kāpēc naktīs ir tumšs?

[bitukas]

Cien. Spam! Tumšajai matērijai taču ir masa? Jāatzīst, ka neesmu sekojis līdzi zinātnei attiecībā uz t. mat. un en. Ja masa ir, tad ir ietekme uz telplaiku un attiecīgi arī uz elektromagnētismu. Tobiš uz gaismu arī. Kāda, tur jāskatās, kas nu jaunākais attiecībā uz šo tēmu ir. Ja man jautātu kāpēc naktī ir tumšs, es atbildētu - jo zvaigžņu skaits nav bezgalīgs. Pa vienkāršo

[Spam]

Cien. bitukas! Naktī ir tumšs, jo zvaigžņu skaits nav bezgalīgs? Tu runā tā, it kā nebūtu noskatījies video, kas šeit tiek apspriests.
Masa tumšajai matērijai gan ir liela, bet ne jau tāda kā melnajiem caurumiem, kas aprij gaismu. Teorētiski tumšās matērijas masas sakopojumu tuvumā varētu būt novērojamas kādas nebūt gravitācijas lēcošanas pazīmes, bet ne jau gaismas absorbēšana masas dēļ, lol.

[bitukas]

Nē, nē es nedomāju, ka t.m. absorbē gaismu. Es domāju, ka gaisma būs tā, kas mums kaut ko vairāk atklās par to. A par to tumsu naktī ir tā - es pateicu tādu prastu variantu, un kāpēc ne?

[Spam]

Tāpēc ne, ka tava hipotēze balstās uz pieņēmumiem un tā nav pārbaudīta. Tu vienkārši izdomāji un noticēji sev. Šāds domāšanas veids raksturīgs filozofijai un teoloģijai, nevis astronomijai.
Paskatoties citus MinutePhysics video var redzēt, ka Henry Reich rubī fišku un neizplata nepamatotus apgalvojumus. Man nav laika rakties pa netu un pārbaudīt vai tiešām ir tā, ka zvaigznes nosedz pilnīgi visas debesis, bet es Henry Reich uzskatu par ticamu informācijas avotu, jo viņa video nav aiz matiem pavilktu ideju un tamlīdzīga šita.

[bitukas]

Man patīk Tava pārliecība, ka viss, ko saka fiziķi ir pārbaudīts. Vai tikai tā nav teoloģiska domāšana? Protams, ka sarkanā nobīde ir. Protams, ka 1 plus 0,5 plus 0,25..... un tā lālāk summā nedos 2. Bet. Ja no aizvien tālākas galaktikas līdz mums nonāk aizvien vājāka starojuma enerģija, tad pastāv novērojamā Visuma robeža. Tālāk domu attīsti pats. 90%, ka kļūdos, bet ir interesanti domāt...
P.S. Ieteiktu interesēties arī par astronomijas vēsturi. Kā arī nenoniecināt filozofus. Piemēram, ar ko Tev asiocējas Kants vai Dekarts? Ar gudrām runām? Vai zināji, ka viņi ir devuši izcilu ieguldījumu matemātikā? Vai zināji, ka Dekarts ieviesa ortogonālo koordinātu sistēmu, ieviesa kāpinātāja apzīmējumu.
Atēnās filozofi uzskatīja, ka matemātika(ģeometrija) norāda ceļu uz filozofijas gala mērķi. Viduslaiku Eiropā interesi par matemātiku atdzīvināja franču mūks, filozofs Žerbērs, izcils matemātiķis bija filozofs Leonardo no Pizas, ko mēs pazīstam kā Fibonači, angļu filozofs Bredvardīns mēģināj matemātiski izteikt sakarību starp ātrumu, spēku un pretestību un sarakstīja *teorētisko ģeometriju*. Filozofi bija Leibnics un Paskāls. Vai zini, ka ir tāda matemātiskā loģika, visiem, kas par to interesējas ir pazīstamas Venna diagrammas. Viņš bija garīdznieks. Un es te nesaucu kaut kādus izņēmumus. Praktiski visiem matemātiķiem jābūt arī filozofiem, jo agri vai vēlu viņiem jāsaskaras ar matemātikas filozofiju. Ir viegli noniecināt, to, ko nepazīst. Teoloģiskā domāšana... ha... Keplers, Ņūtons, Paskāls.... Tie veči fišku rubīja, a atkārtot kā papagailim dzirdēto daudz prāta nevajag. Es jau divdesmit gadu vēroju debesis un ik pa laikam pieķeru sevi pie domas - vai zinot astronomijas pamatus(pašu minimumu), spētu izmērīt gaismas ātrumu kāto izdarīja Rēmers, vai sastādīt labu kalendāru?

[Sandis]

Atgriežoties pie sākotnējiem jautājumiem: vai es pareizi saprotu, ka - ja uz zemes nebūtu atmosfēras, kas patīkami izkliedē Saules gaismu, tad dienas gaisma būtu nevis izkliedēta, kā tagad, bet gan spilgta viena virziena gaisma. Respektīvi, dienā debesis būtu tumšas, taču uz Zemes būtu gaišs?

[Spam]

Jā, bitukas, pamatskolā esmu mācījies un vēstures stundās ausis man bija vaļā. Runājot par teologiem es nedomāju seno laiku lielos domātājus. Es domāju tos "filozofus", ko producē mūsdienu mācību iestādes. Tāds sprukstiņš nesaprot pats sevi un nesaprot kāpēc nesaprot. Tad nu aiziet uz filozofiem, mācītājiem vai psihologiem cerībā atklāt kādas lielas patiesības par savu iekšējo pasauli, bet īsti gudrāks netiek, tikai iemācās virknēt vārdus teikumos tā lai pašam interesanti un lepojas, ka kaut kādu vienkāršu domu 10 teikumos spēj pateikt tā, ka neviens viņu nesaprot. Esmu tādus pietiekami saticis un man gribas vemt no tā, kas mūsdienās tiek saukts par filozofiju.
Ir lietas, ko pagaidām nevar pārbaudīt un ir lietas, ko var pārbaudīt. Es nesaku, ka viss fiziķu teiktais noteikti atbilst patiesībai, bet ja man jāizvēlas starp bitukas un Sīvenu Hokingu, es izvēlos ticēt Hokinga teorijām. Ticu arī, ka nav vērts pamatot kāpēc tā.
Sandi, jā, tā būtu. Gaismu izkliedētu tikai Zemes virsma un uz tās esošie objekti, tāpēc ēnas būtu tumšākas. Zvaigznes gan nevajadzētu varēt redzēt: spožā Saules gaismā acu zīlītes sašaurinās un acī nonāktu pārāk maz zvaigžņu gaismas, lai tās varētu ieraudzīt.

[nelabojams]

Dalu viedokli ar spam. Karls Sagāns reiz baigi labi pateica - metafiziķis no fiziķa atšķiras ar to, ka viņam nav laboratorijas. Paškritiski ir arī skaidrāk domājošie filozofi, kuri, kā likums, nav sērijveida "filosofiskās" izglītības produkti. Viens no šādiem Filosofiem (ar lielo burtu; neatceros, kurš tieši tas bija, pielabojiet, ja kāds zina precīzāk), kaut kad ap XX g.s. vidu par sevi un saviem amata brāļiem paironizēja, ka dabas zinātnes ir kļuvušas tik sarežģītas, ka cilvēks bez speciālas izglītības tās spēj uztvert vienīgi populāru pārstāstu līmenī un šai jomā filosofi spējot nodarboties vienīgi ar valodas analīzi. Rupji izsakoties - spriedelē par lietām, kuru būtību viņi pat nesaprot.
P.s. Man arī reizēm patīk to darīt, bet, kaut gan šo to no dabas zinātnēm esmu mācījies visai nopietni, uz apšaubāmajiem filosofa lauriem es nepretendēju

[bitukas]

Es domāju, ka mēs sapratāmies. Es jau neaizstāvu tērētos, es esmu pret vispārinājumiem. Bet tagad jums ir iespēja atstāt teologu *ānusā* Šito http://www.liis.lv/astron/IE_version/Ol ... jaut_sk=50 palūdzu aizpildīt mācītājam(iepriekš minētajam) - trīs kļūdas. Lai veicas.

[Spam]

Tests skolniekiem par astronomijas vēsturi un mācītājam trīs kļūdas? Nu kam negadās. Otrajā jautājumā ir divas pareizās atbildes: zvaigznes krāsa ir atkarīga no virsmas temperatūras, kā arī no attāluma (visuma izplešanās, sarkanā nobīde, bla bla bla). Daļa atbilžu variantu ir vienkārši bērnišķīgi, daļu atbilžu es vairs neatceros, bet zinu, ka pilnīgi visas ir atrodamas astronomijas mācību grāmatā vidusskolai.
Bitukas, tu tagad centies jaukt kopā astronomijas pamatu un vēstures zināšanu ar spēju vai nespēju kritiski un racionāli domāt?