ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

Lidojošie, rāpojošie un statiskie mehānismi un tajos izmantotās tehnoloģijas, kas paredzētas tuvējā un tālā visuma izpētei

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 30 Sep 2010, 18:07

asgard wrote:Hēlijs varētubūt pārāk dārgs tādam pasākumam kur to vajag tādos daudzumos.

esu par šito arī lasijis un prognozē ka helijs nākotnē būs vēl dārgāks jo tā resursi nav atjaunojami un tādēļ nav alternatīvu H2 vien būs jaizmanto, citas gāzes neder.

Vispār šodien tāda vesturiska diena jo atklāja Zemei līdzīgu un iespējams apdzīvojamu planētu to Gliese 581e, kas reāli noved pie tā ka šādi atklājumi turpmāk būs biežāk un biežāk un cilvēcei ja tā grib izdzīvot miljoniem gadu ir jādomā ka tur tikt un 20 gaismas gadi fantastiska distance, lai tik tālu aizbrauktu vidzētu desmitiem ja ne simteim miljoniem tonu smagu kuģi ar kodol degvielu, ja kas Torijs būtu labs variants, jo tas nav ļoti radiaktīvs + to apstarojot ar protoniem var iegūt uranu kurš tālāk kā jau urāns sadalās un ražo energiju, un tas torija apstarotājs varētu būt parsts lineārais protonu paātrinātājs kas līdzīgs LHC, ja kas ir jau visādi projekti par Torija reaktoriem uz zemes, labi lai kas tur arī būtu fakts ir tāds ka vaidzēs to visu uzlaist LEO un tā ir lielākā problēma, kuru nevar atrisināt nekādas super tehnologijas, ekonomiski lēti, izņemot tunnel,tower launch assist sistēmas.

par to SPace TOwer tad pēdējā ideja bīj t'da kad lai ko tādu taisītu tas ir jāpadara ekonomiksi izdevīgāks, tīri finansiālā plānā, un to var panākt ja tam tornim atrod papild pielietojumu kas ness naudu, un neko citu tur izdomāt nevar kā sakrāmēt trubai katrā segmentā pa divām pretēji griezošām vēja trubīnām un uzmetot fiksi ciparus ta 1cm2 laukumam ar zemes gaisa blīvumu 1.2kg/m3 pie vēja 40m/s vējam jauda ir 38.4KW un tas ir baigi baigi daudz, un tad ja turbinai efektivitāte būtu 35% tad varētu savākt 1m2 13.3KW energijas un ja iedomājamies ka mums ir turbina ar 3m radiusa spārniem (iespējams spārnu skaits kādi 4-5 jo vēlš ir patiešām Mega stiprs, tad šādi ar 35% efektivitāti mēs iegustam fantastisku 375.8KW Eēja generātoru un tākā simetrijai vaig 2vus tad kopā 1 sekcijā būtu 750KW Wejģenerātor jauda un ja šādi generātori atrastos augstumā no 2km - 5km (pa taisno ) ik pa 30metriem tad būtu 100 generātoru pāri ar kopējo jaudu 75MW + bū uarī mazākas jaudas generātori lejā kur jauda varētu būt vēl papild 25MW finālā tornis varētu gēnerēt vai pretēji stabilizācijai izmantot 100MW jaudīgus vēj generātorus, vai propellerus stabilizācijai un torņa pacelšanai no horizontāla stāvokļa + nolaišanai un propelleru massa varētu būt (generātors +propellers, ja par generātoru ņem kādu vieglu jaudīgu motoru ar 4W/gramu jaudas/massas atiecību tad sanāk ka 750kw turbinai generātors svērtu 187.5kg un ja spārni ir pa taisno pievienoti bez nekādām bremzēm ta svara pieaugumam nevaidzētu būt pārāk lielam piemēram uz ātro iedomājamies ka spārni + savienojums svērtu papildus 1/3 no generātora massas un tad sanāk 250kg un reizinam ar 100 ir 25 tonas un pieskaitam apakšas generātorus sanāk 31.25 tonnas papild svara un ja torna kurš centrā ir no kevlara ar masu ~8T tad papild masa ir 4x priekš propeleriem kurus šā vai tā vaidzēja priekš stabilizācijas un tagat varēs izmantot arī generācijai, lielos vējos, principā ja tornis var sagenerēt 100MW (kautvai pusi no tā0 tad tas ir daudzkārt pietiekoši lai palaistu raketi, un varētu to lieko elektrību tirgo un vispār taisīt biznesu ar tirdzneicību, un raketes kā papild ienākums, jo pāris raketes gadā atpelnīt neko tādu nevarēs. takā no ekonomiskās puses jādomā kā tādu būvi izmantot .
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 01 Oct 2010, 23:54

Par uz liela gaisa pūķa lidojošiem vēja ģeneratoriem nesen bija raksts vienā GEO vai IZ numurā, Laikam priekšrocība bija tāda ka iedabūjot vēja ģeneratoru iekš jet stream ~8 - 10 km augstumā tas darbotos nepārtraukti līdz ar to nebūtu problēmu kā piezemes slānī kur vējš te ir te nav. Redzēs kas viņiem tur sanāks.

Tikai tava torņa gadījumā man šķiet, ka sākumā bija runa ka vajag maksimāli samazināt vēja ieekmi, liekot tam klāt vēja ģeneratorus tas radītu papildu baigo slodzi uz visu to kontrukciju. Kā tas viss pasākums nostāvēs vajadzīgajā slīpumā. H2 pildījums dos kkādu celtspēju, bet nez vai tas būs nopietns pretspēks 30 - 40 m/s vējiam. 40 m/s vējš jūras līmenī rada ~100 kg slodzi uz m2.

jo pāris raketes gadā atpelnīt neko tādu nevarēs


Šitā vispār ir pamatproblēma kāpēc palaist kko orbītā ir tik dārgi. Izstrādāt raķeti R&D process maksā vairākus miljardus $. Gadā ir pieprasījums varbūt pēc 15 viena tipa raķetēm, nu pat ja uzražot katru nākamo raķeti maksā lēti kopējās vienas raķetes izmaksas vienalaga ir lielas, jo jāatpelna izstrādes izdevumi kā arī jāmaksā algas visai tai inženieru un tehniķu armijai, kas nodrošina raķešu ražošanu un palaišanu. To varētu atrisināt ražojot raķetes masveidā, teiksim katru dienu uzražo 1 raķeti - tad izstrādes un fabrikas uzturēšanas izdevumi sadalītos uz daudzām raķetēm, bet problēma tur ka nav pieprasījuma pēc tik daudz raķetēm. Sanāk tāds kā sava veida apburtais loks: nav pieprasījuma pēc masveidā ražotām raķetēm jo raķetes ir dārgas un raķetes netiek ražotas masveidā jo pēc tām pierasījums ir neliels.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 15 Oct 2010, 15:06

asgard wrote:Par uz liela gaisa pūķa lidojošiem vēja ģeneratoriem nesen bija raksts vienā GEO vai IZ numurā, Laikam priekšrocība bija tāda ka iedabūjot vēja ģeneratoru iekš jet stream ~8 - 10 km augstumā tas darbotos nepārtraukti līdz ar to nebūtu problēmu kā piezemes slānī kur vējš te ir te nav. Redzēs kas viņiem tur sanāks.

Ar tiem Jetstrem nav tik vienkārši jo tie arī maina savu plūsmas vietu, proti tā nav patstāviga vienā konkrētā punkāt bet vislaik kautkur +- pārvietojās, un šeit pūķa limits ir vada garums, pie kā tas piestiprināts, ja nebūtu vada tad varētu kā lidnašinas vizināties pa jetstream, tākā vienbrīd būs stiprs vējs, bet būs arī laiks ka nebūs nekā, un tie projekti kā KiteGen paredz pūķa nolaišanu bezvējā un atkārotu automatizētu palaišanu kad atkal ir vējš, ar pāris lielizmēra propelleriem no zemes lai dabūtu to parašutu kautkādā sakarīgā augstumā ka tas pats spēj tālāk turpināt ceļu bez ventilātor palīdzības.

asgard wrote:Tikai tava torņa gadījumā man šķiet, ka sākumā bija runa ka vajag maksimāli samazināt vēja ieekmi, liekot tam klāt vēja ģeneratorus tas radītu papildu baigo slodzi uz visu to kontrukciju. Kā tas viss pasākums nostāvēs vajadzīgajā slīpumā. H2 pildījums dos kkādu celtspēju, bet nez vai tas būs nopietns pretspēks 30 - 40 m/s vējiam. 40 m/s vējš jūras līmenī rada ~100 kg slodzi uz m2.

jā nu idejām bīj 2 scenāriji viens ka torni ceļ taisni bezvējā, un otrs vējā, un laikam ka bezvēja scenārijs cauri neies kā es sākumā domāju jo lai laistu pa trubu vertikāli raķeti tur trubā ir jābūt daļējam vakumam(negatīvajam spiedienam) lai vieglāk raķeti palaist un tas negatīvais spiedins rada to compresīvo slodzi līdz ar to kevlārs neder, un papētīju citus kompozītus un ja taisa tās trubas no kevlāra, stiklšķiedras, vai karbona + epoksīdi tad kopējā izturība īstanībā kompresījā ir tādā kāda izturība ir Epoksīdiem un tie ir ap 400 +- Mpa kā kurā avotā, un vienīgais kam tā izturība ir krietni lielāka arī kompresījā ir Karbons krāsnī pie 2000+ C norūdīts bez nekādiem epoksīdiem, proti tīra karbon drēbe to ieliekot krāsnī var dabūt tos fantastiskos 5-10 Gpa tensile strength un compresijā 1-3Gpa un modulārā izturība vārdsakot tie ir tie 10x stiprāki par bleķi cipari, bet ja karbona drēbi iemērc epoksīdos ta principā nav jēgas ķēzīt dārgo karobona drēbi, tā vietā var paņemt lēto stiklšķidru, bet ar kelvāru ir tā ka tam kā karbonam tā stiepes izturība ir tie 3.4Gpa bez epoksīdiem un atšķirība no karbona kelvārs nav jācep, bet kevlāra drēbei formas nebūs, ja karbons pēc cepšanas sacietēs formā, tad kevlāra drebei lai dabūtu formu vaidzēs tos epoksīdus
reku viena shēma kā cept karbonu pa pakāpieniem:
Carbon Fiber.gif
Carbon Fiber.gif (38.29 KiB) Viewed 13086 times

vārdsakot Scenarījam kur tornis plīvosies vējā ar to Slodzi 100kg uz m2 ir tā ka ja tornim 1.4 m2 pašmasa būtu 200kg un tornis būtu noliecies 45 grādos tad horizontālaie un vertikālie spēka vektori būtu 200/2 = 100kg katrā virzienā, līdz ar to ja vējš pustu ar 100kg spēku uz ~1.4m2 torņa(45grādos) kas pa vertikāli būtu 1m2 (jo tornis ir slīps un 1.41 metru gara slīpa truba ar slīpumu 45c virs zemes būs tikai 1m augsta, protams virsmas laukums būs lielāks bet vējš jau pūš slīpi, un te ja kas mainīsies torņa vēja pretestības koeficients, tas būs mazāks nekā taisnai trubai, bet labi ņemam apaļas trubas 0.5 un tad arī sanāktu ka 200kg smaga 1.4m sekcija varētu radīt pretsvaru šādam 100kg spēka stipram vējam, un ja truba būtu vieglāka tad tai vaidzētu stāvēt lielākā slīpumā tuvāk zemei lai noturētos pret vēju, un pretēji smagākai trubai būtu jābūt vertikālākai, un šādi kontrollējot pielāgojot trubas lenķi, ar propeleriem, vai spārniem to lietu varērtu risināt.
beigās sanāk tā ka truba jātaisa no karbona krāsnī cepta, lai dabūtu nepieciešamo kompresijas izturību 3Gpa, jo labāka matreāla laikam ka nav, un ja ņem stiklšķiedru tad tā torņa masa kārtīgi pieaugs, es vēljoprojām nēsu nekādas formulas, algoritmus cepis, bet ka būs laiks pamēginās ko uzcept.

Vēl intresanta viela pārdomām ir jaunais Orbitec Vortex Combustion Cold-Wall (VCCW)
reku pāris bildes kā tā lieta notiek tur iekšā, bet šādas idejas es vēl nebīju redzējis raķeš dzinējam, un šitā laikam patiešām ir jauna raķeš dzinēju revolūcija, un tad jāsāk domāt vai maz tāds SpaceLaunch tornis vispār vairs ir vaidzīgs, jo ja šie dzinēji būs ar lielāku Trust to Weight ratio un cenas ziņā XX reiz lētāi + daudzkārt izmantojami (jo degšanas kambara sienu tempertūra dēļ šķidrā skābekļa viesuļa(vortex) apkārt kambara sienām kas pasargā to no karstām degšanas gāzēm ir nieka 60C un tur bildē ir piemērs kur šis kabaris ir no Plexiglass plastmasas, tas ir fenomenāli, ka plastmasu var izmantot degšanas kabarī kur gāzes iet ārā ar 3000C fantastiska tehnologija, un pēc dažādiem avotiem tā gāzu degšana tur ir gandrīz vai Maximāli effektīva >97% un sasniedz max ISP ko vien var dabūt ar attiecīgu degviel maisījumu, un Nasa jau pasūtīja lai taisa liel gabarīta dzinējus.
VCCW3gif.gif
VCCW3gif.gif (82.3 KiB) Viewed 13086 times

VCCW1.gif
VCCW1.gif (88.53 KiB) Viewed 13086 times

ja kas man ienāca prātā ideja sakarā ar šo VCCW tehnologija, proti ja jau tur iekšējais kambaris ir vēss tad kādēļ gan to degošās gāzes(p[lazmas) tempertūras grādus nepacelt mākslīgi vēl papild 2-3x ar Mikroviļņu karsētāju un laito kontrolētu izvietot tai šaurākā vietā starp degšanas kambari un izzejas sprauslu supervadītāj magnētu, ideja tāda ka varētu sanākt labs VASIMIR dzinēja hibrīds ar šo VCCW dzinēju tādejādi priekš palaišanas būtu palielināts dzinēja ISP teiksim no kādiem 300 vai ar švakāku degvielu bet blīvāku (kā Lox/Alcohol kur ir ap 250s isp vai kerosene +LOX kur tie isp svarstās no 270 to 360 s un tad iedomājies ka ja raketei būtu kāds ārējs elektrības avots kamēr iet caur zemes atmosfērai (kāds lāzers, vai garš nostiepts elektrības vads pāris KM augstumā, tad šāds hibrīd dzinējs varētu to ISP palielināt par 2-3x vai pat 10-20x tad patiešām nekādas Space launch trubas nevaidzētu, un tā vietā varētu taisīt kādu balonu vai helikopteri kas vadu novilktu pāris Km augstumā lai rakete varētu uzņemt ātrumu pa vadu un iziet kādā mazāk atmosfērblīvā vidē (15+km augstumā un tad izlaizt kautkādus saules paneļ tipa spārnus un ar lāzer vai gaizmas koncentrātoriem tālāk vakt elektrību un turpināt ceļu, nu tāda zinātniskā fantastika man te sanāk :D

Image
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby peleks » 16 Oct 2010, 08:37

kapēc gan tornī neiebūvēt pāris sliedes, un pa tām vadīt elektrību, nu līdzīgi kā generators mašīnā - tip 2 sliedes, pretī 2 ogles , pie sliedēm elektrība un aiziet - ir ārējais avots trubas garumā + nav ne vadu, ne kkādas sakabes, pec izlidošnas no trubas raķete darbojas ar iekšējo rezervi :)
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 16 Oct 2010, 21:16

Tas VCCW dzinējs izskatās daudzsološi. Raķešu dzinējs ir pats dārgākais komponents galvenokārt tāpēc ka vajag baigos karstumizturīgos materiālus un tolerances visam tam ir minimālas. Ja varētu dzinējus ražot no lētākiem materiāliem tad tas vien dotu būtisku raķešu izmaksu samazinājumu.

Nezinu kā būtu ar VASIMR dzinēja hibrīdu. VASIMR šķiet ka bija zema vilkmes/masas attiecība - tas būtu ideāls dzinējs tāllidojumu kosmosa kuģiem kas nekad nenolaižas uz planētas, bet nederētu startam no Zemes. Ja grib vienlaikus augstu ISP un vilkmi tad iznāk ka dzinējam ir jāattīsta baigā jauda un vajag atbilstošu enerģijas avotu (visdrīzāk ka kko nukleāru) jo ar parastu degvielas dedzināšanu tad vairs nav aršana. Vienīgais ar esošajām tehnoloģijām uzbūvējamais dzinējs par ko ir lasīts kam būtu augsts ISP un pietiekama vilkme tiešam startam no Zemes ir kodolsprādziena dzinējs un tur jau nepieciešamā jauda aizietu desmitos teravatu.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby peleks » 17 Oct 2010, 12:11

VASIMR patlaban ir labākais , tik viņu vel testē, cik sapratu ir plāns šādu vienu novietot uz SKS gan'lai notestētu, gan lai samazinātu izmaksas, kas nepieciešamas stacijas noturēšanai orbītā, kkur pa NASA failiem rakājoties izlasiju ka tā var ietaupīt desmitiem miljonus dolāru, kas nemqaz nav tik slikts rādītājs :)
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby peleks » 17 Oct 2010, 12:14

asgard wrote:Ja grib vienlaikus augstu ISP un vilkmi tad iznāk ka dzinējam ir jāattīsta baigā jauda un vajag atbilstošu enerģijas avotu (visdrīzāk ka kko nukleāru) jo ar parastu degvielas dedzināšanu tad vairs nav aršana. Vienīgais ar esošajām tehnoloģijām uzbūvējamais dzinējs par ko ir lasīts kam būtu augsts ISP un pietiekama vilkme tiešam startam no Zemes ir kodolsprādziena dzinējs un tur jau nepieciešamā jauda aizietu desmitos teravatu.

un zemes iemītniekiem pie viena būs iespēja norūdīties priekš kosmiskā starojuma :D tad jau mēs te visi zaļi ar laiku staigātu :)
lai gan, ja ņem vērā, cik testa sprādzieni nav taisīti, tad kādus gadus 50 varētu izvilkt :) līdz Geigera mērītājs sāktu pārsniegt atļauto pieļaujamo robežu :)
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 18 Oct 2010, 23:21

njā Vasimr ir pagaidām labākais kosmosa dzinejs, bet man liekās ka tur tā problēma ar plazmu kas karsē iekšējo dzinēja sienu būs tīri liela, un tādēl laikam viņi to dzinēju darbinās tikai perjodiski pa maziem impulsiem, nevis visu laiku nepārtraukti, un kādēļ gan tur nevarētu šādu tornādo dzesēšanas sistēmu ielikt bet atšķirībā no VCCW dzinēja tur tas šidrums (ūdens) ietu par tādām kā iegrebtām vītnēm, tas lai labāk kontrollētu tā plūsmu un no viena gala izietu un otrā galā atkal ieietu, jeb to iesūktu trubā, kur tālāk tas cilrkulētu pa dzesēšanas trubām, un tad atpakaļ aplī cirkulācijā, un šis variants vasimr gadījumā ar recirkulāciju ietu cauri, jo tur ir vakums un tā plazmas straume ir salīdzinoši švaka, salidzinot ar tā VCCW dzinēja izplūdes gāzu apkārtmēriem, un īstanībā kādēļ gan ar šādu sistēmu nevarētu darbināt to vasimir dzinēju arī atmosfērā ?

vispār intresanti tas ka ne tikai raķešu dzinējos šadi tornādo pirncipi ness labumu bet arī parastajās turbinās, reku viens progresīvs turgīnas modelis "orbiting combustion nozzle (OCN)" kas itkā patērēs par 25% mazāk degvielas + pēc svara vieglāks un protams būs energo effektīvāks, un derēs sākot no elektrības generācijas, līdz nākošās paaudzes lidmašinām, un tas noteikti ka pavērs jaunas iespējas tajā lidmašinu industrijā, un tos LEO konceptus kā Virgin galactic WK2 + SS2 vienīgi SS2 vietā Single stage to orbit raketi, jo ja WK2 būtu ar tādu OCN dzinēju ta varētu pacelt krietni smagāku kravu.
vārdsakot izksatās ka notiek kautkādas tehnologiskās revolūcas, vai evolūcijas, kas gan turbīn dizainos, gan raķeš dzinēj strādāšanas principos nav mainījušās ļoti ilgu laiku tā pa lielam. ja kas auto industrījā šis turbinās arī iespējams ka tiks izmantotas hibrīdos, jo ir jau viens hibrīd supercar koncepts ar 2 minī turbnu elektro generātoriem kas iet uz gāzi + nelielu baterij paku :)
Image
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 22 Oct 2010, 00:38

Nebija dzirdēts ka VASIMR būs tādas problēmas ar pārkaršanu, ka var tikai mazliet padarbināt un tad jādzesē. Neesi gadījumā kko sajaucis ar to VASIMR prototipu ko paredzēts testēt pie ISS un kas tiešām būs jādarbina īslaicīgi jo ISS nepietktu enerģijas nepārtrauktai darbināšanai. Katrā ziņā dažādi VASIMR dzīti Marsa misiju koncepti saka ka dzinējs tiks darbināts gandrīz nepārtraukti visu laiku tipa pusi ceļa paātrinās otru pusi bremzē. Karšana jau nav nekas tāds ko nevarētu atrisināt ar kkādu dzesēšanas sistēmu un ja magnētiskie lauki notur plazmu tā lai tā nesaskaras ar dzinēja fiziskajām detaļām tad karšanai nevajadzētu būt lielai.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby peleks » 22 Oct 2010, 10:10

asgard wrote:Nebija dzirdēts ka VASIMR būs tādas problēmas ar pārkaršanu, ka var tikai mazliet padarbināt un tad jādzesē. Neesi gadījumā kko sajaucis ar to VASIMR prototipu ko paredzēts testēt pie ISS un kas tiešām būs jādarbina īslaicīgi jo ISS nepietktu enerģijas nepārtrauktai darbināšanai. Katrā ziņā dažādi VASIMR dzīti Marsa misiju koncepti saka ka dzinējs tiks darbināts gandrīz nepārtraukti visu laiku tipa pusi ceļa paātrinās otru pusi bremzē. Karšana jau nav nekas tāds ko nevarētu atrisināt ar kkādu dzesēšanas sistēmu un ja magnētiskie lauki notur plazmu tā lai tā nesaskaras ar dzinēja fiziskajām detaļām tad karšanai nevajadzētu būt lielai.


viņam lietderības koeficents ja nemaldos bija 60% tas ir bik pa maz, ja uz marsu sūtīs 500Kw dzinējus, tad tur beigās labs radiators sānāks.. tas ir galvenais kas visu pasākumu sabremzē, patlaban tautieši mēģina rādītāju uzdzīt vismaz līdz 80%
TS 250/1250, TSOAG16mm,HEQ5, Nikon D7500, ZWO Asic120mm, Atik 490exm
User avatar
peleks
Melnais caurums
Melnais caurums
 
Posts: 992
Joined: 03 Jan 2010, 13:06

PreviousNext

Return to Tehnoloģijas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 6 guests

cron