ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km tornis

Lidojošie, rāpojošie un statiskie mehānismi un tajos izmantotās tehnoloģijas, kas paredzētas tuvējā un tālā visuma izpētei

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 30 Mar 2011, 21:11

Šitas ir interesants koncepts
http://en.wikipedia.org/wiki/Nuclear_salt-water_rocket
Izmešu izplūdes ātrums sākas ar 66 km/s un uz augšu un T/W pietiekami labs lai startētu no planētas virsmas tikai maza problēma, ka izmeši ļoti radioaktīvi :twisted: bet ja startē no orbītas tad viss ir ok.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 01 Apr 2011, 17:16

Nu tādu dzinēju kas izmet pāris tonas urāna ārā es arī neatbalstu, bet runājot par drošiem dizainiem, tad šāda vienkāršotā versija vārētu būt tīri laba:
karoči reku paratais LANTR dzinējs :
LaNTR_SSTO.gif
LaNTR_SSTO.gif (35.15 KiB) Viewed 10126 times


un reku mana versija, kur iemetu centrā VCCW degšanas kambari, kur virpuļotu LOX (zaļais), un tad tas satiktos ar uzkarsušo H2 gāzi (zils) un notiktu degšana (sarkanais), vispār to cikdaudz tur kas degtu, jeb cik LOX grūstu iekšā noteiktu dzine'ja Jaudu un to ISP, jo mazāk LOX, jo lielāks ISP, bet mazāka jauda, un pretēji, un tas būtu tīri izdevīgs scenārijs priekš LEO, jo startam vaig lielu jaudu, bet vēlāk jau vairs to jaudu necik lielu nevaig līdzarto var iet uz tīru H2 NTR dzinēju.
LANTR_VCCW_Hybrid2.gif
LANTR_VCCW_Hybrid2.gif (26.15 KiB) Viewed 10126 times
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 02 Apr 2011, 13:10

Saubos vai šāda veida dzinējs būtu ekonomiski izdevīgs vienreiz lietojamām raķetēm. Kaut kādam daudzkārt lietojamam SSTO kosmoplānam varbūt ja ekspluatācijas izdevumi ir pieņemami.

Te vēl šada tāda info par raķešu izmaksām un iespējām tās samazināt.
http://bbs.stardestroyer.net/viewtopic.php?f=5&t=148454
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 02 Apr 2011, 13:18

skatos ka Nasa forumā bieži pie advancētajiem konceptiem piemien to SKYLON rakeš SSTO lidmašinu, un es tad padomāju kā būtu ja viņi to SEbre dzinēju pārtaisītu par SEBR/LANTR/VCCW stila dzinēju, atšifrējumā tā dzineja rakeš motoru sadaļā būtu NTR kodols ar pievienotu VCCW degšanas kambari izejā, tākā tajā manā bildē, kur NTR jaudas MAX būtu 1/3 no kopējā rakešmotora jaudas, tākā NTR kodola izmēri būtu 3x mazāki nekā tīrā NTR rakeš stilā, + mazākām NTR jaudām,šadā lidmašinas scenārijā nepieciešamā Rakeš motoru jauda ir 1:1 (lidmašinas masa/Jauda) salīdzinājumā parastām raketēm tā ir 1:3 tātad tur vaig 3x jaudīgākus dzinējus, un visie labi saprot kad NTR kodols ir ļoti smags, ar sliktu Masas/jaudas attiecību, līdz ar to Skylone scenārijā NTR jauda būtu 3x3=9X mazāka nekā parastā Rakeš NTR scenārijā.
Tas nozīmē to ka Skulon darbotos ar 9x mazāk kodoldegvielas, + drošiba būtu daudz augstāka, jo Skylone ir lidmašina, līdz ar to jebkurā momentā tā var apstādināt dzinējus un laisties lejā atpakaļ uz bāzi, pārtraukt missīju, manā dzinēj scenārijā kur būtu iespējama 3 režimu Operācija,proti NTR H2 Tīri NTR jauda, NTR+H2 + LOX miksētais režims un NTR OFF, kur jauda nāktu no LOX/LH2 parastais rakeš režims, tākā ja kautkas notiek ar NTR dzinēju tad to var droši Slēgt ārā, un turpināt ceļu līdz LEO bez tā, ja tiek paredzēta papildus degvielas rezerves tvertne šādam mixētam scenārijam, tad veiksmīga NTR kodola darba rezultātā to papildus degvielas tvertni varētu atstāt LEO pie degvielas DEPO novietnes, svakārt ja tā tiktu iztērēta lidojuma uz LEO laikā tad nekā.
Tākā šādas Rakeš lidmašinas scenārijā drošibas līmenis ir krietni augstāks, + tas arī atiecās uz lidaparāta izstrādi un viņa testēšanu, proti skylon tur ir 8 rakeš motori, un sākumā izstrādes stadijā var ielikt 2vus NTR hibrīd motorus, tas nozīmētu to ka test lidojuma laikā varētu tos NTR dzinējus ueslēgt un izslēgt vairākas reizes, + pakāpeniski mainīt viņu ražoto energijas apjomu, un testēšana būtu kā parstajām lidmašinam kur jānolido konkrēts stundu skaits, un tad skatās kā visas lidmašinas detaļas panes darba slodzi, nevelti lidmašinas ir drošākais transport līdzeklis jo tie standarti ir ļoti augsti, + testēšana ir ilga, līdz ar to integrētu NTR hibrīd mazjaudas dzinēju pēc ilgām testēšanām reālos lidojumos varētu uzskatīt pa drošu, tehnologiju + par to arī pārliecināt cilvēkus ka tā ir droša tehnologija.
piemēram pirmajos lidojuma testos kur 2 no 8 būtu kodoldzinēji (4x mazāk nekā pilnā dizainā) kodolmatreāla apjoms ko lidmašina nestu būtu 9x4=36X mazāk nekā ja testētu LEO kodoldegvielas NTR Raketi. Es personīgi neatbalstītu tādus rakeš testus viss iet uz pilnu banku, ielādē tonnas urāna, un laiž gaisā uz 100% pilnu jaudu :!: , bet ja runa ietu par pārdesmit Kg (zem 100kg) kodolmatreāla kur testos reaktora jaudu pakāpeniski celtu, katrā testa reizē, tad tīri cilvēciski šādus testus varētu atļaut, jo būtu laiks pēc katra testa veikt inspecijas, novērtējumu, apstrādāt savāktos datus, utt..,

tākā principā sanāk tā ka rakeš lidmašinas ir vienīgā tehnologija kura varētu integrēt mazjaudas kodoldzinējus, kurus cilvēki varētu lēnām akceptēt, un pieņemt kā drošu tehnolgoju.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 30 Apr 2011, 15:41

šodien ienāca prātā doma par hibrīd tuneļa/torņa palaišanas sistēmu ne augstāku par 2km, kura atrastos lielā augstumā >3km jūras limeņa, kādā kalnainā vietā, par šito iedomājos skatoties atkal nasa forumā tur ik pa brīdim uzpeld diskusijas par rakeš laišanu pa skrejceļu, kāda slīpa kalna pakājē un tādā garā un protams visas tās idejas ir nepraktiskas, nereālas, un arī super dārgas, un vienīgais kas der tas ir tuneļ palaišana, un tad es domāju ka ja tas mans ideālo laikapstākļu jūras kuģa karbon/stiklšķiedras lidojošais tunelis ir tāds pārāk nereāls, nedroš koncepts, lai arī bīj super lēts, vienkārš, bet tas ka vaidzēja tos ideālos apstākļus un bīj pats tunelis tikai 1x izmantojams, nebīj patstāvīga konstrukcija padarīja to konceptu tādu švaki realizējumu. un tad izdomāju kādeļ lai neapvienot vertikāli izraktu tuneli (200-400m dziļu) kombinācijā ar patstāvīgu daļēji piepūšamu torni 1.6-1.8km augstu kur Udeņraža gāzes piepūšamās sekcijas turētu 1/3 torņa svaru, un tas būtu tāds masīvs objekts jo kā jau minēju būtu patstāvīga konstrukcija, kur centrā būtu palaišanas truba, bet tākā kopējais garums trubai būs tikai 2km tad paātrinājums ar kādu vaidzētu laist raketi gaisā būtu daudz lielāks ap 15-20G lai varētu to uzsviest līdz 35-45km augstummam ar izejošo ātrumu 2800-3200km/h līdz ar to torņa sienām vaidzētu būt daudz biezākām un izturīgākām lai turētu lielāku spiedienu.
šeit es savienoju tunneļ palaišanas tehnologijas bonusus, kas minēti Sky-ramp tech lapā ar bonusiem kas ir palaižot raketi no liela augstuma 5+Km, vēlāk piemērā skatoties geogrāfiskās vietas pasaules kartē es atradu vietu Peru kur iet dzelzceļš kalnos līdz ļoti lielam augstumam 4781m no ostas pilsētas Lima lidz La Oroya (140km) pilsētai kur blakus atrodās Industriālā Vara izraktuve jeb kalns Toromocho kur ir tā vara ieguves vieta, un tapēc jau to dzelzceļu tur būvēja lai varētu strādāt tā vara raktuve, tas nozīmē ka tajā vietā jau ir industriālā infrastruktūra, kā dzelzceļš, lieljaudas elektrības padevu, komunikācijas utt.. + arī smagās raksānas mašinās, varbūt pat tuneļ racēj iekārtas, karoči ja tādā vietā būvētu to torni tad lielus iegūldījumus nevaidētu likt infrastruktūrā, un tieši infrastruktūras izdevumi šajos visos Kalnu virsotņu rakeš palaišanas projektos ir vieni no lielākajiem izdevumiem, salīdzinājumā viss pārējais maksā kapeikas.
Tātad kādas ir priekšrocības, un bonusi ja taisītu tajā Peru kalnā rakeš bāzi:
- zema gaisa tempertūra 0 grādi kalnā (4800m) un torņa augša ap 6.8km T varētu būt -15--20C tātad ļoti auksts, kas ir labi.
- zems gaisa spiediens - 6.8km augstumā tas būtu ap 40% no 1 atm spiediena, tas nozīmē ka rakeš trubā varētu bez liekām problēmām uzturēt zemu ūdeņraža gāzes spiedienu(daļēju vakumu) piemēram uz pusi zemāku nekā apkārtējais gaisa spiediens un tas būtu piemēram 0.2-0.3 atmosferas, un salīdzinājumā ja tādu vaidzētu spiedienu uzturēt trubai kas ir jūras līmenī tad trubu vaidzētu krietni vien izturīgāku, un tā piķotu dārgāk, tākā jo augstāk atrodās rakeš palaistuve jo labāki parametri tur sanāk. un zemais gaisa blīvums tajā 6.8km augstumā nozīmē arī to ka raketei ieskrienoties būs mazāk problēmu tikt cauri atmosfērai, un tā varēs mierīgi lidot ārā ar 2-3k km/h lielu ātrumu tajā retinātajā atmosfērā bez jebkādiem tur Termāliem aizsargiem, kas būtu nepieciešami pie 1a atmosfēr spiediena uz zemes jo šeit lai izietu caur retinātam gaisam vaidzēs mazāk energiju, kas arī nozīmēs mazāki ātruma zudumi, un iespējams ka varētu kravas raketes šaut ārā līdz pat 5000 km/h bez termāliem aizsargiem, vai ar ļoti mazu termālo aizsarg kartu priekš LEO kravas raketēm. vārdsakot jo lielāks izejas ātrums jo effektīvākas būs tas tunelis un labāks būs raketes kravas/masas attiecība, tas nozīmē lētāku kravas cenu uz LEO.
- kriogēni atdzesēts kalna tunelis, jeb vienkārši ieliek raketi ļoti aukstā palaišanas trubā, -217C kur var atdzesē arī visu raketi līdz tadai tempertūrai un tad pilda kriogēno degvielu, un tas dod to ka raketei nebūs vaidzīgi neskaitāmi izolācijas slāņi, priekš Kriogēnās degvielas kā LOX, un šādi varēs vienkāršot, palētināt raketes degvielas tvertnes, kriogēnās sistēmas, samazināt kopējo svaru, un tādā garā palielināt kravas/degvielas attiecību, un samazināt tehnologisko sarežgītibu. finālā pa tuneli varētu laist daudz lētākas, vienkāršakas, primitīvākas raketes, arī ar zemāku ISP dzinējiem, kas varētu būt daudzkārtizmantojami, vispār varētu laist SSTO raketi,(vienas pakāpes raketi) iespējams ka tā arī butu daudzkārt izmantojama. pašreiz tas nav iespējams. bet ja šāds 2km tunelis uzcelts augstu kalnos 4.8km reāli aizvietotu pašreizējo rakešu 1 pakāpes dzinējus, tad tāda 1 pakāpes rakete daudzkārtizmantojama būtu reālitāte.
un beidzot šitā uzmetot raketi augstu, augstu gaisā varētu domāt arī par kodoldegvielas rakeš dzinējiem, un cita veida vakum dzinēj tehnologijām ar eksotiskām energijas piegādes tehnologijām, kā lazer, mikroviļņu, jo augstu gaisā kur ir vakums var izplest lilas platības saules paneļus, utt ierīces kas kertu un pārveidotu energiju no kādas LEO rotējošas saules paneļu stacijas, un tad šo energiju varētu novirzīt koncentrētā starā uz kādu šādu LEO raketi, bet lai ko tādu darītu vispirms rakete ir jāizsviež ārā no zemes atmosfēras un tas būtu ši tuneļa darbs, lēti izšaut ārā no atmosfēras raketi.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 02 May 2011, 14:51

Esu atgriezies laikam pie paša sākuma konstrukcijā, jeb Rādio mastu ar trošu stabilizāciju, kas pēc cenas ir viss lētākais augstākais ko vien var uzbūvēt, nu un tad jādomā ko vaig lai uzbūvētu augstāku mastu par esošiem kur Max ir 630m bet rakeš laišanas trubas tornim vaig 2-2.8km lielus augstumus, un tādos augstumos troses kas būtu 3-4km garas nekādu stabilizāciju standart scenārijā nevarētu nodrošināt, jo :
- troses pašmasa būtu liela
- trose rada vējā pate savu pretestību, līdz ar to jo garāka trose jo lielāka vēja pretestība rodās, un tā ir kā papild slodze kas summējās pie troses paš svara, līdz ar to arī nto Km garas troses ātri zaudē savu jēgu. it sevišķi standart Bleķa troses.

bet situācija nav tik bezcerīga, jo es apskatījos kādas ir pašas jaunākās, izturīgākās troses salīdzinājumā ar vecās paaudzes bleķa, un progress ir ievērojams tagat ir Kevlāra, Dyneema, spektra troses kas ir super stipras, un daudz vieglākas, piemēram Dyneema D-F2 ar diametru 12mm darba slodze ir 5100kg un svars tikai 9.6kg/100m tātad ~1.2km gara trose svērtu tikai 115.2kg un tā varētu uzņemt vēja slodzi 5 tonu stipru, Max troses stiprums tur ir 17Tonas, darba slodze ir tikai 30% no Max. un šitās sintētiskās troses itkā atrisina trošu problēmu kur tagat 2-3km garas troses būtu jau reālas un izdevīgas. bet uz līdzenas vietas pat ar tik labām trosēm 2km augsts tornis būtu grūti stabilizējam, un risinājums ir izmantot vairākus mazākus papild Mastus, kastad sadalītu to slodzi uz trosēm, bet tas nozīmētu 2km augsta torņa gadijumā blakus viņam trīs 1.5km augstus torņus, un šādi varētu turpināt tālāk ar vēl papild torņiem 1km augstiem tālāk 500m un tas viss protams baigi maksātu, un tur tā īsti nav redzams liels ekonomiskais ieguvums.
risinājums ir tikai viens šai problēmai:
Jāizmanot ir atkal kalni, bet šoreiz jāņem dziļš kalnu kanjons, aiza,nogāze, upes izgrauzta plaisa, un vēlam tā lai būtu 3 kalni kuriem pa vidu būtu šī nogāze, un lakniem protams jābūt Km gaustiem ar stāvām malām, reku ir piemērs tādai 3 kalnu sistēmai, kur distance starp centru un virsotnēm ir ap 1200m tas nozīmētu ka vaidzētu 1.2km garu trosi lai nostabilizētu 1km augstu torni, principā ja kalnu virsotnēs uzbūvētu vēl papild 500m augstus torņus tad no to virsotnēm varētu ar kādu 2km garu trosi jau stabilizēt 2km augstu torņa virsotni, principā šādās vietās uzbuvēt trošu mastu ar super, rekord lielu augstumu domāju ka būtu iespējams.
tās bildē vietas globālās koordinātes ir 15-33-44S 72-03-55 W un tur pat blakus ir vēlviena divtik augsta 3 kalnu sistēma kuras ir 2km augstākas par centra ieleju, tur varētu uzslit mierīgi 2.8-3km augstu mastu ar 2-3km garām trosēm stabilizēšanai.
šādas kalnu sistēmas vispār ir daudz, it sevišķi ar mazākiem augstumiem.
izmaksu ziņā šitas varētu būt viens no viss viss lētākajiem palaišanas torņu scenārijiem, kur būtu tīri labs ekonomiskais ieguvums.
Attachments
Gayed_Mast_2km_tower2.png
Gayed_Mast_2km_tower2.png (453.19 KiB) Viewed 10006 times
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 02 May 2011, 20:11

Šādai konstrukcijai vieta būtu jāizvēlas tā lai austrumu virzienā no tās ir neapdzīvota teritorija vai okeāns, kur droši krist izlietotajām pakāpēm vai avārijas gadījumā visai raķetei.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 03 May 2011, 14:55

asgard wrote:Šādai konstrukcijai vieta būtu jāizvēlas tā lai austrumu virzienā no tās ir neapdzīvota teritorija vai okeāns, kur droši krist izlietotajām pakāpēm vai avārijas gadījumā visai raķetei.

nu tā vieta atrodās Peru, tuvu Okeānam, bet okeāns protams ir rietumu virzienā, no vienas puses tur apkārt kālnos tā isti neviens cilvēks nedzīvo, pēc google earth var redzēt ka tur ir kautkādas pāris būdas, mini ciematiņi tajos kalnos, apdzīvotibas blīvums apmeram tāds pats kā krievījā sibirijā pārdesmit cilvēki uz km2 tākā tīri no pilitiskās puses, tādā nekurienē varētu būvēt ko vien iegribās, jo diez vai tur ir kādi dabas aizsargājami augu, dzīvnieki, principā tur vispār nekā izņemot akmeņus, kalnus nav, un grūti iedomāties ko tie kalnos dzīvojošie cilvēki tur ēd, laikam vāc kādus minerālus, akmeņus un tirgo pret ēdienu.
Raketi kuru varētu laist pēc būtības sanāk būs 2 pakāpju kur 1 pakāpe tik nomesta uzreiz pēc iziešana no trubas, 3km augstumā virs zemes tākā nekur tālu viņa aizlidot nevarēs, turpat kautkur 5km rādijusā nokritīs, un tur neviens tādā distancē nedzīvo un ja tā pakāpe būtu aprīkota ar papild mazām raketēm priekš nolaišanās daudzkārtējai izmantošanai tad problēmu vispār nebutu nekādu.

Tēma par ko es šodien aizdomājos domājot par šitām tehnologijām un arī runājot par šo nasa forumā reku topiks http://forum.nasaspaceflight.com/index. ... c=24756.30
ir energijas effektivitāte raketēm kravas nogādē uz LEO, un to ka raketes ir ļoti neefektīvas pēc būtības jau itkā zināju, bet pēc wiki http://en.wikipedia.org/wiki/Rocket#Energy_efficiency
un nav jau tā ka dzinēji ir neefektīvi, īstanībā viņi ir effektīvi bet to efektivitāte krīt palielinoties starpībai starp raketes ātrumu un dzinēja izplūdes gāzū ātrumu, tas nozīme ka Max neefektivitāte, jeb tuvu 0% efektivitātei būs pie ātruma 0m/s tas ir starta momentā un tad pie jau kāda Mach 2 tur tā efektvitāte būs jau +- normāla ap 10% un turpinās kapt, līdz ar to tas ir tas posms kur ir iespējami lieli effektivitātes uzlabojumi, salīdzinājumā laižot raketi no tuneļa energijas effektivitāte būs kautkur tuvu Maximālam termodinamiskajam ciklam ap 50% un šeit varētu būt pretēji ar to effektivitāti, kur palielinoties virtuālā trubā (cilindrā) raketes ātrummam samazināsies tā effektivitāte + tākā truba ir gara, tad jo tālāk rakete pa to ies jo lielāki būs siltuma zudumi kas tad arī noēdīs to effektivitāti + pretspiediens otrā trubas galā kas radīsies arī ēdīs to effektivitāti, tādēļ te ir sava veida Max limits, līdz kuram būtu jēga to raketi iedzīt pa trubu, tie ātrumi varētu būt mach 3-4 pār kuriem ātrāk iedzīt nevaidzētu, jo pārslēdzoties tad uz rakeš dzinējiem būtu energo efektīvāk turpināt ceļu.
ne pa velti manos pēdējos aprēķinos priekš ariane 5 raketes modeļa palaizot pa 2.8km trubu ar 35G paātrinājuma 200T-220T smagu raketi var palaist ar 17T ūdeņraža degvielas salidzinājuma lai izdarīto to pašu tagat tiek litoti 556T smaga 1 pakāpe pilna ar cieto degvielu/oxidētāju, cik lieli ir energo ietaupījumi pa tiešo aprēķināt es nevaru, jo nezinu tās cietš degvielas sastāvu, un energoblīvumu, bet skaidri redzams ka tas cipars pārsniegs 20-30X jo svara attiecība ir 1/32 tākā šeit rodās fantastisks energijas ietaupījums. ja runā tālāk par nākotnes tehnologijām, kur parasti rakeš industrija tiecās uz lielākas jaudas un specifiskā impulsa ISP raketēm tad jo lielāks ISP jo energo neefektīvāka raketes pirmā pakāpe viņiem sanāk un tiek izšķērēta vairāk energija tukšā gaisā sildot ZEMI, vis lielākā izšķērdība būt ar pirmās pakāpes kodol degvielas raketi kurai būtu 900-1000s isp ap 3x vairāk nekā kerosina/lox rakete līdz ar to 3x vairāk tiktu izšķērdētā energija, ja to energiju izmantotu lai uzražotu ūdeņraža degvielu priekš Lh2/lox raketes, kuru laistu par manu tuneli tad varētu palaist >10 raketēm kuras nestu 3x vairāk kravas, tas būtu ~~20-30x energo efektīvāks pasākums. Un nākotnē es domāju ka energija nebūs lēta, un kā jebkurā musdienīgā industrījā viss iet uz energo effektivitāti tad tas pats arī notiks ar rakeš industrīju kur tās kas pātērēs mazāk energijas būs lētāks, videi draudzīgākas, un arī pieprasītas, savkārt energo rījīgie monstri aizies pagātnē (vismaz LEO kravu sektorā, jo tālāk ceļojot ārpus Leo viss apriezās pretēji, tur jo vairāk energijas ieliec izejošā degvielā jo tālāk tiksi, tākā te ir 2 dažādas filozofijas, es redzu ka industrija ir ieciklējusies uz to dziļo kosmos ceļošanas ideologiju un to pašu pielieto priekš starta no zemes, neapjēdzot ka izšķērdē neiedomājamus energijas apjomus.
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby asgard » 04 May 2011, 14:28

Raķešu degviela īpaši petroleja un šķidrais skābeklis relatīvi ir ļoti lēta, precīzi nepateikšu bet laikam šie abi komponeneti bija ~1 $/kg. SapceX saka ka viņu Falcon Heavy varēs uznest ~50 t uz LEO. Lidojumā nokurinās ap 1000 t raķešu degvielas, kas ir ap 1 milj. $. Raķetes cena plānota ap 100 milj. $, tātad degviela sastāda tikai ~1% no kopējām izmaksām, respektīvi ekonomējot uz degvielu neko būtisku neiegūs. Pat ja degviela paliks 2 - 3x dārgāka tie tik un tā būs daži % no kopējām izmaksām. Labāk domāt kā samazināt izmaksas tālāk optimizējot konstrukiju un ražošanas izmaksas, kur reālāk ir kādus liekus miljonus nogriezt. Jēga ekonomēt uz degvielu būtu tikai tad ja kosmiskie lidojumi kļūtu tikpat lēti kā starpkontinentālais lidojums aviolainerī, kur degviela sastāda būtisku daļu no kopējām izmaksām.
User avatar
asgard
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 175
Joined: 14 Nov 2008, 01:40

Re: ideja: paš būvējošs, nojaucošs, stabilizējošs 3-6km torn

Postby Epis » 04 May 2011, 16:44

asgard wrote:Raķešu degviela īpaši petroleja un šķidrais skābeklis relatīvi ir ļoti lēta, precīzi nepateikšu bet laikam šie abi komponeneti bija ~1 $/kg. SapceX saka ka viņu Falcon Heavy varēs uznest ~50 t uz LEO. Lidojumā nokurinās ap 1000 t raķešu degvielas, kas ir ap 1 milj. $. Raķetes cena plānota ap 100 milj. $, tātad degviela sastāda tikai ~1% no kopējām izmaksām, respektīvi ekonomējot uz degvielu neko būtisku neiegūs. Pat ja degviela paliks 2 - 3x dārgāka tie tik un tā būs daži % no kopējām izmaksām. Labāk domāt kā samazināt izmaksas tālāk optimizējot konstrukiju un ražošanas izmaksas, kur reālāk ir kādus liekus miljonus nogriezt. Jēga ekonomēt uz degvielu būtu tikai tad ja kosmiskie lidojumi kļūtu tikpat lēti kā starpkontinentālais lidojums aviolainerī, kur degviela sastāda būtisku daļu no kopējām izmaksām.

Es šitā arī domāju agrāk, un ātri apskatoties tā arī liekās ka tikai 1% no raketes ir degviela, bet ja skatās dziļāk tad kas ir degviela? tā ir energija un energija ir vaidzīga arī lai uztaisītu to pašu Raketi rakeš rupnīcā, vārdsakot ja energijas cena kāps pa 2x tad tā rakete maksās tieši 2x dārgāk, jo viss, viss klūs 2x dārgāk to sauc par inflātciju, un tie mūžigi piesauktie pāris % ir tāds tuvredzīgs skatījums, lielākā mērogā uz degvielu/energiju ir jāskatās galējās raketes izmaksu $$ summā, ja falcon 9 heavy piķos 100milj $ tad tas ir sava veida energijas ekvivalents naftā, jo paņem jubkuru rūpniecisko produktu, tā cena ir pa lielam atkarīga no tā cik daudz energijas tika patērēts no A-Z lai to uzražotu, un rakete ir tas pats kas auto, kur pate mašina ir dārga, bet bākā ielietais benzīns būs labi ja 1% no auto pirkšanas cenas, savkārt lai to uzražotu tika patērēts simtiem x vairāk energijas nekā salien benīnbākā. un ja uznāks inflācija tad cena celsies visam.
Līdz ar to ja Launch Assist sistēma var aizvietot 1 pakāpes raketi, kas sastāda 2/3-3/4 massu no visas raketes ta cena kritīs 3-4x un tākā 2 pakāpei kravas/masas uz LEO attiecība ir >3x lielāka tad kopā effektivitāte būs >10x cenā, kas arī būs tīrā energijas effektivitāte visam processam no a-z.
un tornis, vai kāda cita truba gar kalnu nogāzi kas paātrinās to 10x lētāko raketi būs iltermiņa iegūldījums uz 10-20 gadiem kur savā mūžā palaidīs 1000+ raketes un cena pa 1 raketi būs niecīga, lidmašinas analogs.

pameklēju viss lielākās kalnu nogāzes kādas ir dabā atrodamas, priekš slīpa palaišanas tuneļa, kādos >50 grādu slipa un Pakistānā augstu kalnos ir viss lielākā pasaulē nogāze kura ir 3.47km augsta un arī ~ 50 grādu stāva, un tur var uztaisīt 5km garu palaišanas trubu kur izejas augstums ir fantastisi 8568m :roll:
Tas ir Max iespējamais piemērs kur varētu būvēt super garu palaišanas trubu, bez nekādu torņu būvēšanas, bet tajā vietā jau reāli neko uzbūvēt nevar, jo tur grūti piekļūt, bet tas nenozīmē ka nav citu vietu, piemēram Peru ir normāla nogāze 2.9km dziļa tur laikam sanāktu 6km garš tunelis ar 30grādu palaišanas lenķi.
Attachments
Pakistan_8568m_Cliff_5km_launch_tube.png
Pakistan_8568m_Cliff_5km_launch_tube.png (1.4 MiB) Viewed 9976 times
Epis
Brūnais punduris
Brūnais punduris
 
Posts: 146
Joined: 09 Sep 2010, 12:59

PreviousNext

Return to Tehnoloģijas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest

cron