StarSpace Forums

Es te mazliet padomāju un konstatēju ka m.c. iekšpusē visa viela pārvēršas tīrā enerģijā.To var viegli pierādīt.Varbūt es atklāju velosipēdu kurš sen jau izgudrots? Ko domā citi?

Teorija interesanta, ja ņem vērā to ka Visumā notiekošajiem procesiem esot tieksme veidot arvien jaunus m.c., kuri visu un visas apēdīs un gala beigās vēl kāda neapzināta spēka iespaidā varētu radīt jaunu LS. Bet par m.c. serdi- vai enerģija var vienlaicīgi būt masa?

Daļiņas no kā viss sastāv iedalās 2 daļās kas ir komlpementāras 1.ar spinu 1/2 no kā sastāv viela un 2.ar spinu 0,1 un 2 no kā sastāv enerģija. Daļiņas ar spinu 1/2 pakļaujas Pauli aizlieguma principam,tas ir tām nevar būt vienādas koordinātas un ātrums,tas rada atgrūšanos starp tām.Daļiņas ar veselu spinu nepakļaujas šim principam,tām var būt vienādas koordinātas un ātrums,piemērs ir lāzers,kurā var iepumpēt bezgalīgu enerģiju,tas veido koherentu vilni kurā visām daļiņām ir vienādi ātrumi un atrašanās vietas.Iekšpus notikumu horizonta daļiņu ātrums pārsniedz c,tapēc tām ir veseli spini,tās atrodas enerģijas veidā.

Lai labāk saprastu, par ko ir runa pastudēju http://www.markusehrenfried.de/science/ ... sspin.html kur smuki rakstīts, ka fermioni veido matēriju, bet bozoni pārnes spēku jeb enerģiju. Un tad uzdūros rakstam, kur teikts, ka hēlija izotops 4He ir nevis matērijas daļiņa, bet gan bozons http://ltl.tkk.fi/research/theory/helium.html
Vot kā šito saprast? Šis hēlija izotops nav matērija?

Un vispār - kā veselu atomu var saukt par bozonu, ja bozons tiek pretstatīts fermionam, bet atoms takš sastāv no fermioniem, kas veido elektronus un kodolu.

Bozons ir subatomāra daļiņa, kas pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai. Sakarā ar to, ka 4He arī izturas līdzīgi un arī pakļaujas šai pašai statistikai, to arī var saukt par bozonu. Pretstatā 3He pakļaujas Fermī-Diraka statistikai, tāpēc fermions, neatkarīgi no tā, no cik subatomārajām daļiņām šis reāli sastāv. Tas ir tikpat "skaidrs" kā tas, kā viens elektrons var pats ar sevi interferēt, ja to šauj caur dubultspraugu...

Tapē,ka visu var aprakstīt ar elementārdaļiņu viļņu funkciju psī.Atoms vienlaicīgi ir šis vilnis,un arī korpuskula,kas delokalizēta uz tās.

Sakarā ar to, ka 4He arī izturas līdzīgi un arī pakļaujas šai pašai statistikai, to arī var saukt par bozonu.

Tad sanāk, ka var apgalvot, ka bozons var sastāvēt no fermioniem? Kaut kā stulbi... kāpēc piešķir vienu nosaukumu gan atsevišķai subatomārai daļiņai bozonam, gan čupai ar cita veida subatomārām daļiņām. Tāpēc, ka ir līdzīgas vai vienādas īpašības?
Un ja man ir 3 litru burka pilna ar 4He, tad man jāsaka, ka burkā ir matērija, vai ka burkā ir spēks?

Matērija ir enerģija un viela.

Nu nav jau īsti tā, ka vienu nosaukumu dod dažādām lietām. Vienkārši 4He pie zemām temperatūrām veido Bozes-Einšteina kondensātu, kur pretī 3He to neveido. Tad drīzāk jāsaka, ka 4He ir nevis "bozons", bet "bozonveidīgs". Piemēram, alfa radiācijas daļiņa arī patiesībā sastāv no veselām 4 elementārdaļiņām. Domāju, ka tieši vienkāršākas runāšanas pēc arī 4He sauc par bozonu

Lāsēn, matērija no vielas atšķiras ar ko tieši? O_o