asgard wrote:Vēl ir iespēja cietās degvielas starta paātrinātājus aizstāt ar šķidrās degvielas paātrinātājiem kur degvielu un oksidētāju sadegšanas kamerā dzen iekšā ar saspiestu gāzi bez nekādiem turbopumpjiem. Trūkums ir tāds ka isp ir zemāks un paātrinātāja sausā masa sanāk lielāka, jo degvielas tvertnēm ir jābūt ļoti izturīgām, bet šajā gadījumā kur paātrinātāji tiktu nomesti pārdesmit sekundes pēc starta tas nav būtiski un paātrinātāja izturīgā konstrukcija ļautu to izmantot otrreiz.
http://en.wikipedia.org/wiki/OTRAG_%28rocket%29
Uz OTRAG concepta bāzēts starta pātrinātājs būtu tik primitīvs un vienkāršs ražošanā cik vien tas iespējams. Tehniski tāda sitēma būtu vienkāršāka par katapultu kur tomēr ir daudz visādu kustīgu detaļu.
nu tādas idejas jau ir meginātas vairāk kārt, kā arī rakstīts tavā ieliktajā wiki linkā. diemžēl nekas ekonomisks tur nesanāk. ja katru reizi jātaisa jauna rakete, vai būtiski jāpielabo. + zemā raketes energoeffektivitāte, jo viņai jāceļ augšā nevien tikai sava degviela + lielābleķa augstspiediena tvertne bet arī pate rakete. un šeit katapulta apsteidz gan cietās degvielas starta paātrinātājus, gan arī šādus šķidrās, jo bleķa platforma kurai piestiprināt trosses + paša trošu massa būs niecīga ~1-2 tonas priekš F1 raketes piemēram, vārdsakot energija tiek ietaupīta uz tā rēķina ka nav jāvelk līdzi ne degviela, ne arī pats motors.
runajot par katapultas sarežģitību,ta principā rakets platforma ir primitīva konstrukcija, arī troses, un disks kur trosi uztīt arī ir vienkārš, tur nekas noiet grizi nevar, viss sarežģitākā tehniskā puse ir Turbo Spēkstacija, ar šķidrā Skābeķļa, metāna, vai ūdenraža degvielu, + arī lieljaudas ātrumkārba, tās protams ir sarežģitas lietas, bet pozitīvais moments ir tas ka tās detaļas stāv uz zemes drošibā, iespējams bunkurī pārdesmit metrus no rakeš palaišanas šahtas, tākā riski ka to dārgo tehniku varētu kāds negadījums no ārpuses sabojāt būtu minimāli. un cena tādai tehnikai un sastāvdaļām kā ātrumkārba, kriogēnās degvielas tvertnes, degvielas padeves sistēmas būtu vismaz 10 gadi izmantojamas bez nomaiņas, un regulāri nomainīt vaidzētu tikai turbīnas detaļas, kā tās turbīnas lāpstiņas, vispār tur to turbīnu varētu izstrādāt ar tādu domu ka ik pēc 100-150x veiktu kritisko detaļu nomaiņu, un tādas lietas kā ass, ārējais korpuss paliktu vecie un kalpotu 100x servisa ciklus. lai samaiznātu tehnikas izmaksas vēl lielākā apmērā.
Vertikālai palaišanai no šahtas ir vēlviena pozitīva priekšrocība, kā raketes kravas vertikāla ielāde uz vietas, apmēram kā tas notiek tagat eiropas raketēm, ka kravu ielādē tad ka rakete nolikta uz starta laukuma. un šeit ja vertikālā tunelī raketi ar trosēm nolaistu zemāk un ar nelielu krānu zemes līmenī cilvēki strādātu un liktu virsū kravu. pēctam atkal zemes līmenī uzpildītu raketi ar degvielu, oxidētāju, un ka viss pārbaudīts, uzpildīts laistu raketi lejā pa šahtu un katapultētu.
tātad šahta ļautu zemes līmeņa raketes pirms palaišanas servisa iespējas, kas būtu ērtāk nekā būvēt augstus 50+ metru krānus, vai bīdāmas mājas kā tas ir ariane 5 raketēm un Soijuz ko laiž no Gvinejas platformas. vārdsakot es pat domāju ka tāda šahtas katapulta kautvai 100m dziļa izmaksātu lētāk nekā jauna rakeš platforma. + viena šahta daudz dažāda tipa raketēm, nevis kā tajā Eiropas-krievījas Gvinejas centrā, katrai raketei sava starta vieta, kas maksā miljardus.
otrkārt ka rakete sagatavota startam ta gaidot labus laika apstākļus varētu viņu tur turēt ilgāk, un vēsākā klimatā, šahtu atdzesējot.
šahta arī ir drošāka pret terorismu, dažādiem ārējās vides, stihiju draudiem.
runājot par lētumu un cenu, ta parastā krievu sojuz raketes platforma ko taisīja tajā Gvinejā prasīja 1 gadu rakšanas darbus lai izbūvētu to bedri, domāju ka vertikāla šahtas katapulta prasītu mazāk zemes izrakšanu, un mazāku teritorijas labiekārtošanu, jo rakete dzinējus startētu jau virs zemes un ejot ar ātrumu, tātad pēc dzinēju starta laiks ka būtu saskare ar izplūdes gāzēm būtu sekundes desmitdaļas, kas ir praktiski nekas, salīdzinot ar pašreizējo rakeš startu kur kādas 5 sekundes tiek dedzināta apakšas betona platforma.
un ja gadījumā dzinēji pēc katapultēšanas neiestartējās raketi varētu detonēt solīdā augstumā >300m virs zemes, ja tur būtu cilvēki ta tie varētu katapultēties ātrāk un aizlidot pirms detonēšanas >1km attālumā, tākā uzsperot raketi pēc neveiksmīgas katapultēšanas platforma netiktu saskādēta.
tādiem scenārijiem ka kautkas noiet greizi ar daudzkārt izmantojamu rakeš pakāpju raketēm, kurām ir daudzkārt startējami dzinēji vaidzētu būt ļoti retiem. pašlaik ja rakete sprāgst ka startē dzinējus ta visa platforma tiek iznīcināta, kas nozīmē lielus kapitāl zaudējumus, katapultas versijā ka startē pēc katapultēšanas šie riski tiek pamatīgi minimizēti, un šahtas servisa mūžs daudz lielāks nekā parastās rakeš laišanas platformas mūžš, ņemot vērā riskus ko rada raketes detonēšana pie palaišanas.