• Observatorija
• Forums
• Zeme
• Saules sistēma
• Visums
• Kosmosa kuģi
• Tehno loģijas
• Spin-off
• Vērojam debesis
• Vēsture
  • Tomass Heriots
  • 1+1=1 jeb Soyuz 4 un 5
• Attēli un video
• Mazajiem par kosmosu
• Citas ziņas

Ko noklusēja Galilejs?

Ar ko jums asociējas Galileo Galilejs? Daļa šo renesanses fiziķi, matemātiķi, filozofu un astronomu atceras pateicoties tā darbiem gravitācijas, relatīvās kustības jomās. Daļa Galileju atceras kā cilvēku, kas viens no pirmajiem pievērsies astronomisko objektu izpētei ar teleskopu. Daļa uzskata Galileju par pirmā teleskopa autoru. Lai arī zinātnieks nav pirmais cilvēks, kas dažāda izliekuma lēcas ievietoja trubā, jāatzīst, ka Galileja veikums liecina, ka viņa zināšanas par optiku pārsniedza tās, kādas tolaik bija pieejamas plašākai sabiedrībai.

Tālskaši un brilles tolaik nebija nekas ārkārtējs. Tomēr Galileo Galileja ieviestie uzlabojumi bija ļoti iespaidīgi. Izpētot Galileja atstāto mantojumu - gan pierakstus, gan pašus instrumentus, redzams, ka mazāk kā viena gada laikā Galilejs saviem teleskopiem ievērojami uzlaboja palielinājuma jaudu. Viņš nodrošināja iespēju kontrolēt teleskopa atvērumu, kas palīdzēja samazināt krāsu aberācijas. Šīs un vēl dažas modifikācijas bija tās, kas pārvērta parastu tālskati par jaudīgu astronomisko instrumentu.

Vēsturnieki mūsdienās cenšas noskaidrot, uz kādām teorijām pamatojoties, zinātnieks ir veicis šādus vērā ņemamus uzlabojumus. Tradicionālais uzskats vēsta, ka Galilejs izmantoja tos pašus principus, kādi tika pielietoti tālskašu un briļļu ražošanā.

Jākovs Ziks un Džiora Hons no Haifas universitātes Izraēlā uzskata, ka Galileja izpratne par optikas likumiem ir bijusi daudz pilnīgāka un modernāka nekā standarta briļļu ražotājam. Viņi pat apgalvo, ka Galilejs esot izstrādājis jaunu un tolaik pilnīgi revulucionāru optikas teoriju, kuru savos pierakstos gan nav atklājis.

Galileo Galileja astronomisko novērojumu pirmā publikācija atklātībā nonāca 1610. gada martā. Tas bija Siderus Nunicus. Darba sākumā Galilejs apraksta laba astronomiskā teleskopa raksturlielumus, kā arī sniedz lasītājiem norādes par teleskopa kalibrēšanu. Kā uzskata Ziks un Hons, šie pieraksti un paša teleskopa uzbūve norāda uz padziļināto optikas principu izpratni.

Galilejs ne tikai konstruēja teleskopus, viņš spēja aprēķināt tā palielinājuma jaudu un mazināt aberāciju ietekmi. Nosakot teleskopa redzeslauka lielumu, zinātnieks spēja noteikt leņķiskos attālumus stap dažādiem debesu objektiem.

Ziks un Hons ir veikuši rūpīgu tā laika instrumentu un teorētiskās bāzes izpēti, uzdodot jautājumu, vai Galileja sasniegumi būtu iespējami, ja viņš būtu izmantojis tradicionālās tā laika optikas zināšanas un veicis sistemātiskus eksperimentus. Abi zinātnieki uzskata, ka nē, piebilstot, ka Galileja atstātie darbi un instrumenti liecina, ka viņš bija izstrādājis jaunu optikas teoriju, kuru nav izpaudis.

Lai arī mēs visticamāk nekad neuzzināsim, kāda bija Galileja teorija, tās esamību apšaubīt arī nevar. Ne vienu reizi vien vēsturē ir dzīvojušas personības, kuru sasniegumi ir bijuši tālu aiz tā brīža izpratnes robežām. Tāds cilvēks bez šaubām ir bijis arī Galileo Galilejs.

arXiv, MIT Technology Review