es tā domāju par šiem konceptiem un reāli uztaisīt varētu tikai ko ļoti vienkāršu, tas arī pēc tā KISS principa jo vienkāršak jo drošāk, lētāk un labāk, un tad mana versija būtu šāda:
tātad VCCW tipa dzinējs bez nozzle, jo tās vietā būs tālāk novietota tā gaisa vēcēj truba, un tā principā ir spējīga funkcionēt kā tā nozzle(sprausla) atmosfēras apstākļos, vienīgi priekš vakuma tad laikam kautko vaidzētu, jā nu tad sanāktu tā kad vienu vakuma geometrijas sprauslu, bet sākumā ja ko taisa priekš atmosfēriskiem lidojumiem tad var arī bez !
iekšējais cirkulējošis šķidrums būtu ūdens ar recirkulācijas opciju, tas nozīmē ka sāk rotēt no āras uz iekšu un centrā tiek iesūkts lai atkārtoti izmantotu, tas domāts priekš atmosfēriskā lidojuma režima jo dzinējs tagat ir pulsējoša tipa un degvielas iesmidzināšana nebūtu nepārtraukta, bet gan perjodiska, piemēram ar intervālu 1/4 jeb 1laika vienība ir iesmidzināšanas cikls un 3 laika vienības būs detonācijai un dzesēšanai (cik ātri tā izdegs un cik ilgi dzesēsies nezinu bet perjods būtu tāds laikam dēļ tā ka būs 4 dzinēji uz lidmašinas un degvielu iesmidzinās viens 4 cilindru pumpis kur katram cilindram savs motors un līdz ar to sanāks tie laika intervāli 1/4, un jā pumpji būtu 2vi katram šķidrumam savu.
un tākā degvielu padod perjodiski tad recirkulējošais ūdens tajos iesmidzināšanas brīžos un brīzos pēc detonācijas kalpos kā dzesētājs, un detonācijas laikā ūdens būs arī kā papild reakcijas masa, jo atmosfēras lidojumā galvenais raketei ir zemāku izejas gāzu ātrummu un vairāk reakcijas massas, un pie detonācijas daļa ūdens noteikti ka iztvaikos un aizplūdīs, tā padomājot varētu ūdens vietā mierīgi likt LOX bet LOX salīdzinot ar šķidru ūdeni ir grūtāk uzglabājam un tehnologija kā tāda sarežgitāka un bīstamāka, un ūdenim kā tādam nevaig vispār nekādus konteinerus jo to var sasaldēt klusī un lēnām no viena gala kausēt un ņemt priekš tā dzinēja dzesēšanas, un piemēram ja rakešLidmašina sāktu savu lidojumu ziemā kad ārā tempertūra ir zem 0 grādiem vai arī kādi +5 līdz pat +10 tad tādam ledus klucim patiešām nevaig nekādas tvertnes, termo aizsardzības utt..
domājot par ūdeni ienāca prāta doma, kādēļ gan to nevākt no atmosfēras, jo piemēram pie 30 grādiem un 100% mitruma 1m3 gaisā ir 30,4grami ūdens un ja lidmašina lido ar ātrummu 1000km/h jeb 277m/s tad no m3 var savākt 8.3litrus ūdens, nemaz nerunājot par versiju ja lido pa lietu tad tā ūdens būs vēl vairāk, bet ja runā par tādu normālu mitrumu kas ir mākoņos tad sanāk tā ka tie lietus mākoņi pēc blīvuma ir vieglāki nekā gaiss, līdzarto mazāka gaisa pretestība, izņemot momentu kad list lietus, tākā lidot caur 60-80% mitruma mākoņiem būs vieglāk nekā caur sausu gaisu + Var pa ceļam savākt ūdeni lai nebūtu jānesā līdzi, vismaz uz kādiem % samazinātos līdzi nesamā ūdens massa, vai arī ja sanāktu laba trajektorija, pa mākoņiem tad nogādātā krava orbītā butu lielāka un daļa no tās būtu ūdens, kas ir visur nepieciešams.
un ūdens vākšanai varētu izmantot nevis tur speciālus dzinējus, bet vienkārši lidmašinas airodinamisko virsmu ieskaitot spārnus, ieprojektējot tajā tādas kā V veida līnijas, kas sakoncentrē gaisu vienā punktā un tad tur centrā caurumu pa kuru varētu sūknēt iekša, vainu tīru ūdeni, vai arī mitru gaisu no kura tad ar centrifūgu izspiest ūdeni, jo ūdens šķidrā veidā ir smagāks par gaisu un lidojot mitrumā ūdens varētu sakondensēties pret lidmašinas korpusu un notecēt lejā, vārdsakot man īsti nav skaidrības līdz galam kā to varētu darīt, bet gan kau ka var. un tādejādi varētu paņemt no gaisa reakcijas massu, priekš raketes. paugstinot tās effektivitāti.