Sveiki,
Ja ir gruutiibas kautko atrast pie debesiim saakumaa un pat ne tikai saakumaa, tas ir tikai normaali. Debesis ir gana liels apgabals ko caurskatiit, un teleskopiem ir diezgan mazs redzes lauks saliidzinot ar to apgabalu, ko gribam skatiities. Taapat arii pamataa visi objekti ir diezgan blaavi, lai arii daudzi ir lieli savos izmeeros, tos ar aci ir gruuti ieraudziit, taadeelj arii teleskopu ir gruutaak uz tiem noteemeet.
Ko iesaakt?
1. Ja ir pieejams kaads binoklis, tad izmantot to, lai mazliet iepaziitu debesis, pierastu pie taa, kaa mainaas redzes lauks pie palielinaajuma. Arii ar binokli var sho to jauku ieraudziit, piemeeram Sietinjsh (Plejaades, jeb M45) tieshi vislabaak izskataas binoklii
. Blakus centies tureet kaadu zvaigznaaju karti un centies saziimeet tos asterismus (pamatfiguuras zvaigznaajiem, ko veido "savienojot" zvaigznes ar liinijaam) pie debesiim, kas jau pratiisi atpaziit lielaakos un spozhaakos zvaigznaajus, tad jau buusi lielaako dalju no celja nogaajis liidz kaarotajiem objektiem
. Katraa zinjaa arii bez binoklja var iztikt.
2. Lai noskaidrotu kas ir redzams un kuraa vietaa, visvienkaarshaak ir izmantot kaadu programmu vai planisfeeru. Ar planisfeeraam pie mums ir taa pagruutaak, bet programmas ir diezgan daudz un labas, personiigi es izmantoju divas - Stellarium (ir arii latviski), lai zinaatu pirms laika, kaadi zvaigznaaji cikos buus redzami un Cartes du Ciel lai drukaatu kartes kaa atrast objektus. Abas shiis programmas ir par briivu.
3. Ja teleskopam nav GOTO sisteema, tad ir viena metode kaa atrast to, ko gribaas redzeet, bet ar aci to neredz - "Starhopping". Shii metode ietver sevii atrast kaadu saliidzinoshi spozhu zvaigzni, ko vel redz ar aci, un to iecentreet teleskopa skata laukaa vai taa mekleetaajaa. Taalaak ir jaanjem talkaa kaads papraavaaks zvaigznju atlass vai arii drukaata karte, kas raada diezgan smalku meerogu un "celja" zvaigznes no taas spozhaas zvaigznes liidz kaarotajam objektam (es parasti atziimeeju paaris attaalumus starp to spozho zvaigzni un blaavaakaam, kas atrodas blakus). Tad tikai atliek sekot zvaigzneem, ejam no taas spozhaas zvaigznes taalaak uz blaavajaam, kas mums raada celju, saliidzinam vai tas zvaigznju triisstuuris vai n-stuuris tieshaam ir teleskopaa redzams un uz kuru pusi karte raada kur teleskops jaabiida. Shai metodei jaaizmanto pats lielaakais okulaars kaads vien ir tavaa riiciibaa ar peec iespeejas lielaaku shkjietamo redzes lauku (man tas ir 36mm platlenjkja okulaars), lai ieguutu peec iespeejas lielaaku patieso redzes lauku un objekti buutu gaishaaki.
Izklausaas sarezhgjiiti? Nav tik traki, peec pirmajiem trim, chetriem objektiem jau buus viss skaidrs kaa jaadara
. Es arii neesu nekaads dizhi pieredzeejushais noveerotaajs, un sho metodi tikai izmanotju kaadu gadu vai divus, bet kad ir iedvesma kautko vairaak pamediit, tad varu bez piepuules virs 100 objektiem vienaa naktii sadabuut, ir meistari, kas taadu ciparu var paaris stundaas dabuut
.
Tagad no smukaakajiem objektiem ir Saturns (pirms pusnakts dienvidaustrumos), Meeness, valjeeaas kopas M35(Dviinjos), M36,37,38 (Auriga), M45 (Veersii), no miglaajiem vakaraa vel var paspeet virs R horizonta nokjert M42 (Oriona miglaaju, redzams jau ar aci kaa blaava zvaigzne).
Lai veicas un skaidras debesis!
V.