jau bija jāsāk.
Paldies par interesantiem rakstiem.