Dīvainības uz Marsa

Lidojošie, rāpojošie un statiskie mehānismi un tajos izmantotās tehnoloģijas, kas paredzētas tuvējā un tālā visuma izpētei

Re: Dīvainības uz Marsa

Postby hmmzis » 01 Jul 2009, 00:00

124 miljoni $ par 5 gadu misiju izskataas kaa siiknauda saliidzinaajumaa ar jaunas identiskas programmas izveidoshanaa (MER misija izmaksaaja ap 750 miljoni $ par 90 misijas dienaam). Par taam slotinjaam uz roveru rocinjaam ir taa, ka tie roveri ir zinaatniski instrumenti un ir iemesli kaapeec saakotneeji misijas meerkji taka saplaanoti prieksh 90 dienaam. Pirmais jau ir tas, ka katrs siikums, kas nav zinaatniska aparatuura, uz zondes palielina svaru (Phoenix ne velti bija stacionaars) un nogaadaat kautko liidz Marsam ir izcili daargi (taa ir zinaatniska misija, nevis tehnikas izturiibas paarbaudiijums). Taapeec izveele suutiit turp slotinju vai kaadu liidziiga svara zinaatnisku instrumentu (borgalvinju, puleejamo slotinju, mikroskopa kameru u.c.) vienmeer ir par labu zinaatniskam instrumentam. Otrais ir tas, ka vienkaarshi nav iespeejams paredzeet visus faktorus, kas var ietekmeet misiju. Tikpat labi vareeja abi roveri iespruust smiltiis agri misijaa, vai vispaar nenoseesties normaali (divus roverus suutija tamdeelj, lai ja viens aiziet pa pieskari, tad lai ir vel otrs, kas varbuut neaizietu pa pieskari), kaa arii uznaak jau piemineetaa puteklju veetra un misija buutu cauri pirms 90 dienaam vai pat vispaar nebuutu. Tas, ka MER misija ir riteejusi kaa taa ir riteejusi ir vienkaarshi neaptverama veiksme un gan naudas deveeji (ASV valdiiba), gan zinaatnieki ar inzhenieriem, gan ASV nodoklju maksaataaji ir prieciigi, ka tik daudz kas ir izdariits par mazaak naudas nekaa vajadziigs divaam shatlu misijaam Zemes orbiitaa. Esmu diezgan droshs, ka kameer vien kaut viens no roveriem spees kusteeties un suutiit datus atpakalj uz Zemi, tikmeer taa misija tiks turpinaata, pat tad, ja tur jau buus MSL.
hmmzis
Baltais punduris
Baltais punduris
 
Posts: 209
Joined: 16 Dec 2008, 19:57

Re: Dīvainības uz Marsa

Postby HMZ » 20 Oct 2009, 22:36

Es tomēr nepiekritīšu šim teikumiem.
"Taapeec izveele suutiit turp slotinju vai kaadu liidziiga svara zinaatnisku instrumentu (borgalvinju, puleejamo slotinju, mikroskopa kameru u.c.) vienmeer ir par labu zinaatniskam instrumentam." un tam "nav iespējams visu paredzēt"

Pirkārt - putekļus bija iespējams paredzēt, jo sen jau ar teleskopiem bija novērots, ka uz Marsa ir smilšu vētras.
Otrkārt - noteikti zinātnieki ar putām uz lūpām strīdējās par to, kādus zinātniskos mērinstrumentus uzstādīt roveriem. Tomēr neveiksmes gadījumā zondi jau varētu aizputēt pirmās 30 dienas. Tad uz Marsa atrastos vairāku miljonu lūžņu čupa bez birstītes. Ultra viegla birstīte svērtu tik cik divas A4 formāta lapas, un pat ja rovers iestigtu, tas vienalga turpinātu sūtīt datus uz Zemi, kamēr bačas saietu sviestā.

Birstītes pielikšana zondei laikam ir lielākais zinātnieku izaicinājums. Jāaizsūta kādas ducis zondes, kuras ir atkarīgas no Marsa vēja labvēlības, kamēr sapratīs, ka birstīte jāuzstāda. Citu man nav ko teikt.
HMZ
Vakuums
 
Posts: 8
Joined: 18 Mar 2009, 11:36

Re: Dīvainības uz Marsa

Postby dzimmijs13 » 21 Oct 2009, 06:49

Bet tāda ir cilvēka daba - NASA profesori nepadomāja par putekļu slotiņām, toties mūsējie prātvēderi veselai valstij "treknajos" gados nepierīkoja "slotiņas" nelaimes gadījumam... :mrgreen:
dzimmijs13
Protozvaigzne
Protozvaigzne
 
Posts: 72
Joined: 21 Sep 2008, 11:52

Previous

Return to Tehnoloģijas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 5 guests