Page 11 of 13

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 04 May 2011, 20:58
by asgard
Diez vai tieši enerģijas, kas nepieciešama izejvielu uzražošanai, cena sastāda tik lielu daļu gala izmaksās. Kosmosa tehnika ir joma kur strādā augsti kvalificēti inženieri, tehniķi kam jāmaksā lielas algas līdz ar to ir ļoti lielas darbaspēka izmaksas. Izejvielas jau nemaz tik daudz tādam Falcon Heavy nevajag, daži desmiti tonnu metālu, kkādas plastmasas, nedaudz kompzītmateriāli, elektronika un viss.
Lielākais ietaupījums dēļ tāda palaišanas tuneļa kas aizstāj 1. pakāpi būtu tādēļ ka nav vairs jāmaksā par 1. pakāpes ražošanu līdz ar to mazāk cilvēku nodarbināti un mazākas darbaspēka izmaksas. No otras puses - jāmaksā būtu par tāda tuneļa izbūvi un uzturēšanu kas arī nebūtu lēts prieks. Šādai sistēmai arī mīnuss ka var tikai 1 orbītas plaknē palaist, tātad tas pasākums atmaksāties varētu tikai ja ir viena kautkāda orbīta uz kuru ļoti daudz visādu kravu jānogādā. Vajadzīga apjomīga tālā kosmosa apguves programma ar bāzes vietu zemajā orbītā, kur jānogādā degviela tāllidojumu kuģiem, rezerves materiāli, infrastruktūra, kosmosa kuģu komponenti utt. Pie tādiem nosacījumiem kad gadā simtiem kravas lidojumu tas varētu kļūt izdevīgi. Kamēr gadā palaiž tikai pārdesmit satelītus visādās atšķirīgās orbītās tikmēr diez vai tāda dārga palaišanas infrastruktūra atmaksāsies.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 06 May 2011, 22:15
by Epis
uzdrukāju softu kas salīdzina raketes laišanu no tuneļa ar parasti no zemes, pēc īstanības scenārija, rēkinot ar laika soli 0.1 sekunde, katra solī parēkina cik degvielas izgāja, un kāds bīj paātrinājums ņemot vērā to par cik vieglāka ir palikusi rakete, jo motora jauda ir konstanta, līdz ar to ilgāk lidojot rakete paliek vieglāka, un šitā es izrēķinu parasto raketes lidojumu un to cik tā paterē degvielu lai iedzītos līdz ātrummam ar kādu iet rakete kas izlaista no trubas ārā, un pretī lieku to no trubas izlaisto raketi, bet šeit es skaitu klāt laiku kas vaidzīgs lai tā no turbas rakete aizlidotu līdz tam augstummam līdz kuram ir tikusi parastā ejot ar 1G paatrinājumu (tas ir ar konstantu ātrumu ) un aprēķinu arī to cik degvielas tad viņa nosvilina lai sasniegtu to parastās augstumu. šeit pāris izejošie dati no softa:
Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =300 m, acceleration in tube = 150 m/s^2, exit speed =300 m/s
Time in tube =2 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =22.9 s, fuel burned = 3.13 Ton, height = 3378.9 m
tower Rocket fuel saving = 2.12 ton,rocket mass=25.48 ton, Time=12.26 s

tas bīj 300m tornim un lejā būs 200m tornim:
Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =200 m, acceleration in tube = 150 m/s^2, exit speed =244.9 m/s
Time in tube =1.63 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =18.9 s, fuel burned = 2.58 Ton, height = 2285.3 m
tower Rocket fuel saving = 1.72 ton,rocket mass=25.88 ton, Time=10.15 s

un ja falcon 1 raketei paylode līdz LEO ir ap 2.8% tad krava līdz LEO 300m tornim pieaug pa 6.6% bet 200m pa 5.7% starpība sanāk ļoti maza un iemetu iekšā algoritmā opciju kas būtu ja palaistu no torņa kas atrodās augstāk virs zemes, tad tai raketei vaidzētu mazāk iet ar 0 paātrinājumu lai sasniegtu parasto un 200m trubai ja to noliktu 2km augstāk raketes massa nokristu līdz 25Tonām un krava uz LEO pieaugtu par 9% salīdzinot ar parasto, tad sanāk ka paceļot raketi augstāk tās kravnesība pieaugtu.
vispār pareizāk būtu rēķināt ka rakete izejot ārā nevis iet ar 0G bet gan ar tik cik var, jo šitā sanāk lieli zaudējumi, savā veidā zema efektivitāte.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 08 May 2011, 19:28
by Epis
Atradu erroru savā rakeš softā, proti, aizmirsu ielikt gravitāti aprēkinos, tādēl tie cipari sanāk Launch assist raketei tik švaki, ieliekot tos ar 300m torni un 15G sanāk ietaupīt 8.13 Tonas degvielas salidzinot pret Falcon 1 raketes standart palaišanu, kur lai sasniegtu to ātrumu tā iet 60s praktiski minūti dedzina degvielu pa tukšo ar zemu effektivitāti, un tas mans tornīts šo energijas izšķērdību novērš pāris sekundēs.
reku dati no softa.
Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =300 m, acceleration in tube = 150 m/s^2, exit speed =300 m/s
Time in tube =2 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =60.7 s, fuel burned = 8.31 Ton, height = 7485.8 m
rocket Final height = 99.3 km, Final Rocket Speed =7721.345 km/h/n Tube Rocket fuel economy =8322.56 kg, rocket mass=19.28 ton

reku priekš 30G, vai arī tādus pašus rezultātus var iegūt ja pagarina torni līdz 600m augstumam, proti nav starpības vai dubulto G vai augstumu tornim.
Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =300 m, acceleration in tube = 300 m/s^2, exit speed =424.3 m/s
Time in tube =1.41 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =74.7 s, fuel burned = 10.23 Ton, height = 12524.8 m
rocket Final height = 99.3 km, Final Rocket Speed =7721.345 km/h/n Tube Rocket fuel economy =10242.09 kg, rocket mass=17.36 ton

intreses pēc iemetu torņa augstumu 5km un tad faktiski sanāk var 1 rakeš pakāpi ņemt nost no raketes, jo tur jau 17.3 Tonas degvielas tiek ietaupītas no 21.5 Tonām kas atrodās 1 pakāpes bākā tas ir 80% degvielas ietaupījums, un var to pakāpi ņemt nost atstājot tikai 2 pakāpi, bet šitādi 5km torņi gar kalna malu, vai vertikāli jau ir TOP līmenis visos parametros, kā energo effektivitāte, un cena uz LEO, sākumā vaidzētu sākt ar vienkāršu tornīti 300-600m augstu kas ietaupītu 38-50% degvielas 1 pakāpei un dotu kravas pieaugumu uz LEO no 30 līdz 36% kas jau būtu sava veida progress. neskaitot to ka varētu izmantot lētākas raketes kas iet bez turbopumpjiem no iekšējā degvielas bāku spiediena un ir pietjūnētas vakuma darbībai tādejādi ejot ar MAx iespējamo effektivitāti.
Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =5000 m, acceleration in tube = 150 m/s^2, exit speed =1224.7 m/s
Time in tube =8.16 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =126.4 s, fuel burned = 17.32 Ton, height = 52250.2 m
rocket Final height = 99.3 km, Final Rocket Speed =7721.345 km/h/n Tube Rocket fuel economy =17330.66 kg, rocket mass=10.27 ton

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 08 May 2011, 22:28
by asgard
neskaitot to ka varētu izmantot lētākas raketes kas iet bez turbopumpjiem no iekšējā degvielas bāku spiediena un ir pietjūnētas vakuma darbībai tādejādi ejot ar MAx iespējamo effektivitāti.


Šito principu varētu izmantot arī lētos ar šķidro degvielu darbināmos daudzkārt lietojamos starta paātrinātājos. Ja var iztikt bez turbopumpjiem tad viss tas pasākums daudz lētāks. Šatla daudzkārt lietojamie paātrinātāji sanāk dārgi, jo tur pēc katras lietošanas paātrinātājs ir jāizjauc pa sekcijām un jāved atpakaļ uz fabriku kur sekcijas no jauna piepilda ar cieto degvielu tad jāved atpakaļ uz Floridu kur atkal samontē kopā nākošai lietošanai. Visā šajā procesā iesaistīta vesala armija darbinieku. Izmantojot šķidro skābekli un petroleju paātrinātājs būtu tikai jāpārbauda vai nav kādi bojājumi radušies un ja viss ok tad uzpilda un izmanto atkal.


Milzīgā Sea Dragon nesēja koncepts arī paredzēja izmantot dzinēju kurā degvielu spiež iekšā ar spiedienu no degvielas tvertnēm bez jebkādiem turbopumpjiem.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 09 May 2011, 16:36
by Epis
Nu tad beidzot es zinu Istos ciparus uz LEO, un sava veida patiesību par rakeš fiziku, jo ieliku iekšā aprēķinā Gaisa pretestību, un negatīvo slodzi, jeb bremzējošo effektu, un cipari sanāca savā viedā šokējoši.
gaisa pretestība noēd jebkādu ātruma pieaugumu no trubas palaišanas darot to no jūras līmeņa, līdz ar to no turbas praktiski jēgas maz, ir tur bišķi jēga, bet maza apmēram ietaupīt varētu kādas 20-30s rakeš dzinēja 1 pakāpes darbā,un tas ir mazs degvielas ietaupījums un % no kopējās rakeš massas, bet dēļ tiem nieka % vaidzētu taisīt raketi smagāku, dēļ lielām G slodzēm + slodzes tad nebūs tikai ar vienvirziena rakstuju, ja piemēram raketi laiž ar 15G pa 300m tad izejot ārā gais radīs >-8G negatīvu slodzi un tie -8G noēdīs fiksi to lielo ātrumu, un tad sanāk ka raketes konstrukciju jānostiprina divos virzienos viens būtut laišanai pa trubu (no apakšas) un otrs izejot ārā pretējā slodzē jo savādāk rakete izejot vienkārši izjuks pa daļām un eksplodēs (sava veida uguns šovs sanāktu :))
līdz ar to praktiski nekāda jēga no tuneļa, un te var inēt droši no jebkādas 0 līmeņa atmosfēras laišanas jēgas nav, jo visu noēd gaisa pretestība.

Līdz ar to vienīgais risinājums ir izvairīties no zemes atmosfēras (to biezākiem slāņiem) un iet augstu kalnos, šādā kombinācijā ir vienīgā kas dod labus rezultātus, varētu teikt patiešām labus, tur gaisa pretetība ir zema, un tā noēd pārdesmit procentus no trubas palaišanas ātruma, bet G slodzes ir nelielas -2,-3 līdz ar to nevaidzētu taisīt super stipru raketi un pa trubu to raketi ari vaidzētu laist ar mazu G teiksim 5-7G ne vairāk, jo atkal ir sava veida limits līdz kuram ir jēga to raketi iedzīt tie ir ap 700-1000km/h kas dod labus rezultātus, un zemus gaisa pretestības zudumus kas rodās pat augstu kalnos, jo izbēgt no tiem protams ka nevar, bet šeit ir tas labums ka laiks kas paiet raketei ciešot zaudējumus caur atmosfēru ir vairākas reizes mazāks nu man aprēķinos no ~5780m augsta vulkāna Peru kalnos sanāca ka apiet apmēram 20s kamēr rakete ielido jau 20+ km augstumā kur praktiski gaisa zudumi vairs nav nekādi
reku dati no softa tur var redzēt atmosfēras slodzi uz raketi, un pirmās rindas ir parastā rakete starts no 0 līmeņa, blakus trubas palaišanas dati:

un šī kombene ir ideāla (~6km kalns+idzīšanas tornis) kas dod Ideāli labus rezultātus, daudz labākus nekā laist raketi no lidmašinas, jo tur ir cīņa tikai ar atmosfēras zudumiem, bet gravitātes zudumi joprojām lieli, un pret gravitātes zudumiem cinīties effektīvi var tikai palaišanas tornis, kas iedod to 1000+km/h starta ātrumu kur raķeš dzineja effektivitāte ir jau virs 10% un gravitāte kā tāda vairs arī nereada milzu zudumus.
Es pat teiktu ka šāds 5-6km augsta torņa palaišanas platforma ir vienīgais cilvēces risinājums lētām kravām uz LEO. jo tas ir energētiski ekonomiskākais ceļš uz robītu. vismaz pirmā posma kas ir tikt ārā no zemes atmosfēras tur citi veidi nedos lielāku lētumu.
lema LEO cena būs tad kad sāks būvēt palaišanas platformas augstu kalnos. :)

Rocket Mass =27.6 tons, Engine thrust=34200 Kg, 1 stage fuel (%)=0.77
Tube height =600 m, acceleration in tube = 75 m/s^2, exit speed =300 m/s
Time in tube =4 s,
Simple rocket Time till tube exit speed =117.4 s, fuel burned = 16.08 Ton, height = 14585.6 m
rocket Final height = 38.82 km, Final Rocket Speed =4407.091 km/h

Rocket base speed, altitude, time; Tube rocket speed, altitude, time;

0.93 km/h, 0 km, 0.1 s, Air Force =0 Ton; 1072 km/h, 6.33 km, 0.1 s, Air Force =61.212 Ton.

10.38 km/h, 0 km, 1.1 s, Air Force =0.01 Ton; 1001.41 km/h, 6.62 km, 1.1 s, Air Force =51.192 Ton.

19.05 km/h, 0.01 km, 2 s, Air Force =0.036 Ton; 949.95 km/h, 6.86 km, 2 s, Air Force =44.423 Ton.

169.33 km/h, 0.4 km, 17.1 s, Air Force =2.977 Ton; 710.96 km/h, 10.1 km, 17.1 s, Air Force =14.753 Ton.

325.91 km/h, 2.03 km, 40 s, Air Force =9.386 Ton; 955.36 km/h, 15.18 km, 40 s, Air Force =9.237 Ton.

403.17 km/h, 3.65 km, 56 s, Air Force =11.96 Ton; 1430.18 km/h, 20.35 km, 56 s, Air Force =4.235 Ton.

508.88 km/h, 6.04 km, 75 s, Air Force =14.065 Ton; 2530.43 km/h, 30.54 km, 75 s, Air Force =0.012 Ton.

628.26 km/h, 8.41 km, 90.1 s, Air Force =15.173 Ton; 3788.66 km/h, 43.67 km, 90.1 s, Air Force =0 Ton.
futher data for tube launch rocket is with full fuel tank.

638.02 km/h, 8.59 km, 91.1 s, Air Force =15.221 Ton; 2110.57 km/h, 32.22 km, 91.1 s, Air Force =0.001 Ton.

849.34 km/h, 11.85 km, 107.1 s, Air Force =15.194 Ton; 2954.11 km/h, 43.39 km, 107.1 s, Air Force =0 Ton.

867.4 km/h, 12.09 km, 108.1 s, Air Force =15.119 Ton;

4266.15 km/h, 37.62 km, 154.1 s, Air Force =0 Ton;

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 10 May 2011, 12:13
by Epis
izdomāju apstītes vēlvienu konceptu, izejot no pēdējiem datiem, un tas ir vecais lidojošāis ūdeņraža gaisa tornis/balons kur augstumi bīj 5+km un šoreiz es iemetu softā paātrinājumu (īsto bez zemes gravitātes +10m/s) -> 2m/s nu tas ir ļoti ļoti maz un cilvēki braucot ar raketi jutīs 1.2G vispār tas ir tuvu tam ar kādu iet gaisā Falcon 1 raketei (1.3-1.5G) tākā šeit piegājiens ir darīt apmēram to pašu ko dara raketes, lēnam celties augšā, un tā truba būtu kā sava veida lifts, nevis artilērijas stila ložmetējs. un iemetot tos ciparus softā bīja pārsteigums, jo cipari kas izpeldēja bīj ļoti zemi, piemēram 3.8 Tonas Kevlāra, torņa massa ar gāzēm ap 4.4 tonām un ta es nodomāju kur ta tik maz matreālu vaig, un sāku čekot aprēķinus, un pirmais ko skatījos ir spiediens kas vaidzīgs, un tas 1.7m D raketei 27.6Ton smagai sanāca 0.14Mpa (atmosfēra ir 0.1Mpa) tākā sanāk 2.4 atmosfēras (apmēram tik pat cik mašinas riepās :) ) atceroties vecos scenārijus tad man tur bīj spiedieni 2-3Mpa līmeņos, ar tiem >10G pāātrinājumiem. un jaunajā zemā spiediena trubā sienas biezumi sanāca no 0.05mm līdz 0.1mm ( tās būtu planākā auduma kevlāra drēbes kas piejamas) un fizika zem šī visa tad sanāk tāda ka pie tiek zemiem spiedieniem ja piepilda to trubas balonu ar H2 gāzi tad tas savu svaru notur mierīgi un nerodās nekāda papild slodze no paša torņa, līdz ar to arī spiedieni tie Max izsturības cipari tik zemi, un viss tik plāns.
kevlārs kā matreāls protams ka neder, pārāk švaka termo izturība, varētu derēt basalt šķiedras, kas ir no vulkāniskā basalta taisīta, tai ir liela termo noturība dara tempertūra laba līdz 600c un kust sāk pie 1200c un līdz tiem 600c cik saprotu ir laba izturība (nav straujs vai lineārs izturības kritums kā stiklam, jeb stiklšīedrai) vienīgi tā basalt šķiedra ir smagāka 2.7g/cm3 bet izturība no 3200-4700 Mpa kā kurai markai. un testos cik palasīju šitais ir par 15% stiprāks nekā stiklšķiedra arī pret tirecieniem, un energijas absorbēšana, + super stabils pret degšanu(oxidēšanos) un citām ķīmiskām reakcijām, arī UV starojumu, vārdsakot laba manta kas varētu ilgi kalpot, vislabākā jau būtu karbon šķiedras drēbe, bet tas joprojām ir dārgs matreāls, salīdzinājumā tā basalt šķiedra maksā pa vidu tām E-glas un S-glas drēbēm, tākā ja tur vaidzētu tam tornim teiksim kādas 10 tonas drēbes ta ar cenu 3$/kg sanaktu kādi 30 000 $ :) lēti vai ne ?
ja šāds pardesmit tikšos vērts tornis varētu kā lifts to raketi uznest tajos 6+ km (var pat līdz 10km mierīgi iet) tad tas būtu riktīgs bizness :D un sava veida revolūcija kosmos tehnologijās.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 11 May 2011, 16:06
by Epis
Atradu kļūdu savos vecākajos parēķinos, biju ielicis raketes diametru 1,7 m kuru softs pārkonvertēja uz 17m neatpazīstot komatu, un tadēļ man tur sanāca paranormāli iela gaisa pretestība/slodze tagat cipari ar gaisa pretestību ir daudz pieņemāki, piemēram Max Q F1 raketei ar Cp=0.3 sanāca 1-2km augstumā ap 2000-2100 km/h šādi cipari jau ir tuvu reālajmiem, vecajā kļudainajā vipari bīj 300-400km/h robežās ar zemāku Cp nu un tas ir bišķi pa traku, līdz ar to bīju arī izdarījis nepariezus secinājumus, jo laižot no zemes raketi izejas ātrumam nevaidzētu baigi pārsniegt Max Q jo tas neko daudz nedos, un raketi nobremzēs gaisa prestība, tagat ar 2000+km/h ātrumu tā truba sanāk daudz garāk un iespējami arī lielāki G paātrinājumi lai sasniegtu tos duvus tukšosus Km/h un kopējas ieguvums degvielas ietaupīšanā ir apmēram puse no 1 pakāpes degvielas, tākā jēga kautkādu trubu būvēt no jūras limeņa ir. protams ja grib pilnībā aizvietot 1 pakāpi tad jāiet kalnos jābūvē tur 3+km garš tunels kas iziet 6-7km augstumā ta var laist ar ātrummiem 3500-4000km/h no trubas un iegūt fantastisku energijas ekonomiju.
domāju vēlāk pielikt softam trajektorij aprēķinātāju lai redzētu cik tad īsti kravu līdz orbītai var aiznest.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 11 May 2011, 20:50
by asgard
Ekonomisks pamatojums tādai starta sistēmai, kas ļauj aizstāt 1. pakāpi būtu tikai ja ir ļoti lieli mazu un lētu kravu apjomi kas jānogādā kkādā fiksētā orbītā. Kamēr gadā palaiž pārdesmit satelītus tikmēr starta iedzīšanas sistēmas izbūves un uzturēšanas izmaksas būs pārāk lielas. Galu galā to pašu ko izdara starta iedzīšanas istēma var paveikt ar dažiem starta paātrinātājiem, kas iznāk lētāk ja lidojumi ir tikai 5 - 10 reizes gadā.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 12 May 2011, 11:53
by Epis
nu es pamēgināju aprēķināt cik maksātu lētākā starta sistēma no jūras līmeņa ar esošām tehnologiskām iespējām, ņemot viss viss lētākās tahenologijas kas jau ir gatavas, un tad risinājums ir šāds. Basalt kompozīt truba 1km augsta priekš 27T raketes 1.7m D aprēķināta uz 15G paātrinājumu svērtu 5.3 Tonas ja 1kg basalt šķiedras drēbes maksātu 20$/kg (reāli cena būtu zemāka) ta tā maksātu 100 000$ rakete pa trubu ietu ar 65m/s2 paātrinājumu jeb 7.5G tātad 2x mazāk nekā trubas Max izturība, lai tādu trubu noturētu gaisā vaidzētu trošu sistēmu un 3 500m augstus torņus kas būtu pa vidu vissgarākajām tosēm lai noņemtu no tā posma to slodzi, savādāk jau tik garu torni neizdosies nostabilizēt un tad 3 torņi no kuriem katrs maksātu pa 2miljoni $ kopā maksātu 6M $.
trubai vaidzētu pašai turēt savu svaru, līdz ar to vaig epoksīdus, ar 5 Tonām pietiktu, tie maksā arī 20$/kg un kārtējie 100 000$ tātad truba kopā jau 200K $ + vaig maksāt cilvēkiem pa darbu, un darbs parasti ir tik pat cik matreāls (vismaz sākumā kamēr nav sasnieta augsta automatizācijas pakāpe) līdz ar to cena trubai pakāpj līdz 400k $ un tākā truba būtu vienreizēja, tad tā katru reizi būs jāuzceļ un jānolaiž līdz ar to vēl 100K $ un kopā jau ir ap 0.5M $
un vēl tur vaidzētu visu standar rakeš palaišanas infrastruktūru, un tas varētu piķot ~25M $ bet tā būtu tad ilgtermiņa cena teiksim uz 5 gadi, kur gadā laistu 10 raketes, tad cena sadalītos 0.5M $ par raketi un līdz ar to kopā jau sanāk 1M $ + pieliek peļņu 0.5M sanāk kopā 1.5M $ pa raketi.
nu nav nemaz tik liela un dārgā tā summa. protams aprēķins ir tāds ātrais +- bet galvenais ir parādīt ka tā summa nesanāk liela, un galvenais ir izvēlēties pareizo piegājienu jeb tehnologiju, un priekš retiem rakeš lidojumiem nebūs nekā letāka, kā modulārā torņa ar vadiem stabilizējama konstruckija kuru ātri saliktu un izjauktu, ja trubu padarītu daudzkārizmantojamu ta cena vēl nokristu.
raketes izejas ātrums no trubas būtu 1297km/h ar tādu ātrumu izejot Falcon 1 ietaupītu 9.5Tonas degvielas 45% no 1 pakāpes degvielas un tas nozīmē ka ja zemas tehnologijas rakete ir iespējama un tā varētu nest lielāku kravu Orbītā. nekā standart.
Rakeš būvniecība tā jau būtu atsevišķa sadaļa.

par būvēšanas ātrumu tad parastos mastu torņus uzslej augšā ļoti ātri (pāris dienās), un musdienās jau modulārā stillā ķīnieši daudzstāvu mājas 20+ stāvi var uzbūvēt 1 nedēļā, tad rakeš palaišanas trubu, no kādām 20-30m garām trubu sekcijām uzsliet varētu 1-2 dienās, vai pat pāris stundās tas viss ir iespējams.

cik es te lasu Nasa forumā, un citur tad parasti par rakeš paātrinātāj konstruckijām runā tā itkā tās vissas ir mijard $$ sistēmas, super dārgas visos parametros un to jēga, jeb labums ko tā raketei dod ir tik mazs ka tas nav to vērts un fināls ir ar Minus zīmi, problēma laikam ir tur ka visi rakeš inženieri skatās super high tech projektu virzienos, un pa tādiem vienkāršiem risinājumiem neviens nedomā, jo grūti noticēt ka tur vēl ir kautkas neatklāts, vai neizmēgināts.

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

PostPosted: 12 May 2011, 12:29
by asgard
Tādām sīkām raķetēm kā Falcon 1 var arī izmantot nesējlidmašīnu. AN 124 varētu uzreiz 2 tādas raķetes uznest 12 km augstumā, kur raķešdzinējs darbotos efektīvāk. Lidmašīna ir izmantojama arī citiem mērķiem, to vajadzētu tikai noīrēt uz brīdi kad ir kkas jāpalaiž. Vienīgās papildu izmaksas būtu spārna modifikācija lai zem tā var piestiprināt raķeti un lidmašīnas īre. Toties ietaupījums sanāk uz to ka atkrīt starta platforma un var palaist tieši no ekvatora maksimāli izmantojot Zemes rotāciju.