Jūdžins Pārkers (1927-2022)
Publicēts: 17.03.2022
2022.gada 16.martā 94 gadu vecumā mūžībā aizgāja heliofiziķis Jūdžins Ņūmens Pārkers, kas savas karjeras laikā būtiski mainījis mūsu priekšstatus par Sauli un zvaigznēm kā tādām, izvirzot teorētiskus pieņēmumus, kurus vēlāk apstiprinājuši novērojumos iegūtie dati. Pārkera vārdā, viņam vēl dzīvam esot, nosaukta Saules izpētes zonde, un tās startu 2018.gadā zinātnieks vēroja pats personīgi.
Jūdžins Ņūmens Pārkers dzimis 1927.gada 10.jūnijā, Mičiganā (ASV).
Bakalaura grādu fizikā Pārkers ieguva 1948.gadā Mičiganas štata universitātē, bet doktora grādu aizstāvēja 1951.gadā Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā. Četrus gadus viņš nostrādāja Jūtas universitātē. Kopš 1955.gada visu atlikušo darba mūžu Pārkers pavadīja Čikāgas universitātē.
Pārkeru droši var saukt par vizionāru. 1950.gados viņš izveidoja teorētisku modeli par virsskaņas ātruma Saules vēju. Kad Pārkers iesniedza rezultātus "The Astrophysical Journal", divi no publikācijas recenzentiem rekomendēja darbu nepublicēt, jo daļa zinātnieku uzskatīja šo modeli par muļķībām. Tobrīd žurnāla redaktors bija Subrahmanjans Čandrasekars, kurš ar sev atvēlēto autoritāti tomēr Pārkera modeli publicēja.
1962.gadā Mariner 2 misijas dati apstiprināja Pārkera teorētisko modeli praksē.
Savas zinātniskās karjeras laikā Pārkers ir pētījis dažādas parādības - kosmisko starojumu, magnētiskos laukus u.c.
1987.gadā Pārkers izvirzīja vēl vienu ideju, kuru tobrīd tehnoloģiski nebija iespējams apstiprināt. Viņš uzskatīja, ka Saules vainaga ekstrēmi augsto temperatūru varētu radīt nanouzliesmojumi, kas būtu līdzīgi Saules uzliesmojumiem, kuri līdz tam brīdim bija novēroti ar dažādiem instrumentiem uz Zemes, bet daudz mazāki un izplatīti praktiski pa visu Saules virsmu.
"Ja jūs darāt kaut ko jaunu vai inovatīvu, esiet gatavi nepatikšanām," 2018.gada intervijā teica Pārkers. "Bet esiet paškritisks, jo, ja jūs kļūdaties, jūs gribēsiet būt pirmais, kas par to uzzina."
NASA
Komentāri
