nu gaisa blīvums ir 1.22521 kg/m3. H2 blīvums 0.08988 g/L x 1000 = 89.88 g/m^3 jeb 0.08988kg uz m3 tātad zemes līmenī 1m3 H2 gāzes celtspēja ir 1.13533kg/m3 tātad lai noturētu 157 tonas vaig -> 157000/1.13533=138285 m^3 H2 gāzes un tālāk varētu aprēķināt cik daudz tā H2 gāze pate svērtu un tas būtu 12429kg jeb 12.4 tonas. un var vēl intreses pēc izrēkināt cik lielā balonā tie 138K kubik metri gāzes ieietu, kas būtu ideāla Lode un balona V=4/3*pi*R^3
līdz ar to ja es zinu v bet nezinu R tad R = 3sqr(V/3,14/4*3) tas = 32 metri radius, diametrs 64metri, nu nav nemaz tik liells balons, protams ja rekinā ieliktu gaisa blīvumu augstumos kur baloni atrastos tad H2 vaidzētu vairāk jo tur ir mazāks gaisa blīvums Km augstumos, līdz ar to vaidzētu vairāk H2 lai paceltu 1kg tur augšā nekā uz zemes, bet tādus aprēkinus ar roku parasti nerēķina, to varētu izdarīt tikai ja iemestu formulas C# kodā un uzmestu algoritmu tad ciparus varētu dabūt ļoti precīzus + varētu ielikt arī balona pašmassu, un tādā garā.
karoči uzmetu arī ciparus par torņa izturību, un izrādās ka šitas 3.4mD x 2mm tornim sielas varētu izturēt mierīgi raketi kas svērtu 35T un ietu ar 50m/s papātrinājumu, un tur cipari sanāk tādi ka 35T tornis ar savu svaru radītu spiedienu 0.03856 Mpa uz H2 gāzes lai varētu gāze noturēt raketes svaru, un paātrinoties ar 5G tas spiediens augs 5x un tas būs 0.192 Mpa tākā ar tādu spiedienu varētu raketi Laist gaisā, un nākošais jautājums ir vai trubas sienas var isturēt tādu spiedienu, un to rēkina pēc tā Hoop stress formulas un tur sanāk ka 0.192mpa gāzes spiediens radīs 163.2Mpa stressu slodzi uz trubas sienas un par laimi ja trubu taisa no S-glass un kevlarā kuriem izturība ir 2358 Mpa kevlar 49 - 3600 Mpa varēs mierīgi izturēt raketes palaišanas spiedienu, un pat droši 7x lielāku spiedienu, principā tas nozīmē ka raketei varētu laist ar 35G paātrinājumu, un lai dabūtu to pašu effektu, ielikto + energiju raketē pie palaišanas tad torņa garumu varētu saīsināt 7x līdz 714m augstumam kas nozīmētu ka tagat vaidzētu mazāk H2 balonus, un torņa cena būtu 7x mazāka nieka ~ 0.5milj $
un tas ir 1/20 daļa no Falcon 1e raketes, līdz ar to palaižot kaut 1 raketi tornis sevi atpelna un vēl nopelna $$
vispār teorētiski tā arī sanāk jo īsāks tornis un lielāki palaišanas paātrinājumi (G-spēki) jo lētāks tornis, bet pārējā infrastruktūra cenu maina tad ja mainās palaišanas Jauda, jeb energija ko ieliek tajā palaišanas processā, un parasti šādos projektos aiziet līdz galejībām kā piemēram
http://www.quicklaunchinc.com/technology tā Oekānā iegremdētā 1.1km garā truba kur šauj ar virs 1000G paātrinājumu un gandrīz vai orbītā ielaiž lādiņu, nu tas ir totāli galējs variants, jo 1 viņi laiž lenķī no pāris 100m liela augstuma virs jūras līmeņa, tas nozīmē ka krava ceļos ļoti garu ceļu caur atmosfēru un tur ir plānoti tie termālie aizsardzības slāņi, un šādi lidojot caur tiek zaudēts ātrums/energija, līdz ar to šitas scenārijs neiet krastā, laižot vertikāli no trubas tie zudumi tiek minimizēti cik vien var, + torņa augstums iet vertikāli un sasniedz mazāk blīvu atmosfēru kas arī iedod savu effektivitātes bonusu, karoči domāju ka tam manam vertikālajam tornim var atrast viss lielākā izdevīguma krustpunktu caur dažādām parametru līknēm kas mainītos atkarībā no torņa parametriem + LEO kravas apjomam ko varētu orbītā nogādāt, un tur vaidzētu sanākt cenas/LEO kg kravas līknei atkarībā no torņa augstuma un raketes G paātrinājuma.
man liekās ka šāds vertikāls tunels ar H2 baloniem ir daudz labāks scenārijs nekā tie palaišanas tuneļi, kalnu nogāzēs, vai zem ūdens okeānā.
ā un runājot par kalniem tad šādu tuneli kalnu galā uzbūvēt man liekās ka nesanāks, jo tur parasti ir stipri vēji, un nav iespējams to trubu noturēt taisni ar vienkāršām metodēm kā piemēram ar kurģi jūrā, okeānā braucot pa vējam un balansējot to trubu, līdz ar to piemēram kādā kalna virsotnē 4000 -5000 augstumā vaidzēs balansēt trubu ar ventilātoriem, turbīnām, un viskautko citu kas tās visas konstrukcijas cenu sadārdzine fantastiski daudz + tā vairs nebūs ātri uzceļama un nojaucama Low tech konstrukcija, jo šitos visus aktīvās stabilizēšanas sistēmas navarotu uzinstalēšana prasīs baigo laiku, un līdz ar to to būvi veidos uz kādiem 10-20 gadiem, un tas atkal padārdzinās visu pasākumu nenormāli un vispār tādās kalna virotnēs kur piemēram atrodās tie jaudīgie Teleskopi, prasti nav nopietnas infrastruktūras un viss jābūvē no 0, un blakus teleskop observatorijai jau tādu torni nebūvēs, līdz ar to šiem kalnu torņu, tuneļ procjektiem infrastruktūra ir Mega dārga, un tas nekad neatpelnīsies,savkārt okeāna kravas kuģu ideja ir gluži pretēji, kuģi ir lētākais transport veids, un viss ko vaig kā ostas, ostu krāni, utt jau ir savās vietās, neprasa papild mega insvestīcijas.
man ir tāda sajūta ka ši ideja nu ir īstā un reālākā no visām citām versijām
salīdzinot ar pašreiz mēginājumiem raketi celt gaisā ar lidmašinām, kā WK2 virginGalactic tad tas ir pārāk dārgs prieks būvēt lidmašinu, + tur ir savi kravas limiti, un teyhnologija slikti pielāgojama super smagām raketēm, kas varētu LEO nogādāt kādas 50-100 tonas, un tur tad vaidzētu lidmašinu kas var pacelt Mega tonas smagu kravu un tādu nav un nebūs, savkārt tuneļiem uz kuģa viss ko vaig irpalielināt trubas Diametru sienas biezumu un lieta darīta, un principā jo lielāks trubas D, jo stabilāka būs truba un viņu varēs celt augstāku, tākā šiet tehnologija palielinot raketes massu izmērus paliek lētāka, un cena krīt.