StarSpace Forums

ienāca ideja par šo lineāro rocket sled launch assist koncetu kur varētu parastas raķetes vietā izmantot lineāro turbīnu, reku es jau par to lineāro turbīnu šeit minēju viewtopic.php?f=6&t=534&start=110 un tādēļ ka šitas jau vispār ir pavisam cits topiks ta rakstu jaunā topikā.
mana ideja ir tāda ka varētu to lineāro turbīnas uzbūvi pamainīt, pielāgot rocket sled darbības principiem.
idejas specifikācijas ir tādas:
- sliedes lapstās/rievās ir pildīts ūdens, un lai ūdens tur iekšā turētos es esu iezīmējis sarkanu sienu pa malām, tā varētu būt kautvai plēve piekausēta, pielīmēta pie sliedes, un katru reizi pirms raketes palaišanas vaidzētu visu pa jaunu pielimēt un piepildīt ar ūdeni.
Udeņa funkcija ir kalpot kā reakcijas massa, lai palielinātu grūst spēku jo otrā lāpstu rinda daļēja ūdens/tvaika plūsmu novirza prom no raketes tādejādi radot pretspēku un dzen raketi uz priekšu, ar šo ūdens palīdzību es domāju ka pieaugtu grūšanas spēks, jo palielinātos reakcijas massa, kur pats galvenais ka šā ūdens massa ko grūdīs neatradīsies uz rakeš ragavas un nebūs līdzi jānes, un te tiek nošauti 2 zaķi ar 1 šāvienu, proti teorētiskā ūdens reakcijas massa netiek līdzi nesta + tiek būtiski palielināta raketes jauda pie tā paša energijas/degvielas patēriņa, jo šajā gadījumā ar to pašu energijas daudzumu tiks grūsts daudz lielāks matreāla daudzums caur turbīnu līdz ar to palielinot raketes grūst spēku. Vienvārd sakot to var saukt par effektivitātes pieagumu 1.5-2x, piemēram varat apstīties kā ūdeni grūž klāt parastajās turbīnās un raketēs lai uz īsu laiku palielinātu jaudu. šeit tā ideja ir līdzīga tikai tas ūdens nebūtu jānes līdzi. idejiski var arī bez ūdens, bet tad man liekās ka būs baigi švakā effektivitāte nu jo tādai primitīvai 2 pakāpj turbīnai diez vai tā sasniegs pat 10% un tad pieliekot klāt ūdnei varētu tas cipars patiešām sasniegs un pat pārsniegt tos 10%, atceraties ka parastam rakeš dzinējam pie zemiem ātrummiem 0-100m/s effektivitāte ir nožēlojami 1-2% tākā 10% ir >5x uzlabojums degvielas patēriņā, kas nozīmē ka mazāk vaizdēs lādēt degvielu uz rakeš ragavas
- izmanto rakeš dzinējus, kā bildē, parasto turbīnas degšanas kambaru vietā, tas tiek darīts ar domu ka pēc raketes palaišanas saucamā turbīnu ragava turpinās lidot ar raketi un tad šie rakeš dzinēji ietu tīrā rakeš režimā, proti 2 darba režimi viens lineārās turbīnas otrs tīrs rakeš režims.
vispār šādu dzinēju kombeni kur varētu turbīnu pārveidot par rakeš dzinēju, jeb hibrīd rakeš turbīnu jau ir mēginājuši taisīt, vismaz koncepti ir redzēti, bet kā parasti tehnologijas ir grūti savienojamas, bet īpatnēji ir tas ka lineārās turbīnas scenārijā šī sistēma ir viegli atdalāma, līdz ar to transformācija no viena tipa dzinēja uz pavisam ko citu ir iespējama, es šito pirmo lineārās rakeš turbīnas
- zīmējumā tā skaitās 2 pakāpju turbīna jo tur gāzes iet caur 2 lāpstiņu rindām, viena ir sliede un pa malām ir otra lāpstu sērija, izskatās ka tur ir 3 rindas bet gāze ceļo cauri 2 rindām tādēļ arī 2 pakāpju.
- ja iedomājamies ka rakeš ragavas lineāri izvietotie rakeš dzinēji ir ar jaudu X tīrā rakeš režimā tad lineārās ūdens turbīnas režīmā jauda varētu kāpt pa >10x dēļ šīs turbīnas režīma paaugstinātās energo effektivitātes, un ko tas nozīmētu reāli darbībā ?
piemēram ja rakeš ragavas dzinēju kopējā grūšanas jauda (thrust Nutonos) rakeš režimā būtu 25% (0.25X vai izsakot paātrinājumā dotu 0.25G (2.5m/s paātrinājumu) ) no kopējā raketes+rakeš ragavas svara tad sākumā turbīnas režimā jauda būtu 250%, jeb 2.5X kas nozīmētu 25m/s ( 2.5G) uzrāvienu pa rakeš sliedes ceļu, un ar tādu uzrāvienu var tīri ātri sasniegt lielus ātrumus, + sliežu ceļš būs samērā īs pāris Km 3-5km lai tiktu līdz Mach1 ātrummam, vispār ideja to raketi laist par augsta kalna nogāzē novietotu sliedi ar kādu 30 grādu izejas lenķi, un šādi izsviežot raketi augsti kalnā ātri varētu tikt caur zemes blīvajiem atmosfēras slāņiem tikt līdz 20+ km augstummam, un šajā posmā rakeš ragava darbinātu savus dzinējus piepalīdzot raketei.
- tākā rakeš ragava lidos pēc iedzīšanas līdzi raketei līdz kādiem padsmit Km augstummam tad tas nozmē ka tai vaidzēs nelielus spārniņus, airodinamisku formu, navigāciju lai varētu atlidot/atplanēt atpakaļ uz palaišanas lauka pēc palaišans, lai varētu veikt nākošo lidojumu.
rakeš ragavai ir jālido, jāplanē tādēļ ka izmantojot parašūtus priekš nolaišanās izmaksātu dārgāk, ja vaidzētu braukt kautkur nezin kur un savākt + pie piezemēšanas var kautkas sabojāties, slsisties, vārdsakot šitās parašut atgūšanas procedūras izmaksā baigo piķi, tākā ja atpakaļ tā rakeš ragava nelido tad labāk lai paliek tur kur nosēžās.
karoči šitā hibrīd dzinēja ideja ir intresanta, vismaz neko tādu nēsu redzējis netā.

domājot pa šito konceptu aizdomājos līdz vertikālai raketes palaišanai ar šo lineāro rakeš ūdens turbīnu, proti, ja patiešām šī linārā turbīnas tehnologija ko es šeit esu aprakstījis varētu pacelt parastā rakeš motora grūšanas spēku pa ~8-10X tas nozīmētu to ka varētu raketi iedzīt ar ļoti lielu paātrinājumu kā no 4.5-9G un ja jau spēks ir tik liels tad kāda jēga raketi laist horizontāli ?
ar tik lieliem G paātrinājumiem var raketi iedzīt ļoti īsā distancē, piemēram ar 9G vaig tikai 2km augstu torni (sliežu turbīnas ceļu) var mierīgi domāt par vertikāla metāla trubu masta būvi 1km augstumā un 1km skrejceļu ierakt zemē, šahtā.
priekš cilvēku laišanas vaig mazāk G un ta varētu derēt 4.5G ar 4km garu augstu torni/šahtu.
un šajā lielajā G paātrinājumu scenārijā šī pirmās pakāpes turbīn raketes jauda būtupietiekami liela lai dotu pēc palaišanas raketei vēl nozīmīgu palīdzību cīņā ar zemes gravitāciju, un blīvo atmosfēru, proti 9G scenārijā rakeš trubīnas motora jauda tīrā rakeš rezīmā (pēc palaišanas) būtu 1G proti motos varētu raketi noturēt vertikāli virs zemes, cīnoties ar pārsvarā ar gravitāti, un tas nozīmē ka pēc palaišanas rakete savu ātrumu samazinās lēnāk ja pirmā pakape neitralizēs gravitātes negatīvo paātrinājumu, tad atiks tikai blīvās atomosfēras airodinamiskie zudumi, un pie 15km tie strauji kritīs, un rakete savu vertikālo ātrumu vairs nezaudēs, un ta protams ar šīs hibrīd pirmās pakāpes palīdzību tiks būtiski palielināts raketes ātrums, pa vertikāli un pa hirizontāli, tādejādi mazāk darba būs otrās pakāpes raketei.
pirmā rakeš turbīn pakāpe protas būs daudzkārt izmantojama un vertikālā palaišana arī risina šo atpakaļ lidošanas problēmu, proti distance kas būs jāplanē, vai ar parašūtu jānolido līdz atgriešanās bāzei būs lieliela noteikti ka zem pārdesmit kilometriem <50km toč un ja jāplanē būtu no 25-30km augstuma tad kautvai ar parašūtu tik daudz var nolidot, vai noplanēt, jo pēc pirmās pakāpes atdalīšanās 1 pakāpei noteikti ka paliks bišķi degvielas priekš piezemēšanās + navigācijas manevrēšanas.
man ienāca prātā jau dizains kāds vaē'tu būt mēgināšu ko uzzīmēt

Pēdējos mēnešos intresantas lietas izdomāju, un nonācu pie dažiem secinājumiem kā:
1.rakeš tehnalogija ir sasniegusi savus limitus un nekādi lieli jaunumi tur nav gaidāmi, ja kautko fundamentāli nemaina kā palaišanas mehānismu, kas tagat ir no zemes jūras limenī. uz to norāda nu jau virs 40-50 gadu senā vesture un pa lielam jau nekas nav mainījies, faktiski reāla stagnācija.

2. Pēdējie SPaceX paziņojumi par daudzkārt izmantojamu Falcon 9 rakeš 1 un 2 pakāpes izstrādi kas spētu vertikāli nosēsties un pat atpakaļ atlidot + būtu >100x atkārtojami izmantojama var mierīgi nosaukt par Reklāmas kampaņu un Joku reku vidaks http://www.youtube.com/watch?v=sSF81yjVbJE
problēma tur ir vienkārša, un tā ir ka papildaprīkojums + rezerves degviela svērs parāk daudz, un samazinās pa lielam LEO kravas svaru, ka tas pasākums vairs nebūs ekonomiski izdevīgs. tas ir dēļ tā ka Delta V kas raketēm jāsasniedz ir tik ļoti liels, ka praktiski nav iespējamas tādas sistēmas. Max viņiem sanāk 1 & 2 pakāpes mikstāka nosēšanās okeānā ,ar orbitālās bremzēšanas palīdzību samazinot atmosfēras iejas ātrumu, un bišķi pastūrējot uz kādu konkrētāku nolaišanās punktu. Vārdsakot nekādas nolaišanās uz sauszemes lidojot atpakaļ viņiem tur nesanāks.
SpaceX iegūs nevis ātri atkārtoti izmantojamas rakeš pakāpes, bet gan lēni un daļēji izmantojamas pakāpes, kur pēc katras ūdens nolaišanās jāveic n-tās pārbudes, jāpielabo, un tādā garā, kas protams cenu nesamazinās līdz 100$/kg. varbūt 1000$/kg

3. lai uztaisītu ātri atkārtoti izmantojmas rakeš pakāpes vaig samazināt visas raketes veicamo Delta V, jeb orbitālo ātrumu kādu tai jāsasniedz, un ir tikai pāris scenāriji kā to var izdarīt, kur:

3.1 vienkāršākais ir iet uz ekvadoru un laist no turienes salīdinot ja space X laidīs no Asv, ejot uz ekvadoru varēs iegūt ~57m/s Delta V Bonusu, kas nozīmē ietaupīs rakeš degvielu un svaru ko varētu izmantot priekš papild dzelžiem, lai realizētu to ātri atkārtoti izmantojmas rakeš pakāpes plānu.

3.2 iet uz kalniem un laist raketi no kalnu virsotnes, šitas ir grūtāks variants par pirmo, jo sadardzinās gan transportu, gan arī jābūvē liela infrastruktura, bet ideja tā pate samazināt Delta V ko raketei jāveic lai samazinātu tās degvielas pateriņu, un iegūtū atviegojumu ieliktu struktūras nostiprināšanā un citās sistēmas lai uzbūvētu izturīgāku daudzkārtlietojamu, mazāk apkopjamu raketi.

3.3 versija ir Elektriskais rakeš paātrinātājs, kas raketi pirms dzinēju starta vertikāli paātrinātu, iestumtu līdz 50-80m/s un tad iedarbinātos dzinēji un aizlidotu. Šeit ideja tā pate samazināt to orbitālo Delta V, padarot raketi vieglāku, un atverot iespēju tai daudzkārt izmantojamībai.
To pacēlāju sākumā var taisīt ļoti vienkāršu un primitīvu, ar elektromotoru un trosēm, apmēram kā lifti, un lai nebūtu elektro energija jāuzglabā kapacitātoros varētu uztaisīt otru liftu kur iekārt atsvaru, striķi + velvienu elektromotoru, proti viens elektromotors strādātu kā ģenerātors un grieztu otru kas būtu palaidējs, abus motorus protams var saslēgt pa tiešo ar vadiem, bez nekādas kontrollējošas elektronikas, gandrīz vai kā tīri mehānisks risinājums sanāktu.
nākotnē to vertikālo > 50m garo liftu varētu pagarināt ar lineāro motoru kā LSM, vai LIM lai raketi paātrinātu līdz lielākam ātrumam kā 150m/s tas protams vēl vairāk palīdzētu rakeš būvētājiem un varētu to uzbūvēt smagāku, drošāku, ilgāk kalpojošu. tādā garā.

Galvenā problēma visā rakeš industrījā ir tāda ka tie gudrie speciālisti nespēj atzīt vēsturi un vienkāršu secinājumu ka lai uzbūvētu patiešām daudzkārt izmantojamas rakeš pakāpes vaig kautko fundamentāli mainīt, kā jau minēju jāsamazina raketes Delta V tad varēs visu viegli, bez problēmām uztaisīt, jo pašreiz bez Delta-V samazinājuma nav īsti iespējams uzbūvēt tās daudzkārt izmantojamās raketes, ja tas būtu iespējams ta pirms 20-25 gadiem pirmās raketes jau lidotu, jo elektronika tajos laikos jau bīj pietiekamā līmenī priekš vertikālas nosēšanās stabilizācijas. bet diemžēl kā nav tā nav.
Un neviens neatzīstās ka tas nav iespējams, un ka jāmeklē citi risinājumi. (es par šito runāju nasaSpaceflight forumā, viņi tur šito vienkārši nespēj saprast un pat pretēji apvainojās ka saka ka neko tur izdarīt nevar, un jāmeklē citi risinājumi problēmai. Viņi domā ka var joprojām tur kautko uzlabot, neapjēdzot to ka katrs nākošais uzlabojums dod ar vien mazāk un mazāk LEO kravas pieaugumu (pēc rakeš vienādojuma, un Kīmiskās energijas noteiktā dzinēja jaudas isp limita.) faktiski inkrementāli rakeš tehnologiju uzlabojumi ir nonākuši strupceļā, ka nav vairs jegas tur neko uzlabot, jo vairāk kravu orbītā uzcelt nevar.
vesturē ir bījuši daudzi mēginājumi, arī tas pats šatls kas izgāzās kā liela sēta, un aizgāja pensījā, vārdsakot, visi mēginājumi būvēt dauzdkart izmantojamas 1, 2 pakāpes ir cietuši neveiksmi.
problēmas risinājums ir vienkārš kā jau minēju, raketei ir jāsamazina veicamais Delta V ātrums viņu sākumā paātrinot ar kādu citu tehnologiju, mehānismu.

runājot par kalna nogāžu paātrinātājiem, tad pakāpeniska attīstība 3.3 minetajā tehnologijā ar daudzkārt izmantojamām rakeš pakāpēm un Leo cenas kritumu līdz 150-200$/kg radīs jaunu kosmisko biznesu, LEO orbitālo industriju, pieprasījumu pēc LEO transport pakalpojumiem, un ar laiku ka pieprasījums sasniegs vaidzīgo līmeni radīsies vajadzība vēl pēc letāka transport servisa ta varēs arī iet un būvēt kalnu nogāzēs 35-45 grādi slīpumā sliežu paātrinātājus, uz elektromagnētiskiem dzinējiem vai ķīmiskās enerijas dzinējiem, lai iedzītos līdz pat Mach 2-3 lieliem ātrummiem samaiznot raketes Delta V pa 1500-2000m/s arī samazinot energo patēriņu kravas nogādei orbitā. vārdsakot viss sākās ar pirmo posmu vienkāršu elektrisko liftu/paātrinātāju un tālāk pēc gadiem 20-30 var nonākt līdz jau lieljaudas paātrinātājiem, kas arī būtu tehnologiskais limits zemes infrastruktūras rakeš paātrinātājiem.

Runājt par lineāriem sliežu paātrinātājiem ta pēdējais izgudrojums bīj elektromagnētiska rakeš cietās degvielas gaisa ceļš, proti ja cietajā degvielā ieliek bišķi dzelzi, vai citu magnētisku piemaisījumu ta var izmantot 2 elektromagnētu sliežu ceļu lai to degvielas stieņu gabalus paceltu gaisā un nopozicionētu X Y plaknē augstu gaisā, un tad vaidzētu tādu rakeš dzinēju ar cauru vidu kas vāktu to degvielu no vienas puses iekšā un centrā ar kautkādiem lazeriem, vai aizdedzes sveci, varbūt autogēnu detonētu degvielu un pa otru galu ārā nāktu. tas būtu bezdegvielas rakeš dzinējs, proti paātrinātu galveno raketi bez līdzi ņemamās degvielas un to ņemtu no ārpuses. teorētiski šādi varētu sasniegt neiedomājamus ātrumus kā Mach 5-6, ja vien ceļa garums butu pietiekami garš >20km lai iedzītos. vienīgi no sākuma vaig iedzit raketi līdz kādiem 150-200m/s , ar elektrības dzinēj palīdzūbu (paņemt 3.3 tehnologiju) jo kā jau visiem rakeš dzinējiem startējot no 0m/s to effektivitāte ir ļoti zema 1-2% , līdz ar to nav izdevīgi rakeš dzinēju lietot ja ir zems ātrums. šāda tipa dzinējs līdzinātos ScramJEt bez centra kur degvielu padod no ārpuses.
kautkur man bīj arī zimējums uzīmēts. vēlāk pameklēšu.

lai kā tur arī būtu šis visas launch assist idejas kur ir liels rakeš paātrinājums prasa milzu infrastruktūr ieguldījumus + esošu LEO transport Tirgu, orbitālo industriju, lai nodrošinatu lidojumus katru dienu pa vairākiem reisiem uz LEO staciju, varbūt pat hoteli, vai kādu mēnes rakšanas industriālo koloniju, un atālākiem lidojumiem uz marsu. tam visam jau pa lielam ir jābūt un sākt var ar vienkāršu vertikālo paātrinātāju, un tad pamazām atīstīties līdz nākošam līmenim.

skaidrs ir viens ja rakeš industrīja nepāries uz vertikālajiem paātrinātājiem tad viss paliks šajā attīstības limenī, un cenu diapazonā.

Izdomāju kā lai paātrina lineāri, raketi pa kautkādu pacēlāju, vai pa sliedi, kur galvenā problēma ir Energijas Avots, proti simtiem MW jaudīgi dzinēji. un risinājums varētu būt vienkārš gāzes turbīna.
uzreiz liekās ka tas neiet cauri, jo standart turbīnas ko var sameklēt Netā ir ar Jaudas/svara attiecību (T/W) ap 8-9 un tas protams ka neder nekam jo rakeš dzinējiem ta ir >70 līdz ar to likt zem raketes 10x smagāku/dārgāku >100Mw turbīnu priekš kādas Falcon 9 raketes paātrināšanas būtu neprāts,tas pats ir arī ar elektrodzinējiem tiem arī ir švaki Masas/jaudas parametri.
Izeja te ir tikai viena un tā ir:
rakeš dzinēju gāzes turbo pumpis, nu pašu sukņa daļu noņemto un atstājot tikai turbīnas daļu sanāktu nenormāli jaudīga un viegla turbīna, proti pēc Wiki Space Shattla dzinēju turbo pumpja parametri ir 153Kw/kg kas nozīmē ka T/W ir 153 kas ir 2x vairāk kā rakeš dzinēja jauda. un ja atbrīvotos no tā sūkņa daļas ta tas cipars būtu divtik augsts ap 300Kw/kg. faktiski tas ir viss jaudīgākā/vieglākā mehāniskās energijas ražošanas spēkstacija kas vien piejama.
un starpība starp parastajām gāzes turbīnām ir tāda ka:
- rakeš dzineja turbinas darba mūžš ir ap 60-100 minūtēm, VS lidmašinu turbīnas, un citas > 100000min
samazinot mūža garumu krītās svars un citi parametri.
- augstāka degšanas tempertūra, un lielāki spiedieni, kas rodās no šķidrā skābekļa ar Udeņradi, vai citu degvielu maisījuma, salīdzinājumā ar parastām kur iekšā sūc āra gaisu kas ir tikai 20% no iesūktā, līdz ar to tur tempertūras un spiedienu tik lielu dabūt dabūt nevar, tāpec arī zemākas jaudas, un desmitiem reižu lielāks svars.

Un ta ideja vienkārša:
- uztaisa sliežu ceļu, vertikālu vai slīpu, nav īsti svarīgi, galvenais lai ir sliežu ceļš pēc iespējami garāks.
- paņem pāris virs 100MW turbīnas priekš falcon 9 izmēra raketes, uzmet zobratu pārnesumu, lai samazinātu apgriezienus, var arī iemest ātrumkārbu ar kādiem 2-3 pārnesumiem, lai lielāku jaudu izspiestu. un galā piemet metāla riteņus, kādus Alumīnija vai kompozīt karbona, pieliekto visu pie raķetes klāt ar domu neko pēc palaišanas nest līdzi visu spēkstaciju ar riteņiem, pieskrūvētu pie 1 pakāpes.
- vismaz 1 rakeš pakāpei jābūt daudz reiz izmantojamai ar atpakaļ lidošanas opciju, lai varētu visu sistēmu izmantot tās 100x reizes, pēc kā var mest ārā.
- šiten ātrumi var būt tīri lieli

var arī taisīt variantu kur ir vertikāls pacēlājs kas raketi ceļ ar trosēm līdz kādiem 100-150m/s ātrummam un ta kā dzinēju izmanto kādu gāzes turbīnu kas ietu uz LOX/Ch4 vai Lox/RP-1 degvielas, un derētu 100 palaišanas reizēm.
lai kā tur arī būt, izmantot tādu gāzes turbīnu būtu daudz ekonomiskāk nekā kautkādu gigantisku elektromotoru, vai pat pretsvaru, vai vēl kautkādu X veriantu.

Daudzkārt lietojama raķetes 1. pakāpe varētu būt samērā reāla, ir bijuši daudz visādi koncepti kā atgriezt atpakaļ 1. pakāpi. Ja otrreiz izmanto tikai 1. pakāpi tad derīgās kravas zudums nav tik liels. Laikam bija tā ka katrs lieks kg pie 1. pakāpes dod 0,1 kg derīgās kravas zudumu. Space x gadījumā 1. pakāpes atgriešana atpakaļ uz Kanaveralas ragu nav reāla - tas prasītu pārāk daudz degvielas, bet vertikāla nosēšanās okeānā uz kādas baržas varētu būt reālistiska, ja var dabūt pietiekoši lielu precizitāti nosēšanās vietas izvēlē.

2. pakāpei tas viss ir daudz grūtāk, pieliekot 1 kg pie 2. pakāpes masas derīgā krava samazinās par to pašu kg.

1.rakeš tehnalogija ir sasniegusi savus limitus un nekādi lieli jaunumi tur nav gaidāmi, ja kautko fundamentāli nemaina kā palaišanas mehānismu, kas tagat ir no zemes jūras limenī. uz to norāda nu jau virs 40-50 gadu senā vesture un pa lielam jau nekas nav mainījies, faktiski reāla stagnācija.

Tas ir tikai ķīmisko raķēšdzinēju jomā, nekur jau nav teikts ka nevar izmantot efektīvākus enerģijas avotus vai arī enerģijas avotu atstāt uz Zemes un enerģiju raķetes reakcijas masai pievadīt ar lāzeru no zemes.
http://en.wikipedia.org/wiki/Beam-powered_propulsion

asgard wrote:Daudzkārt lietojama raķetes 1. pakāpe varētu būt samērā reāla, ir bijuši daudz visādi koncepti kā atgriezt atpakaļ 1. pakāpi. Ja otrreiz izmanto tikai 1. pakāpi tad derīgās kravas zudums nav tik liels. Laikam bija tā ka katrs lieks kg pie 1. pakāpes dod 0,1 kg derīgās kravas zudumu. Space x gadījumā 1. pakāpes atgriešana atpakaļ uz Kanaveralas ragu nav reāla - tas prasītu pārāk daudz degvielas, bet vertikāla nosēšanās okeānā uz kādas baržas varētu būt reālistiska, ja var dabūt pietiekoši lielu precizitāti nosēšanās vietas izvēlē.

2. pakāpei tas viss ir daudz grūtāk, pieliekot 1 kg pie 2. pakāpes masas derīgā krava samazinās par to pašu kg.

Tas ir tikai ķīmisko raķēšdzinēju jomā, nekur jau nav teikts ka nevar izmantot efektīvākus enerģijas avotus vai arī enerģijas avotu atstāt uz Zemes un enerģiju raķetes reakcijas masai pievadīt ar lāzeru no zemes.
http://en.wikipedia.org/wiki/Beam-powered_propulsion

jā nu par tiem limitiem ta Jā es domāju esošās raketes, kur ir tas ķīmiskais energijas limits, + izejošo gāzu ātrums un teorētiski jau pastāv vēl krutāka ķīmiskā degviela ja skatās kautvai http://en.wikipedia.org/wiki/Liquid_rocket_propellants lapas tabulā tur ir 2vi varianti
- LOX + H2-Be ( 49/51 ) vacum Isp 5295 s
- F2 + H2-Li (60.7/39.3) vacum isp 5050s

un tas arī viss.
papētīju arī rakeš dzinējus un kā katrs uzlabojums ietekmē LEO kravas apjomu, un man sanāca apmēram tā kā falcon9 raketei uzlabojums no Merlin 1C dzinēja kam T/w bīj 96 uz merlin 1D kam T/w ir 160 ietaupīja ap 165kg un 9 dzinēji sanāk 1485 kg itkā liekās daudz bet ja reķina tālāk pēc rakeš vienādojuma cik lielu LEO kravas + tas dos esošām 10 tonām ta sanāk ka no 165kg krava būs tikai ~13.3kg jeb 0.12% no kravas. var tos ciparus reizināt ar 9 ta būs 119.7 kg LEO kravas + kas ir tikai 1.2% no kravas. un no visas raketes massas 333.4 Tonām tas ir 0.035% kas ir niecīgs sasniegums.
un protam katrs nākošais uzlabojums dos ar vien mazāku un mazāku kravas orbitālo pieaugumu, tākā šeit ir tā dilēma.
un tad rodās vienkārša jautājums:
Kāda Jēga ?
vai vispār ir izdevīgi ieguldīt naudu jaunu dzinēju Utt .. izstrādē dēļ zem 1% kravas pieauguma ? un vai vispār kautkad tā ieguldītā nauda atpelnīsies ? ja pieaugums ir tik niecīgs ta skaidrs ka nē.

tagat apskatamies ko dod vienkārša mehāniska raketes katapulta kautvai ar trosēm.
ņemam par piemēru Falcon 1 modeli kas ir manā softā.
- raketes svars 27600kg laikam 1 pakāpes degviela bīj 77%.
paātrina ar 30m/s/s tas ir 4G vertikāli, pa 350m garu torni, vai šahtu, iegūst izejas ātrumu 144.91m/s. laiks paātrinājumā 4.83s

aprekinam energiju pēc vienkāršas formulas Energija=Spēks*Distance/laiks = 27600kg*40m/s/s *350m/4.83 = 80'000'000 = 80 MW jaudīgu dzinēju vaig lai pavilktu 27.6 tonu smagu raketi ar 4G paātrinājumu. nu lai to reālizētu pietiktu viens dekomisionēta RD-171 dzinēja turbopumpja turbīna kurai jauda bīj 170Mw svars ap 3-4tonas, protams sukņa daļa jāņem nost un jāliek ātrumkārba, un jāsavieno ar troses Viņķu lai varētu vilkt augšā to raketi.
karoči cik ta varēs ietaupīt raketes degvielu, un vispār masu.
atbilde pēc mana softa sanāca tāda ka lai sasniegtu ātrumu 144.91m/s F1 raketei vaig 38.3 sekundes un tā sansiedz augstumu 2.2-2.3km patērē 5.24 Tonas rakeš degvielas 18.9% no visas raketes massas. un varam to ciparu samazināt par 8-10s jo ar katapultu palaistār rakete tādu 2.2km augstumu sasniedz 12s bet ātrums tad ir lielāks 176m/s līdz ar to pāris sekundes var nomest nost lai izlīdzinātu ātrumu ar iespējams vēlāk ieslēgtu rakeš dzinēju pēc palaišanas, tātad laižot ar katapultu ietaupītais laiks ir 30 sekundes un ietaupījus degvielas izteiksmē un massā tas būtu ap 4.1 Tona, kas ir 14.8% no visas rakeš massas.

un tas ir fascinējoši cik daudz šāda primitīva raketes paātrinātāj katapulta var ietaupīt degvielas, veselus ~15% salīdzinājumā ar incrementālu raketes uzlabošanu, kā dzinēja nomaiņa kas dod 165kg ietaupījuma un F1 gadijumā tie būtu 0.59% uzlabojums. tātad ar katapultu var ietaupīt par 15/0.59= 25.4X

luk jums virzieni kur viens itkā primitīvs, fundamentāli atšķirīgs, jauns virziens, piegājiens dod uzlabojumu tehnologijai 25X lielāku nekā standart piegājiens turpināt uzlabot esošo līdz bezgalībai.

un protams ka ekonomiski izdevīgi būtu ieguldīt tajā tehnologijā kas ness pēs iespējas lielāku uzlabojumu, un ja salīdzina 14% uzlabojumu ar 0.54% ta skaidrs ka jāatīsta tas virziens kas sniedz tos >14%.
bet diemžēl dzīvē notiek otrādies un visi skrien pēc tā 0.5% bonusa. jo tā ir ierasta taka.

ar tām citām idejām kā Lazer, mikroviņu energijas raketes apstarošanas problēma ir tehnologiju limiti, proti nav tādi, jaudas avoti, + energijas zudumi arī laizōt tos starus ir lieli caur atmosfēru, un tas vēl labākajā gadijumā ir 20-30 gadu tālas nākotnes jautājums, un ir šaubas vai jebkad būs ekonomiski izdevīgi.

bet skaidrs ir viens šito primitīvo katapultu var sākt būvēt kautvai rīt, jo tehnologija eksistē, kā rakeš gāzes turbīnu dzinēji ar vaidzīgo jaudu ir, un to jaudu var kāpināt kautvai līdz desmitu GW līmenim, lai paātrinātu tās raketes. un tas ir salīdzinoši lēti, ja salidzina ar vecajām versijām kā Maglev lineāri elektrisos motorus, vai arī kautvai turbīnu aizvieto ar elektromotoru, ta tur rodās pašlaik vēl neatrisināmas problēmas kā energijas uzglabāšana kapacitātoros/baterijās vai elektro magnētiskā laukā. karoči tai tehnologijai vaidzēs vēl 20-30 gadus kā tiem lāzeriem un mikro viļņiem. jo viss letāk enerigju glabāt ir ķīmiskā degvielas formā, un tāda rakeš turbīna, kas var tās 5+ sekundes pārveidot ķīmisko energiju mehāniskajā ar tīri augstu effektivitāti >40-50% (viss augstāk bīj Lh2/Lox ap 66%) un pats galvenasi zemu cenu, jo turbīnas massa ir niecīga, līdz ar to cenai jābūt niecīgai salīdzinājumā ar citiem energijas avotiem ( te iet runa par miljardu, vai miljonu ciparu diapazonu, jo rakeš dzinēju turbopumpji piķo pāris miljonu diapazonā, savkārt elektromotoru risinājumi priekš F1 raketes varētu piķot miljarda līmenī.

Tādu Cenas/ieguvuma attiecību nespēj sniegt neviena rakeš tehnologija, nu nav nekā cita ka par kapeikām var sniegt 14% degvielas samazinājumu, kas logiski atver jaunu Ēru un iespēju uztaisīt to raketi 100 vai pat 1000 reiz izmantojamu uz šī lielā degvielas ietaupījuma rēķina.

Tādēļ es arī saku ka Falcon 9 nekas neizdosies, jo tie uzlabojumi ir tik niecīgi pāris % robežās ka neko tur kardināli mainīt nevar. lai kautkas reāli mainītos vaig uzlabojumus uzreiz virs 10% svara samazinājumā ko ziedot šai daudzkārt izmantojamībai.

Katapultas starta versijā raķetes konstrukcijai vajadzētu būt izturīgākai un līdz ar to smagākai nekā parasti kad laiž no starta platformas jo raujot to raķeti kas vēl pilna ar degvielu ar 4 - 5 G slodzes sanāks lielākas nekā normāli startējot. Vispār tādas mazas raķetes kā Falcon1 var arī palaist no augstu lidojošas kravas lidmašīnas. Tāds An124 Falcon1 paceltu bez kādām problēmām līdz savam maksimālajam lidojuma augstumam. Ieguvums divkāršs - jau sākotnējs starta ātrums ap 800 km/h un vēl papildu bonuss ka raķetes dzinējs retinātā gaisā strādā efektīvāk. Izmaksas arī nebūtu astronomiskas, jo lidmašīnu var izmantot arī parastiem kravu pārvadājumiem laikā kad nav starti.

Vēl paliek jautājums par tām izmaksām kas sanāk lētāk - katapulta, lidmašīna vai daži "dumji" cietā kurināmā starta paātrinātāji.

asgard wrote:Katapultas starta versijā raķetes konstrukcijai vajadzētu būt izturīgākai un līdz ar to smagākai nekā parasti kad laiž no starta platformas jo raujot to raķeti kas vēl pilna ar degvielu ar 4 - 5 G slodzes sanāks lielākas nekā normāli startējot. Vispār tādas mazas raķetes kā Falcon1 var arī palaist no augstu lidojošas kravas lidmašīnas. Tāds An124 Falcon1 paceltu bez kādām problēmām līdz savam maksimālajam lidojuma augstumam. Ieguvums divkāršs - jau sākotnējs starta ātrums ap 800 km/h un vēl papildu bonuss ka raķetes dzinējs retinātā gaisā strādā efektīvāk. Izmaksas arī nebūtu astronomiskas, jo lidmašīnu var izmantot arī parastiem kravu pārvadājumiem laikā kad nav starti.

Vēl paliek jautājums par tām izmaksām kas sanāk lētāk - katapulta, lidmašīna vai daži "dumji" cietā kurināmā starta paātrinātāji.

Jā nu salīdzinot ar Lidmašinas palaišanu, katapulta 100% būs lētāka nekā Jaunas lidmašinas būve no 0, kā piemēram VirginGalactic WK2, to cik maksā izrakst vertikālu 300-350m dziļu 5-10m diametra tuneli es jau vienreiz pētīju, tas nebīj dārgi pārdesmit miljonu jautājums. un Metana + šķidrā skābekļa spēkstacijas turbīna arī nemaksās pārāk dārgi, tas varētu būt 10 miljonu jautājums priekš F1 izmēra raketes, domāju ka kopā zem 100 miljoniem varētu būt.

Ja salīdzina ar lidmašinas risinājumu ņemot par piemēru WK2 ta tur izmaksas lidlaikam vien ir >200 milj $$ + lidmašina kādi 50 + otra lidmašina karoči pus miljards. vispār pēc pēdējā NASA Horizontal Launch papīra (advancēto konceptu foruma sadaļā) stāv tāda dziļa izpēte tieši par lidaparātiem un tur ir gan AN-225, gan boing 7xx un viņiem kopā cena raketes palaišanai lētākajā versijā sanāca ~3000$/kg LEO kravas. un rakete vienreiz izmantojama. tākā nekas lēts nav.

apskatoties nedaudz Datus kā iedzenās Standart F1 ar katapultētu F1 ta:
10km augstumu standart F1 sasniedz lidojot ap 71s savkārt katapultētā 45s starpība 26sekundes
un tas nozīmē ka 1/4 daļu 1 pakāpe pavadīs blīvajā atmosfērā savkārt 3/4 mazāk blīvā+ vakumā, un dzinēju varētu taisīt vairāk domātu priekš vakuma, nekā blīvas atmosfēras. amēram kā to dara metot ārā no lidmasinas raketi, ja kas tur raketei paiet apmēram 7-8s kamēr tā pēc izmešanas uzņem pazaudēto augstumu, un ātrumu, tākā tur jāņem nost 8sekundes.
vispār katapulta varētu dot salīdzināt pēc ieguvuma 1:1 ar lidmašinas palaišanu, ja katapultas izejas ātrums būtu virs 350m/s (MAch1) ta rakete patiešām ļoti ātri uzņem augstumu un pēc padsmit sekundēm jau ir virs 10km faktiski tas būtu tas pats kas mest no lidmašinas, tikai viss notiktu uz zemes, jā un lidmašina raketei dod horizontālo paātrinājumu nevis vertikālo, tākā rakete kas ies ar vertikālo cietīs mazāk gravitātes zudumus, nekā laižot horizontāli, tur noteikti būs lielāki gravitātes zudumi, nu faktiski kā jau teicu ~ >350m/s katapulta varētu būt tas pats kas mest ārā no lidmašinas raketi.

runājot par lielo G paātrinājumu, ta esam reāli -> daudzkārt izmantojamajām raketēm degvielas tvertnēm un visiem bleķiem vaidzēs būt vismaz 10x izturīgākiem nekā tagat, lai izturētu 100x palaišanas ciklus, un tākā stress uzkrājās ar laiku, un lenām matreāli plaisā, ta ir jātaisa vis daudzkārt stiprāks.
kautvai 1 pakāpes ieiešana atmosfērā prasa pēc daudz stiprākām degvielas tvertnēm, jo F9 raketes visas kā viens ieejot atmosfērā sadrupa, un līdz ar to daudzkārt izmantojamo nāktones rakešu struktūrām pāris sekunžu 4-5G paātrinājums būs normāli izturams, jo izturība būs krietni lielaka.

par pēdējo lētajiem dumjajiem cito degvielu paātrinātājiem, ta lēti viņi nav, un daudzkārt izmantojami arī īsti nav, tākā uz 100x izmantojamo 1 pakāpes šķidro degvielu raketēm tie būs vismaz 50x dārgāki.
nu te jau iet runa faktiski par to vai būt, daudzkārt virs 100X izmantojamām 1, un 2 rakeš pakāpem vai nebūt !!
pēc pašreizējām palaišanas metodēm atbilde mana ir Nē, nebūs.
ar lidmašinu, vai katapultu atbilde būtu Jā.

un pēdējais protams ir tehnologijas Mērogs (scalability), cik liela tā var būt, un lidmašinu limiti ir zināmi, sākot no tām pašām turbīnām, līdz vispārējiem izmēriem, cik lielas ir tik ir, un būs gruti uzbuvēt ko 10x lielāku par AN-225, savkārt katapultai turbīnu jauda domāju ka tīri labi var pieaugt, jo var jau ķēdē slēgt vairākas turbīns uz 1 ass. piemēram pa 200Mw X 10 = 2Gw un tākā šo turbīnu svars un cena ir ļoti ļoti zema salīdzinot ar lidmašinu milžiem ta tās ļoti labi Scalojās (scalability ir augsts) un tas nozīmētu ka nāktonē varētu katapultēt arī Falcon heavy 50Tonas uz LEO, un pat 100 tonu kravas raketes. lidmašinas diemžēl to nespēj, un vispār nekad nespēs.
izvēloties šo rakeš turbopumpju turbīn tehnologiju domāju ka katapultas ir patiešām viss viss labākais nākotnes variants, vismaz ja sāk ar ko mazu kā F1 ta nākotnes potenciāls ir liels.
otrkārt lidmašina der tikai viena izmēra raketei, ja grib celt gaisā lielāku raketi, jātaisa jauna lidmašina vaine ?
bet katapultai ja grib laist lielāku raketi vaig platāku bedri, un lielākas judas turbīnas, un jaudu kāpināt var izmantotjot vecās, un saslēdzot ķēdē, kāpināt jaudu līdz tik cik vaig. faktiski izmaksas izstrādē, reāli samazinās, apmēram kā SPaceX izstrādāja 1 rakeš dzinēju un F9 modelis izstrādes izmaksas ir minimālas, jo viss tas pats kas F1, analogs šeit katapultas turbīnas arī būs lētas, jo samaksājot par 1nu turbīnu priekš F1 raketes palaišanas, F9 izmēra raketei vaidzēs 9x turbīnas kuras jau nevaidzēs no 0 izgudrot, tikai uz konvejiera uzrežot, un Falcon heavy vaidzēs 27 turbīnas, karoči ražojot vairāk vienu un to pašu cena krīt.
Ja taisa lidmašinu F1, un pēctam grib F9 ta tā jau būs pavisam jauna lidmašina jātaisa no 0, ar milzu izmaksām desmitiem biljoni $$ vaidzēs arī 10+ gadus lai izstrādātu. savkārt jaunu lielākas jaudas Katapultu varēs uzcelt pa pus gadu, gadu, proi platāka bedre ar vecajām turbīnām tikai lielākā skaitā, un visa trošu sistēma arī vecā kur aug skaits.
tākā katapulta piedāvā reālu attīstību, un pats galvenais ka ātru.
mans ieteikums katapult taisītājiem būtu taisīt palaišanas bedri uzreiz pietiekami lielu 10-12m diametrā, tā lai derētu raketēm sākot no F1, līdz F9 un vēl bišķi lielākām, teorētiski ja Falcon heavy būtu kā 1 rakete ta tā arī varētu pa to pašu šahtu iet, būtu zem 10m diametra. tākā viena bedre kur apkārt salikt ķēdē tik daudz turbīnu cik vaig. ar lidmašinām diemžēl tā nesanāk, jo uzreiz ar pirmo uzbūvēt lidmašinu kas varētu pacelt Falcon heavy >1400 tonu smagu raketi. un ja tādu uztaisa ta cik ekonomiski būtu to monstru darbināt lai palaistu 27 Tonu smagu F1 raketi ?? kas ir 51x vieglāka par F heavy man liekās ka tas nebūs ekonomiski kustināt tukstoš tonu smagu lidmašinu dēļ tik mazas raketes, vismaz degviela ko faktiski tukša gigant lidmašina noēdīs ceļot to raketi parsniegs raketes degvielas apjomu, kas ir totāla enregijas izšķērdešana, jo katapulta patērēs tikai tik cik katrai raketei vaig ar augstu energo effektivitāti, starpība vispār ir ļoti liela starp lidmašinas pieeju, un katapultu.
Ā vēl priekš F heavy >1000 tonu smagas lidmašinas vaidzēs jaunu super platu arī garu, asvaltētu skrejceļu,faktiski tik nenormāli kapitāl ieguldījumi ka tas nekad mūžā neatmaksāsies.

apstījos Veco Maglifter launch track NASA izpētes ziņojumu :

AlAA 94-2726
The MagLifter: An Advanced Concept Using
Electromagnetic Propulsion in Reducing the Cost
of Space Launch

tur ir modelēta situācija, un aprēkins kas ļoti līdzīgs manai pēdejai vartikālās katapultas scenārijam. proti 135m/s un 270m/s izejas ātrums. un Nasa papīrā viņi ņem izejas augstumu 10000 ft = 3048 meters ko tehniski var arī realizēt ar vertikālo katapultu novietojot to kādā augstākā vietā, tai pat nevaig būt kalna virsotnei,
Tā izpēte ir ļoti izcila, un detaļās paskaidro kādi ieguvumi, bonusi ir ja šādai iedzīšanas sistēmai, un šeti dažas bildes no tās izpetes. ar dažām likumsakarībām un datiem, tur viņi modelēja SSTO kuģi ar SSME shattle dzinējiem.

nu te ir tā maglev sistēmas shēma, ar ceļu kalna nogāzi 45 grādi, un to viņi aprēķina. vispār šāda stilla sitēma ir tīri sarežģita, it sevišķi ja plāno to tunelli taisīt ar helija atmosfēru.

te tiek atēlots kā aug viņu modelētā SSTO kuģa krava atkarībā no palaidēja izejas augstuma, un jo augstāk gaisā palaiž jo lielāka kravnesība kuģima. tie cipari varētu būt identiski manam katapultas scenārijam, jo abas ssitēmas iedzen kuģi, un ja par starta punktu ņem izejas augstumu un ātrumu, ta nekas pa lielo tur nemainītos, un to ka nekas patiešām pa lielo nemainās arī atkarībā no palaišanas lenķa 90 vai 45 grādi parāda nākošā tabula.

un te ir ļoti intresants attēls kur rada kā mainās kuģa krava no palaišanas lenķa, un 90 grādi (vertikālā palaišana) kā redzams nav tā viss labākā, un tas apmēram ir tas pats kas 45 grādi. vispār tajā NASA analīzēs papirā viņi tā arī saka ka lielāku lenķi pa 45 grādi nav jega taisīt jo neko vairāk iegūt nevar, priekš tā Maglev skrejceļa. bet manā scenārījā vertikāla augsta G 8-9 palaišana ir vieglāk realizējama + primitīvāka, vairāk pielāgota priekš 2 pakāpju vairākārt izmantojamām raketēm nekā SSTO shattle tipa kuģim ar spārniem.

vēl pāris dati no tās analīzes kas attiecās uz tehniskiem datiem par to SSTO kuģi, un tur runa iet par 600 MPH 10000 ft tuneļa palaišanu priekš 25 000 lbs LEO kravas.
1. kuģa sausā masa samazinās par 25%.
2. kuģa dzinēju jauda samazinās par 33%.
3. kuģa Delta V krītās par 300 m/s

Protams beigās pie secinājiem tur piemin ka uzlabojumi ko dod raketes iedzīšana ar zemes bāzētu infrastruktūru ir milzīgi, patiesi milzīgi uzlabojumi visa SSTO kuģa parametros, tas izskaidrojam ar Rakešvienādojuma dabu, kur pirmās starta sekundes patērē vissvairāk energijas, un ja nogriež šīs pirmās sekundes, sekunžu demsitus ta uzlabojumi ir fantastiski.

Vēl tur salīdzina maglev palaidēj paātrinatāju ar lidmašinas palaišanu, un lidmašinām nav nekādu priekšrocību pār maglev paātrinātāju, ne cenā, ne apkalpošanā.
tur ir rinda ar iespējamajiem pieleitojumiem, kā dažādu rakešu laišana, eksperimentu veikšana pa tuneli, līdz pat virsskaņas ātruma starpkontinentālo lidaparātu laišanas. vārdsakot biznesa iespēju pa pillo.
problēma protams ir tajā ka sistēma ir tomēr srežģita, ne tikai tur vaig būvēt speciālu magnētisko ragavu, kas iedzīs kuģi, bet arī atdalīšanās mehānismi būs sarežģitāki, un tas nozīmētu jaunu SSTO rakeš būvi, jo nevarētu paņemt esošās raketes un pa taisno laist, tomēr cita specifika.
Vertikālā katapulta varētu daļu sarežģitības samazināt sākot ar energijas uzglabāšanu, elektronikas daļu, līdz esošo rakešu kas domātas vertikālai laišanai laišanu. un bazējoties uz veco sen labi zināmo tehnologiju, tākā mazāk naudas būtu jaiegulda vartikālās katapultas rakešu pielāgošanā, nekā maglev trases pielagošanai.

nobeigumā. šādi itkā vecie pētijumi, kas ir līdzīgi pēc būtības, sniedz + - ticamu pamatojumu šādām idejām, un domāju ka tas ir labs veids kā pamatot šādu vertikālās katapultas teoriju bazejoties uz jau esošiem līdzīgiem pētijumiem.
ja to sistēmu tajā petijumā baigi slavēja. bet galvenā problēma bīj:
- elektriskā maglev ceļa cena,
- energijas glabāšana ir viena no problēmām,
- + 45 grād palaišana ir sarežģitāka,
- gara zema 2-3G paātrinājuma tuneļa trase būs daudz dārgāka.
to visu var risināt ar vienkāršām metodēm, kā vertikāla trošu katapulta, kuru velk rakeš dzinēju Turbopumpja turbīna augšā tās 5-10 sekundes ar lielākiem par >4G paātrinājumu. tas nozīmētu:
- īsāku tuneli.
- lētāku mehānismu.
- Lētāku spēkstaciju
- vienkāršāku tehnologiju.

lai ko arī izvēlētos nātkonē, skaidrs ir viens ka īstā revolūcija un menes, marsa kolonizāicja nesāksies kamēr nebūs šāda līmeņa tehnologisie uzlabojumi, kas nolaidīs LEO kravas cenu zem 200$ par Kg.

Vēl ir iespēja cietās degvielas starta paātrinātājus aizstāt ar šķidrās degvielas paātrinātājiem kur degvielu un oksidētāju sadegšanas kamerā dzen iekšā ar saspiestu gāzi bez nekādiem turbopumpjiem. Trūkums ir tāds ka isp ir zemāks un paātrinātāja sausā masa sanāk lielāka, jo degvielas tvertnēm ir jābūt ļoti izturīgām, bet šajā gadījumā kur paātrinātāji tiktu nomesti pārdesmit sekundes pēc starta tas nav būtiski un paātrinātāja izturīgā konstrukcija ļautu to izmantot otrreiz.

http://en.wikipedia.org/wiki/OTRAG_%28rocket%29
Uz OTRAG concepta bāzēts starta pātrinātājs būtu tik primitīvs un vienkāršs ražošanā cik vien tas iespējams. Tehniski tāda sitēma būtu vienkāršāka par katapultu kur tomēr ir daudz visādu kustīgu detaļu.