ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

Lidojošie, rāpojošie un statiskie mehānismi un tajos izmantotās tehnoloģijas, kas paredzētas tuvējā un tālā visuma izpētei

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby peleks » 05 Mar 2011, 20:20

gaidam VASIMR dzineju, to teorijā var izmantot kā velkoni starp LLO un LEO cik sapratu vajag 8 t argona lai attransportētu 34, vai 45t kravas
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby dulls » 06 Mar 2011, 04:46

Uzmet aprēķinu cik H2 nepieciešams lai paceltu 157t. Kamā tu to gāzi iepildīsi un kā piestiprināsi pie tām 157t.
dulls
Protozvaigzne
Protozvaigzne
 
Posts: 66
Joined: 20 Apr 2009, 15:07

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 06 Mar 2011, 12:46

nu gaisa blīvums ir 1.22521 kg/m3. H2 blīvums 0.08988 g/L x 1000 = 89.88 g/m^3 jeb 0.08988kg uz m3 tātad zemes līmenī 1m3 H2 gāzes celtspēja ir 1.13533kg/m3 tātad lai noturētu 157 tonas vaig -> 157000/1.13533=138285 m^3 H2 gāzes un tālāk varētu aprēķināt cik daudz tā H2 gāze pate svērtu un tas būtu 12429kg jeb 12.4 tonas. un var vēl intreses pēc izrēkināt cik lielā balonā tie 138K kubik metri gāzes ieietu, kas būtu ideāla Lode un balona V=4/3*pi*R^3
līdz ar to ja es zinu v bet nezinu R tad R = 3sqr(V/3,14/4*3) tas = 32 metri radius, diametrs 64metri, nu nav nemaz tik liells balons, protams ja rekinā ieliktu gaisa blīvumu augstumos kur baloni atrastos tad H2 vaidzētu vairāk jo tur ir mazāks gaisa blīvums Km augstumos, līdz ar to vaidzētu vairāk H2 lai paceltu 1kg tur augšā nekā uz zemes, bet tādus aprēkinus ar roku parasti nerēķina, to varētu izdarīt tikai ja iemestu formulas C# kodā un uzmestu algoritmu tad ciparus varētu dabūt ļoti precīzus + varētu ielikt arī balona pašmassu, un tādā garā.

karoči uzmetu arī ciparus par torņa izturību, un izrādās ka šitas 3.4mD x 2mm tornim sielas varētu izturēt mierīgi raketi kas svērtu 35T un ietu ar 50m/s papātrinājumu, un tur cipari sanāk tādi ka 35T tornis ar savu svaru radītu spiedienu 0.03856 Mpa uz H2 gāzes lai varētu gāze noturēt raketes svaru, un paātrinoties ar 5G tas spiediens augs 5x un tas būs 0.192 Mpa tākā ar tādu spiedienu varētu raketi Laist gaisā, un nākošais jautājums ir vai trubas sienas var isturēt tādu spiedienu, un to rēkina pēc tā Hoop stress formulas un tur sanāk ka 0.192mpa gāzes spiediens radīs 163.2Mpa stressu slodzi uz trubas sienas un par laimi ja trubu taisa no S-glass un kevlarā kuriem izturība ir 2358 Mpa kevlar 49 - 3600 Mpa varēs mierīgi izturēt raketes palaišanas spiedienu, un pat droši 7x lielāku spiedienu, principā tas nozīmē ka raketei varētu laist ar 35G paātrinājumu, un lai dabūtu to pašu effektu, ielikto + energiju raketē pie palaišanas tad torņa garumu varētu saīsināt 7x līdz 714m augstumam kas nozīmētu ka tagat vaidzētu mazāk H2 balonus, un torņa cena būtu 7x mazāka nieka ~ 0.5milj $
un tas ir 1/20 daļa no Falcon 1e raketes, līdz ar to palaižot kaut 1 raketi tornis sevi atpelna un vēl nopelna $$
vispār teorētiski tā arī sanāk jo īsāks tornis un lielāki palaišanas paātrinājumi (G-spēki) jo lētāks tornis, bet pārējā infrastruktūra cenu maina tad ja mainās palaišanas Jauda, jeb energija ko ieliek tajā palaišanas processā, un parasti šādos projektos aiziet līdz galejībām kā piemēram http://www.quicklaunchinc.com/technology tā Oekānā iegremdētā 1.1km garā truba kur šauj ar virs 1000G paātrinājumu un gandrīz vai orbītā ielaiž lādiņu, nu tas ir totāli galējs variants, jo 1 viņi laiž lenķī no pāris 100m liela augstuma virs jūras līmeņa, tas nozīmē ka krava ceļos ļoti garu ceļu caur atmosfēru un tur ir plānoti tie termālie aizsardzības slāņi, un šādi lidojot caur tiek zaudēts ātrums/energija, līdz ar to šitas scenārijs neiet krastā, laižot vertikāli no trubas tie zudumi tiek minimizēti cik vien var, + torņa augstums iet vertikāli un sasniedz mazāk blīvu atmosfēru kas arī iedod savu effektivitātes bonusu, karoči domāju ka tam manam vertikālajam tornim var atrast viss lielākā izdevīguma krustpunktu caur dažādām parametru līknēm kas mainītos atkarībā no torņa parametriem + LEO kravas apjomam ko varētu orbītā nogādāt, un tur vaidzētu sanākt cenas/LEO kg kravas līknei atkarībā no torņa augstuma un raketes G paātrinājuma.

man liekās ka šāds vertikāls tunels ar H2 baloniem ir daudz labāks scenārijs nekā tie palaišanas tuneļi, kalnu nogāzēs, vai zem ūdens okeānā.
ā un runājot par kalniem tad šādu tuneli kalnu galā uzbūvēt man liekās ka nesanāks, jo tur parasti ir stipri vēji, un nav iespējams to trubu noturēt taisni ar vienkāršām metodēm kā piemēram ar kurģi jūrā, okeānā braucot pa vējam un balansējot to trubu, līdz ar to piemēram kādā kalna virsotnē 4000 -5000 augstumā vaidzēs balansēt trubu ar ventilātoriem, turbīnām, un viskautko citu kas tās visas konstrukcijas cenu sadārdzine fantastiski daudz + tā vairs nebūs ātri uzceļama un nojaucama Low tech konstrukcija, jo šitos visus aktīvās stabilizēšanas sistēmas navarotu uzinstalēšana prasīs baigo laiku, un līdz ar to to būvi veidos uz kādiem 10-20 gadiem, un tas atkal padārdzinās visu pasākumu nenormāli un vispār tādās kalna virotnēs kur piemēram atrodās tie jaudīgie Teleskopi, prasti nav nopietnas infrastruktūras un viss jābūvē no 0, un blakus teleskop observatorijai jau tādu torni nebūvēs, līdz ar to šiem kalnu torņu, tuneļ procjektiem infrastruktūra ir Mega dārga, un tas nekad neatpelnīsies,savkārt okeāna kravas kuģu ideja ir gluži pretēji, kuģi ir lētākais transport veids, un viss ko vaig kā ostas, ostu krāni, utt jau ir savās vietās, neprasa papild mega insvestīcijas.

man ir tāda sajūta ka ši ideja nu ir īstā un reālākā no visām citām versijām :)

salīdzinot ar pašreiz mēginājumiem raketi celt gaisā ar lidmašinām, kā WK2 virginGalactic tad tas ir pārāk dārgs prieks būvēt lidmašinu, + tur ir savi kravas limiti, un teyhnologija slikti pielāgojama super smagām raketēm, kas varētu LEO nogādāt kādas 50-100 tonas, un tur tad vaidzētu lidmašinu kas var pacelt Mega tonas smagu kravu un tādu nav un nebūs, savkārt tuneļiem uz kuģa viss ko vaig irpalielināt trubas Diametru sienas biezumu un lieta darīta, un principā jo lielāks trubas D, jo stabilāka būs truba un viņu varēs celt augstāku, tākā šiet tehnologija palielinot raketes massu izmērus paliek lētāka, un cena krīt.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 07 Mar 2011, 16:16

pafantazēju tālāk par savu torņa sistēmu un reālo dzīves scenāriju kāds varētu būt un šāds tornis varētu mierīgi konkurēt ar suborbitālajiem mikrogravitātes palaišanas pakalpojumiem kurus taisās tagat piegādāt virginGalactic un vēl čupa ar sīkajām firmām, un lai izšautu no trubas raketei kas varētu sasniegt 100km augstumu brīvā lidojumā vaig torni ar 2.8km augstumu un 35G paātrinājumu tad izejas ātrums būs 5040km/h laiks 4sekundes un tālāk tos 100km sasniegs pēc 140s lidojuma pēc kura sāks krist lejā.
šajā scenārijā dzinējus raketei varētu darbināt kādas 6-10 sekundes pēc izmešanas no trubas lai nedaudz ātrums nokrītās un tākā raketei pēc tām ~6-10s ātrums vienalga būs liels tad rakeš dzinēji varētu būt ar zemu jaunu proti motoru jauda tāda lai rakete paātrinātos ar 0.6-0.8G ātrumu pie pilna svara, tas nozīmētu ka rakete pēc motoru starta ātrumu nepaātrinātos, bet pretēji samazinātu ātrumu bet tas ātruma kritums būtu lēnāks un tākā raketei lēnām kristos degvielas massa tad pēc kādas 1 minutes kad būtu jau nosvilināti kadi 30-40% degvielas rakeš motori jau varētu nodrošināt raketei 1G-paātinājumu un tālāk jau ejot sāktos pozitīvs paātrinājums, šādu stillu ja kas izmanto Eiropas raketes, es nesen skatījos kā tā AREa 5 otrā pakāpe dara, proti pirmā iedzen un otrai pakāpei tā jauda sākumā ir tik maza ka raketes augstums lēnām krīt, bet ātrums lēnām ceļās un vizuāli izsatās ka tas motors ir vienkārši niecīga izmēra
proti reku šai lapā var redzēt Ariane 5 raketes datus: http://www.spacelaunchreport.com/ariane5.html
tur 2 pakāpe Cryo Core (EPC) Generic ("G") sver 170 tonas bet motora jauda ir tikai 1112 tonas, kas varētu startā dot tikai 0.658G paātrinājumu,kas ir mazāks kā zemes 1G līdz ar to rakete lēnām krīt, uzņemot ātrumu un kad ir iztērējusi kādus 4% devielas sāk atkal celties, jā un ISP tai raketei ir 431.2 s vakumā, nu pie 100km praktiski jau ir vakums, un deg viņa 600sekundes un degviela svaer 158Tonas līdz ar to degvlielas masa / kravas massa ir 0.929 un sanāk ka tukša rakete sver 7% no fināl massas, iespējams ka kravas svars laikam ir 10.9 tonnas tas ir EPS (EPS-V) pēdējās raketes pakāpes svars un tas ir 6.4% krava tai 2 pakāpes Ariane raketei, vispār tas ir baigi labs kravas cipars :) cik piķo tā 2 pakāpes rakete Cryo Core (EPC) ??
pirmā pakāpe man liekās ka ir viss dārgākā.

tā Ariane 5 2 pakāpe ir 5.4m plata un 30.5m gara :)
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 10 Mar 2011, 01:01

Jauna ideja:
pētiju stikla šķiedru un ieraudzīju ka S-glass tehniskajā specifikā pie izturības ir norādīti dažādi cipari pie dažādām tempertūrām un par pārsteigumu pie -196C izturība ir fantastiska 8275Mpa :o un tad es iedomājos un apskatoties tos grafikus kur rāda izturību atkarībā no tempertūras tad tā ir +- lineāra un pie 23C tā ir 4890 Mpa ta es padomāju cik daudz vaidzētu atdzesēt stiklšķiedru lai dabūtu izturības/svara attiecīgu tādu kā piemēram Dārgajam Kevlāram 49 un izrādās ka vaig pazemināt T par 100C līdz -77C kur izturība būtu ap 6430Mpa :) tad faktiski S-gass lai uzbūvētu 2.8km torni ar 5.4m D priekš Ariane 5 otrās pakāpes raketes svērtu 266 Tonas tik pat cik kevlars bet sienas biezums būtu 1.72x mazāks jeb tikai 2.26mm (kevlaram bīj 3.89mm), un ja tas būtu iespējams tad torņa cena būtu fantastiski zema ir Netā avoti kur raksta ka S-glass cena ir ap 3$/km (parastā E-glas ap 1$/kg) tākā ja tie būtu 3$/kg tad tornis piķotu nieka 0.8milj. $ ja kaut cena būtu 6$kg ta tas tāpat ir stipri lētāk nekā Kevlāra scenārija 18.6 milj. $
tālāk jādomā kā lai torni dzesētu, un te parādās tā jaunā ideja, kur šajā idejā apkārt trubai vaidzētu aplikt papild pāris mm kādu vieglo akmens vates, stikla vates izolācijas kārtu lai samazinātu siltuma un H2 gāzes zudumus, jo šis tornis tad nebūtu kompozīts ar Epoksīdiem, vienkārši S-glass drēbe + izolācijas slānis un varētu uzturēt kautkādu nelielu pozitīvu gazes spiedienu, un ja jau tornis tagat būs auduma tad to visu torni varētu visā garumā uzaust kādā fabrikā smuki salocīt, iekraut kuģī vai arī šoriez aizvest uz kādu kalnu pāris Km augstu, un vienkārši piepūst ar H2 gāzi, un šai scenārijā H2 gāze būtu auksta nu teiksim tornī laistu -100--140C aukstu gāzi kas aizejot līdz augšai atdzisīs līdz tiem -77C un tākā tornis būs kā sava veida liels siets tad tā gāze būs jālaiž iekšā visu laiku kamēr viņš tur lidināsies, bet tas neradītu nekādus lielus izdevumus jo laiks šoreiz būs nevis nedēļas bet gam Max 1 diena, proti piepūst varēs ātri pāris stundās, un tad ielādēs raketei un pēc raketes laiž torni lejā, un lai lētāka raketes palaišana tad H2 palaišanas gāzes vietā varētu ņemt -77c atdzesētu N2 gāzi, tā ir 14x smagāka un gaisā ir 78% tās gāzes līdz ar to arī XX reiz lētāka + tāda smagā gāze varēs labāk uzturēt spiedienu tādā stiklašķieras sieta trubā, ar plānu izolācijas kārtiņu, tādēļ lai nebūtu tāds scenārijs ka laiž raketei un pusceļā spiediens sāk krist dēļ tā ka viss iziet caur trubas sienām ārā, īstanībā šitās caurās trubas var arī palīdzēt pie raketes palaišanas atbrīvoties no priekšā esošās H2 gāzes un neradīt raketes priekšā augstspiediena apgabalu, kas varētu veidoties jo trubā kopā būtu ap 7.9 Tonām aukstas H2 gāzes un no tās vaig tikt vaļā kādu 3-4 sekunžu laikā un tāda puslīdz caura stiklšķiedras drēbe varētu daļu no tās gāzes izlaist ārā,tādejādi samazinot spiedienu kas noteikti uzkrāsies raketes priekšā.

nu šis ātrais trubas piepūšanas scenārijs noteikti ka būs 1 reizējs pasākums priekš 1 raketes, ja tornis labi saglabājies tad varētu laist otru raketi ar mazāku ātrumu, bet ja nekam vairs neder tad vest uz to pašu stiklšķiedras rūpnīcu pārkausēšanai (reciklēšnai) un pārkausētais tornis jau maksātu kā minimums pusi lētāk līdz ar to sanāk sava veida slēgts cikls, ekologiski draudzīgs scenārijs un iespējams ka energijas patēriņš vispā processā arī būtu viss minimālākais.

šīs idejas bonus ir arī tāds ka ja kāds grib var pamēgināt pa lēto kādu stiklšķiedras drēbes trubu uzmeistarot un kautko no tās ar parastu spiesta gaisa gāzes balonu palaist, proti šeit ir iespēja kautko arī pa lēto iemēgināt, jo tajos kevlār utt scenārijos viss piķo milzīgu naudu un ir ņemšanš ar epoksīdiem trubu taisīšanu, be te vienkārši sašuj S šķiedra drēbi trubā piepūt un laid gaisā :) ja kas pie palaišanas viss ticamāk ka pašā augšā novietotie H2 baloni no raketes triecien viļņa visi saplīsīs un tornis kritīs lejā :D un tas vien jau nozīmē ka katru reizi torni viadēs celt gaisā no jauna ar jauniem lētajiem baloniem.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 11 Mar 2011, 19:23

Domāju domāju un likās ka kautkas nav kā vaig ar to manu konceptu, it īpaši tā pēdējā ideja par to vēso torni -77C, un tā doma par N2 gāzi kas arī būtu vēsa izrādās ir galīgi greizi priekštati, jo es apstījos tos rakstus par tām Gāzes trubu palaišanas sistēmām un tur ir tie lielgabalu aprēkini kur max ātrums kādu var sasniegt krava un tas tur ir vienāds ar skaņas ātrumu attiecīgai gāzei, un gaisam skaņas ātrums ir 343 m/s bet H2 tas ir 3.8x lielāks un tas palielinās palielinoties gāzes tempertūrai, līdz ar to tas ko es te fantazēju par atdzesētu -77C N2 gāzi pie tā 2.7mpa spiediena nekad nestrādās jo tur gāzes blīvums būs 26kg/m3 salīdzinājumā gaisam 1.22kg/m3 un pēc tās SPed of sound formulas = sqrt( V*R*T/M) sanāk ka N2 Max ātrums būs 268m/s :( -> 968km/h nu tas ir krietni pa maz priekš 5000+km/h ātruma kuru vaig tākā šitas scenāris ar auksto trubu vispār atkrīt, un arī ja kas atkrīt citi scenāriji kuros pa trubu iet vēsa gāze arī vēsai H2 gāzei ap 20C skaņas ātrums ir 4692km/h kas ir zem 5000km/h tākā vaig pavisam jaunu raketes palaišanas pa trubu konceptu kurā gāze būtu karsta.
Un šādā karstās gāzes konceptā vienīgais Scenārijs kas nāk prātā ir vienkārši laist raketi pa trubu ar mazu minī H2+O2 raketi jeb vienkārši dedzinātāju lai ražotu karstu H2o tvaiku 3200C kas tad būs tā ceļošā gāze, un principā tas nozīmē darbināt mazu rakeš motoru.

Šeit jaunajā konceptā ir problēma ar aprēķiniem, proti spiediena pacēlājā ieliktai energijai tehniski vaidētu būt tādai pašai kā ja celtu ar trosi, nu varētu pieskaitīt tos 30%+ gāzes gāzes tempertūras spiediena zudumus, bet pa lielam energijām +- vaig būs tādās standart formulu robežās, un tad man sanāk pēc vecā Torņa softa ka 170T raketei ejot ar 350m/s paātrinājumu vaig 595MW lielu jaudu un lai zinātu cik daudz H2+O2 degvielas vaig man jāzin cik Joulus energijas kopā vaig visā palaišanas perjodā un to itkā ir vienkārši aprēķināt jo 1J = 1W/s līdz ar to 595*4=2.38 Gega J energijas.
tālāk jāreķina cik daudz H2 vaig un 1grams H2 sarežo 119.93KJ energijas un sanāk ka vaig tikai 19.8Kg H2 lai dabūtu tos GJolus energiju un 18.8kg H2 vaidzēs 171kg O2 gāzi kopā sanāk 189,8 kg degviela lai palaistu 170T raketi !
bet tas tomēr nav tik vienkārši kā paņemt izdedzinēt tik mazu raketi jo no kurienes ta radīsies tas spiediens ? proti lai uztaisītu 2.7Mpa spiedienu torni vaig sasodīti daudz gāzes jo piemēram gais pie tāda spiediena ir ar blīvumu 32,1kg/m3 tas nozīmē ka tornim vaidzētu 2058 Tons Gaisa lai radītu tādu spiedienu, un tas ir 4x vairāk massas nekā 556 Ton smagās SBR raketes Ariane 5 scenārijā un skaidrs ka tā vienkārši laist gaisā raketi par tādu torni nekad mūzā nebūs izdevīgi ar parastu gaisu dēļ tā ka vig nenormāli daudz to gaisu pumpēt, līdz ar to jāņem H2 gāze un tur sanāk gāzes blīvums 2.23kg/m3 un trubai ar tilpumu 64093m3 vaidzēs 143.2 Tonas H2 gāzes !! nu tas arī ir neprātīgi daudz, laigan salīdzinot ar gaisu savas 14x mazāk.
nu risinājums būtu piemēram tādā scenārijā ka izmanto H2 gāzi bet to uzkarsē piemēram līdz 3200 C tad pie tādiem spiedieniem tās blīvums būtu 0.1884kg/m3 tad priekš trubas vaidzētu tikai 12 tonas H2, bet kā lai uzkarsē tās 12Tonas H2 ?
atradu formulu kas rekina cik energijas vaidzēs lai uzkarsētu H2 gāzi -> Q = cp m dT un tur sanāk ka lai uzkarsētu 2.34kg H2 līdz tiem 3000C vaig sadedzināt 1kg H2 ar O2 nu un tad finālā sanāk ka vaig 17 Tonīgu H2 balona tanku + 45Tonīgu O2 tanku kurš palaižot raketi jādedzina maisot to H2 gāzi 2.3x vairāk nekā vaidzētu tad paliktu pāri nesadedzis H2 kas tad būtu 3000C karsts un radītu to spiedienu, nu un tad kopā sanāk ka jātaisa rakete kura jālaiž pa trubu, varbūt ka šito varētu daudzkārt izmantot :)

nu tad tagat šis scenārijs sanāk tāds ka ir plāna 266 Tonas smaga S-glass truba pa ko laiž 62 Tonas smagu 1 pakāpes raketi kur O2 ir 45Tonas, lai varētu pacelt 170 T smagu 2 pakāpi.
šajā versijā par kādu ekonomisko ietaupījumu grūti spriest, varbūt būtu 3x lētāk, nekā darot to parasti ar 556T smagu 1 pakāpi !
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 27 Mar 2011, 22:14

IR pagājušas jau pāris nedeļas, un es pa šo laiku izštukoju ka taj raketei vaidzētu izmantot 12Tonu LH2 karsēšani kodol degvielu, un tas atbilstu tikai 9.4gramiem kodoldegvielas kuru sadedzinot iegūst tikpat energiju cik 50Tonu LH2+LOX. Iespaidīgi vai ne!
tālāk es sāku intresētēsiet par tām Kodoldegvielas rakeš dzinējiem, un ir bījuši dažādi mēginājumi un eksperimenti, bet problēma tur ir tāda ka tās raketes ir ļoti smagas ar zemu jaudas/masas attiecību ap 10:1 nu ķīmiskām tā ir >75:1 tākā pameklējot ir projekti kur izmanto hibrīd kodol degvielas motoru + ķīmisko jeb Lox augumented Nuclear termal rocket engine (LANTR) tur sasniedz tīri labu >38:1 un 600s ISP (tīrā NTR iet ar 1000s ISP) un cik es noskaodroju Nasas spaceflight forumā šitie reaktori ir ātrā tipa, un tas nozīmē ka ka deg ātri, un grūti vadāmi.
karoči no šitām visām varenajām kodolrakeš dzinēju tehnologijām izsecināju to ka tās ir pārk bīstamas, iet ar super augstu tempertūru 3000K, grūti vadāmas, un tas nozīmē ka ir pārāk augsti tie riski + ļoti švaka Jaudas/masas attiecība, kas nozīmē nav pielietojamas priekš LEO raketēm, un tad es domāju ka ir jāiet cits ceļš ar tām kodoltehnoloģijām, un jāsāk ir ar pakāpinisku NTR integrēšanau parastajos rakeš dzinējos, kā Jaudas palielinātājus, proti kas varētu iedot papild 50% ķīmiskās energijas ekvivalentu, tas būtu 1/3 no kopējās jaudas. darot šādi:
1.) zemāka kodol termiskā sildītāja tempretūra 1783K (1500C), tas nav daudz.
2.) zemāks Jaudas blīvums, kas nožimē mazāku varbūtību ka ka viss uzies gaisā, un arī mazākas jaudas nozīmē vieglāku ķēdesreakciajs kontrolli.
3.) lielāka dzinēja pašdzesēšanās iespēja, dēļ lielāka virsmas laukuma, un mazāka jaudas blīvuma.
4.) tas viss sumējās lielākā drošībā, un tākā kodoldzinēja daļa būs tikai kā papild jauda tad drošiba ir vēl lielāka jo dzinēja jauda būs vēl mazāka. lidz ar to mazāk dodoldegvielas kas var piesārņot kāda negadījuma scenārijā.

un reku mana LOX vortex dzinēja modelis ar kodoldegvielas plāksnēm, kas ieintegrētas vitnes spirālē, un pa to tad plūdis LOX un pamazām karsīs, no otras puses kur ietu LH2 varētu būt parastā tipa NTR dzinējs kas uzkarsētu to udeņradi līdz 1500C. karoči šitāda kombene varētu uzkarsēt H2O tvaiku kas rastos pēc degšanas līdz pat 4500C proti standartā udeņradis degot iekarst līdz 3000C un ja viņu pirms degšanas uzsilda tad finālā sanāktu tie 4500C bet ISP nebūtu laikam pārāk liels kādi 500-600s jo tvaiks nav tā pateicīgākā gāze, ja samazinātu O2 gāzi uz pusi ta varētu to ISP dabūt lielāku 600-650s bet tad kristos Jauda, vispār šajā scenārijā ka dedzinātu udeņradi ar skabekli 1:8 galvenais būtu dabūt lielu raketes Jaudu, lai būtu ļoti laba jaudas/Massas Attiecība, es te domāju pat virs 100:1 apmēram kā O2+Kerosina rakeš motoros, un priekš parstā raketes starta tas ir ļoti svarīg, bet vēlāk kad rakete iedzītos pēdējās 10-12 minūtes varetu iet ar lielu ISP mazāku jaudu samazinot LOX.
papētot šo rakeš dzinēju lietu domāju ka vienīgais ceļš kā izveidot tehnologisko uzrāvienu, palielināt Jaudu, T/W attiecību un ISP ir ar kodoldegvielas palīdzību, kā papild energijas avotu.
Pagaidām visi kodol projekti ir bījuši tīri kodol degviel motori, un šādi hibrīdi reāli vēl nav taisīti.

raku mans fiksais zīmējums.
Nuclear_engine_LOX3.gif
Nuclear_engine_LOX3.gif (147.73 KiB) Viewed 13241 times

Nuclear_engine_LOX2.gif
Nuclear_engine_LOX2.gif (135.04 KiB) Viewed 13241 times
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 28 Mar 2011, 20:41

Nu nez, diez vai ir vērts ķēpāties ar kodolenerģiju ja rezultātā iegūst ISP pieaugumu tikai līdz 650s kas knapi 50% virs parastā LOX+LH2. Cena arī tādam dzinējam noteikti, ka būtu vairākas reizes lielāka kā parastam ķīmiskajam dzinējam. Tā ir ar to kodolenerģiju, ka tie dzinēju veidi kas tiešām dotu būtisku ieguvumu startā no zemes virsas spļauj ārā radioaktīvas vielas, bet visādiem NTR atkal ISP ieguvums neiecīgs. Tad jau jēdzīgāk investēt R&D līdzekļus SABRE vai kaut kāda tamlīdzīgā reaktīvā/raķešu dzinēja hibrīdā - kopējais ISP tāds pats kā NTR, bet avārijas gadijumā nav radiācijas noplūdes Tagad vispār pēc visām japāņu AES problēmām dabūt līdzekļus un visādas atļaujas eksperimentiem ar raķešu kodoldzinējiem būs paraktiski nereāli.
Ja varētu uzbūvēt slēgta cikla gāzveida serdes raķešdzinēju ar ISP 3000 - 5000s un pietiekami labu T/W un to visu iebāzt iekš daudzkārt izmantojama kosmoplāna, kas nav pēc katra lidojuma jāizjauc pa detaļām un jāsaliek atpakaļ tad jau būtu vērts domāt par ņemšanos ar atomraķetēm.
http://en.wikipedia.org/wiki/Gas_core_r ... le_designs
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 29 Mar 2011, 18:06

Esu nonācijs pie tādas kā dilēmas, proti ūdens H2O dekonpozīcijas temperatūra ir no 2000-2500C kad tas sadlās H2+O un kā ta sanāktu, ja kodolraketes scenārijā degvielu O+H uzkarsētu līdz 2000-2500C tā vispār ķīmiski reaģētu? un palielinātu fināla gāzes temperatūru līdz 5000-5500C ??
man tādas aizdomas ka tur vairs nekas nedegtu :(
gadījumā degtu ta tā gāze pie tādām temperatūrām būtu ar nelielu Ionizācijas (Plazmas) pakāpi, līdz ar to uzvestos kā plazma, un varētu tur izejā uzlikt VASIMR stila spēcīgu magnētu kas paātrinātu to gāzi un iedotu papildu ISP.

runājot par tām plazmām ta es te apstījos google kuri elementiem vaig vismazāk energiju lai ionizētos (zaudētu kādu elektronu) un vismazāk no vieglajiem vaig Litijam ap 500KJ/g tālāk gāja Natrijs Na tam bīj 496 KJ/g energija vaidzīga lai ionizētos, vispār es te tos ciparus tā īsti nesaprotu, jo man nesanāk normāli pēc formulām izrēkināt lidz cik grādiem ta ir jāuzkarsē to metāla gāzi lai to plazmu iegūtu. karoči jebkurā gadījumā, ja šitš ir vis vieglāk jonizējamās metāl gāzes tad kādēļ gan nevarētu tajā rakeš dzinējā palaist iekšā kādu litija gāzi un lai tā fiksi jonizētos uzbliest ar elektrisko arku, finālā būtu plazma ar zemāku tempertūru un varētu ar magnētiem tai gāzei iedot papild ātrumu. palielinot ISP.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 30 Mar 2011, 17:16

nasa forumā viens iemeta H2O molekulāro masu pie lielām tempertūram
--------------------- 2000 K -- 3000 K -- 4000K -- 5000 K -- 6000 K
Mole wt at 25 Mpa: -- 17.99281234 -- 16.0443694-- 14.09592645-- 9.524046679-- 4.952166908
Mole wt at 30 Mpa:-- 17.99382089 16.10955011-- 14.22527933-- 9.699316647-- 5.173353961

karoči pēc tās tabulas sanāk ka tvaiks pie 6000K tempertūras ir tikai 2.5x blīvāks par ūdeņradi H2 !! un līdz ar to virsskaņas ātrums tvaikam būs 3756m/s bet H2 pie 25Mpa spiediena tas ir 4163m/s un rakeš vienādojums izejas gāzu ātrummam vakumā bīj pēc vienkāršas formulas, kur ņēma to karsto gāzu skaņas ātrumu un reizinaja ar Cf koeficientu, parsti ņem 2 līdz ar to H2 sanāk 8326m/s bet tvaikam 7512m/s nu tas ir jau ļoti labs cipars priekš tvaika dzinēja.
rokot info par tām Plazmām izdomāju ka varētu paņemt tajā rakeš dzinējā ar elektrisko arku ielaist Litija Plazmu 10 000K karstu tur tā ionizācijas pakāpe būtu augsta 20-30% un ja tādu sīku plazmas mākoni iesmidzinātu fiksi ta varētu izveidot tādu kā virtuālo olazmas virzuli (pēc darbības), kuru spiestu kāds 2T supervadītāj magnēta magnētiskais lauks, un tākā uz magnētisko lauku reaģē jonizētā plazma tad tas Li plazmas mākonis spiestos ārā un sev līdzī paķertu to karsto 5000-6000K tvaiku, kurš arī būtu daļēji ionizējies (švakā plazmā) finālā IPS varētu pieaugt vēl vairāk.
nu par to Li plazmu tad es parēkināju ka ja izejas gāzu ātrums no degkambara būtu 4000m/s un tas kambaris būtu 0.5m garš ta laiks gāzes iziešanai būtu 1/8000 sekunde un ta lai izveidotu to Li 1% plazmas mākonis būtu 800Khz jeb 1.25us varetu arī veidot 10% mākoni no visa iekšā saturošā apjoma tad varētu darīt to 12.5us. vārdsakot šitas dzinējs jau līdzinātos IONU dzinējiem, kuriem ir super augsts ISP, un varbūt ka ar spēcīgu magnētisko lauku+ papild elektriskās arkas Li Plazmas injekcijām varētu to kodol dzinēja ISP pacelt no 750s SIP līdz >1000s isp, vai varbūt vēl vairāk 1100++ .
skaidrs ir viens ka neviens neko šādu mēginājis toč nav, un ko tādu mēgināt ir arī ļoti sarežģit, jo tur tagat ir gan parstās rakeš tehnologijas, gan kodoldegvielas + vēl magnēti un elektriskās arkas plazma (apmēram tas pats kas metināmais aparāts), priekš tās Li plazmas izveides vaidzētu vēl likt elekgrības generēšanai nepieciešamās turbīnas (ar supervadītāj generātoru, kas ir daudz reiz vieglāks par parstiem mangēt generātoriem), kas no kodoldegvielas uzražotu elektrību, vārdsakot baigā tehnolgiskā kombinācija, un super sarežģitība.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

PreviousNext

Return to Tehnoloģijas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 7 guests

cron